Lielās Talkas ietvaros Vīgantos cīnījās ar latvāņu lauku

18. aprīlī Višķu pagasta Vīgantu ciemā notika Latvāņu talka, kuras ietvaros drosmīgākos aicināja pašiem pacīnīties ar latvāņiem ar asu lāpstu!

Sosnovska latvānis ir viltīgs ienaidnieks, ko uzvarēt var tikai kopīgiem spēkiem – ja sadarbosimies un negaidīsim uz kādu citu! Pavasarī latvāņu augus iznīcināt ir visvieglāk, izdurot nelielās lapu rozetes. Ja latvānim ļauj izziedēt, tā sēklas izplatās un var dīgt vēl desmit gadus un vairāk.

Višķu pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Proms: “Situācija ar latvāņiem Višķu pagastā ir viena no dramatiskākajām Augšdaugavas novadā, jo kādreiz Višķu pagastā latvāņi tika audzēti lauksaimniecības vajadzībām. Vēlāk tie kļuva nederīgi lauksaimniecībai un 90. gados šis invazīvais augs savairojās.” J. Proms arī piebilst, ka pēdējos gados latvāņu platības ir samazinājušās, bet problēmas sagādā atsevišķi zemes gabali, kuru saimnieki ir aizmirsuši par savas zemes kopšanas nepieciešamību.

Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vadītāja Vita Putniņa stāsta, ka cilvēkiem rodas daudz jautājumu par latvāņu apkarošanu, pamatā sūdzību veidā: “Radās ideja, ka varētu pievienoties Lielajai Talkai, kamēr latvāņi vēl ir maziņi un nav tik bīstami cilvēka veselībai. Vēlāk objekts ir jānovēro, lai neataug, jo tas nav vienas dienas pasākums.”Pēc V. Putniņas teiktā, izraktos latvāņus varēs sabērt komposta kaudzē un vēlāk izmantot kā bioloģisko mēslojumu.

Pašlaik latvāņu augi ir īstajā lielumā, lai tos varētu viegli atpazīt un izrakt. Noteikti jāatceras, ka latvāņu sula nedrīkst nonākt uz ādas – tādēļ jālieto cimdi, nedrīkst arī ar cimdiem aizskart seju, jātur pa rokai ūdens roku un sejas noskalošanai.

Sosnovska latvānis ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējās augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai. Normatīvajos dokumentos noteikts, ka cīņa ar latvāni ir zemes īpašnieka pienākums, bet invazīvais augs strauji izplatās pa ceļu, grāvju, strautu malām, neievērojot īpašumu robežas – ja latvānis iesējies, tas jāiznīcina iespējami ātrāk, kamēr nav izveidojusies liela audze. Jebkurš var izrakt un iznīdēt atsevišķus augus, apturot tālāku izplatību, un tas nav ne grūti, ne dārgi. Ja sācies ugunsgrēks, neviens nestāv malā un nerāda ar pirkstu uz kaimiņiem, strīdoties, kura pienākums ir dzēst – tieši tāpat ir ar latvāņiem: neļausim tiem iet tālāk un pārņemt jaunas platības.

 “Latvāni galvenais izrakt, jo dziļāk, jo labāk, tādēļ, ka tā saknēs ir snaudošie pumpuri, kuri ataugs no jauna. Augus nedrīkst pielaist līdz ziedēšanai. Latvānis ļoti aktīvi ražo sēklas, pašam ejot bojā,”skaidro V. Putniņa.

Turpina J. Proms: “Višķu pagasta latvāņu apkarošanā piedalās jau trīs gadus. Tos darām ar miglošanas metodēm. Pašvaldības aģentūra “Višķi” veic ceļa malu miglošanu. Process nav vienkāršs, jo daudziem zemniekiem ir bites un citi dzīvnieki, kas ir jāsaskaņo ar Augu aizsardzības dienestu.”

Latvāni var iznīcināt arī pielietojot herbicīdus vai arī nopļaujot tos. Ja platības ir lielas, to iespējams darīt ar traktortehniku – art, frēzēt un citos veidos. Iespējama ir arī lopu ganīšana latvāņu audzēs, taču lopiem vairāk patīk mazie latvāņi. Latvānis pazūd arī tur, kur tiek veikta aktīva lauksaimnieciska darbība.

Necīnoties ar latvāņiem, tiek degradēta dabas daudzveidība, jo latvāņu aizņemtajās vietās nekas vairs neaug. Tāpat latvānis ir bīstams cilvēka veselībai – tā sulai nonākot uz ādas radīsies smagi apdegumi. Pēc V. Putniņas teiktā, Latgale aizņem otro vietu valstī pēc latvāņu platību apmēra.