Līksnas adatu fabrika – savulaik lielākais uzņēmums Latgalē

Līksnas adatu fabrika kādreiz bija lielākais uzņēmums Latgalē.

Rūpnīcu atver 1879. gadā grāfi Zībergi - Plāteri.

250 strādnieki darbu veica trijās maiņās.

Gadā izgatavoja 15 milj. adatu.

Ar laiku sāka ražot arī drāšu sietu, makšķernieku āķus, īlenus un dažādus sīkus metāla priekšmetus.

1879. gadā grāfi Zībergi - Plāteri organizē vienu no vecākajiem un pazīstamākajiem rūpniecības uzņēmumiem Latgalē - Līksnas adatu fabriku. Senās muižnieku dzimtas pārstāvji, nevēlēdamies palikt ārpus jaunās fabrikantu kārtas, aktīvi iesaistījās kapitālistiskā uzņēmuma dibināšanā. Fabrikas celtniecības vietu noteica vairāki apstākļi. Sakarā ar straujo rūpniecības attīstību Daugavpilī agrāk iecerētā adatu fabrikas celtniecības vieta pilsētā tika aizņemta. Daudz izdevīgāks grāfiem likās Līksnas upes krasts, kur varēja izmantot ūdeni mašīnu dzinējiem. Arī dzelzceļa stacija bija tuvu, tāpēc ātri varēja piegādāt materiālus un transportēt fabrikas ražojumus.

Pagājušā gadsimta beigās Līksnas adatu fabrika izvērsa veiksmīgu saimniecisko darbību un kļuva par metālrūpniecības firmu «Līksna». Fabrika bija viena no tā laika modernākajiem uzņēmumiem Latgalē. Adatu izgatavošanu palīdzēja veikt divas mazjaudas tvaika mašīnas. Citas metālapstrādes fabrikas Latgalē nebija mehanizētas.

LĪKSNAS ADATU FABRIKA EVAKUĀCIJĀ

1916. gada 22. jūnijā laikraksts "Drywa" publicē līksnietes Annas Šalkovskas vēstuli par Līksnas adatu fabriku evakuācijā Krievijā. Fabrika izvietota Tučkovā, 70 verstis no Maskavas, ir dzelzceļa stacija. Autore raksta:

"...Jaunos apstākļos neskan lielgabalu dārdi, bet pietrūkst mīļās Līksnas baznīcas. Tuvākā katoļu baznīca Maskavā. Tur esot latviešu baznīckungs. Uz Tučkovu divas reizes bijis atbraucis katoļu priesteris, kurš runājis poļu valodā...."

1913. gadā Līksnas adatu fabrika bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Latgalē, jo tajā strādāja 344 strādnieki (1908/1909 - 464), apgrozījums 500 tūkst. rbļ. (1908/1909 - 299 tūkst.). Vēl lielāki uzņēmumi bija tikai Līvānu stikla rūpnīca (513 strādn., 520 tūkst. rbļ. produkcijas), A/S-bas «V. A. Lapšins» sērkociņu fabrika Daugavpili (450 strādn., 801 tūkst, rbļ. prod.). Pārējos uzņēmumos krietni mazāk - Hurina saru fabrika Krāslavā (185 strādn., 500 tūkst. rbļ. prod.) un Līvānu korķu fabrika (180 strādn., 275 tūkst. rbļ. produkcijas). Par fabrikas strādnieku dzīvi ir raksti latgaliešu presē, piemēram, autors K.Skrinda. Fabrikas īpašnieks bija Jans Plāters - Zibergs.

1962. gadā Latvijas PSR ZA Vēstures institūta etnogrāfu ekspedīcija no 14. jūnija līdz 18. jūlijam strādāja Daugavpils un Preiļu rajonā. Etnogrāfa S. Cimmermaņa atskaitē ir ziņas, ka ekspedīcijas laikā iegūti materiāli par Līksnas adatu fabriku.
Fabrika atradās Rimšu sādžā. Mūsdienās fabrikas izvietojums grūti atpazīstams.

Strādājošo skaita ziņā Līksnas fabrika bija lielākā Latgalē. Darbs bija organizēts trijās maiņās. Te strādāja strādnieki no Tiltu, Slabodas, Aužgujānu, Patmalīšu, Malnaču, Stūpeņu, Kuciņu sādžām. 1890. gadā fabrikā bija nodarbināti 250 strādnieki, kuri izgatavoja gadā 15 miljonus adatu par 180 tūkstošiem rubļu. Adatu fabrikas nopietnākais konkurents bija Daugavpils Natasona pogu fabrika. Šis uzņēmums bija vāji mehanizēts. 178 strādnieki spēja izgatavot gadā 14,8 tūkstošus pogu par 40 tūkstošiem rubļu. Kaut arī Līksnas fabrika vēstures avotos un literatūrā vienkārši tika dēvēta par adatu fabriku, tomēr tās ražojumu klāsts bija diezgan plašs.»
Te ražoja ne tikai visu veidu adatas, bet arī drāšu sietu, makšķernieku āķus, īlenus un dažādus sīkus metāla priekšmetus.

Līksnas adatu fabrika darbību pārtrauca Pirmā pasaules kara gados. Tās strādājošie atrada labi atalgotu darbu Daugavpils uzņēmumos. Jāsaka, ka Līksnas fabrikas strādnieki labi pelnījuši, tāpēc viņi varēja dot saviem bērniem labu izglītību. Tie arī ātri iesaistījās Latgales rūpniecības stiprināšanā pēc pasaules kara.

Kā var spriest no vēsturiskiem avotiem (Adatas vēsture pasaulē, Latvijā, Kuldīgā, PĒTĪJUMS AGRIS DZENIS MAG. HIST., 2018, šeit) – Līksnas adatu fabrika radīja nopietnu konkurenci Kuldīgas (Hiršmaņa) adatu fabrikai, turklāt tās bija vienīgās adatu fabrikas Latvijas teritorijā. Ar laiku Līksnas adatu fabrikas uzplaukuma ietekmē – Kuldīgas adatu fabrika tika spiesta beigt savu darbību. Saimnieciskajai lejupslīdei, kas sākās 19. gs. 90. gados, iespējams, kā viens no cēloņiem bija lielās, grāfa Plātera – Zīberga Līksnas muižā (netālu no Daugavpils) ierīkotās 49 adatu fabrikas konkurence. 1895.g. Līksnas adatu fabrika saražoja 150 tūkstošus adatu, tajā darbojās 20 ZS tvaika mašīna. Hiršmaņa adatu fabrika saražoja tika 111 tūkstošus adatu gadā. 1897.g. Līksnas fabrikā darbojās 200 strādnieki, bet Idas Simona meitas Hiršmanes adatu fabrikā Kuldīgā, Liepājas ielā, tikai 156 strādnieki. Rīgā adatu fabriku nebija. 1900.g. grāfa Plātera – Zīberga fabrikā strādāja jau 300 strādnieku, bet Kuldīgas fabrikā ar 35 ZS tvaika dzinēju - 156 strādnieki.