Līksnas dievnamā mājvietu radusi sena glezna “Sāpju Dievmāte”
30.05.2023
AKTUĀLI
27. maijā visā Latvijā norisinājās Baznīcu nakts pasākumi, bet Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu draudzei šī diena bija īpaša, jo baznīca dāvinājumā saņēma ļoti vērtīgu 19. gadsimta gleznu “Sāpju Dievmāte”. Tās atgriešanās Līksnā ir ļoti simboliska, jo glezna kādu laiku atradās te dzīvojošo grāfu Plāteru Zībergu īpašumā.
Pirms gada glezna nonākusi restauratora Aigara Pilenieka rokās. Viņa un Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras vadītājas Daces Pāžes uzraudzībā gleznu restaurējusi 2.kursa studente, daugavpiliete Laura Vucena, kurai tas bijis milzīgs izaicinājums, kas ļāvis saprast, ka restaurācija patiesi ir viņas dzīves aicinājums.
Gada garumā notikusi gleznas restaurācija, kā arī rūpīga tās izpēte, ļaujot atklāt tās autoru un iespējamās likteņa gaitas. Šajā izpētē piedalījās ne tikai abi restauratori, bet vesela komanda, tostarp eksperti no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes.
Izpētes procesā speciālisti secinājuši, ka gleznas “Sāpju Dievmāte” autors ir Lietuvas mākslinieks Vincents Slendzinskis, kurš darbu gleznojis 1860. gadā pēc vācu mākslinieka Bernharda Plockhorsta darba motīviem. Aigars Pilenieks vērš uzmanību uz to, ka Dievmātei ir diezgan vīrišķīgi vaibsti, tas esot raksturīgs daudziem šī mākslinieka darbiem.
Glezna savulaik nonāca grāfu Plāteru Zībergu dzimtas īpašumā. 1911. gadā grāfiene Veronika Plātere Zīberga šo gleznu uzdāvināja Rīgas arhibīskapam Antonijam Springovičam pateicībā par viņa stiprinājumu apkaimes saimniecībām. Savukārt arhibīskaps vēlāk gleznu nodevis savai brāļa meitai, acu ārstei Ģertrūdei Springovičai, kura pagājušā gadsimta 70.-os gados gleznu uzdāvinājusi ārstei terapeitei Veltai Griķei kā pateicību par cilvēka dzīvības glābšanu. Gleznas pēdējā īpašniece bija Veltas Griķes meita Laimdota Griķe, kura 2021. gada vasarā uzmeklējusi restauratoru un apmaksājusi gleznas restaurāciju un vēsturisko izpēti.
Aigars Pilenieks pastāstīja, ka gleznas restaurācijas process ilga vismaz gadu un bijis ļoti interesants. Pirmie soļi bija gleznas rūpīga izpēte un restaurācijas programmas izstrāde. Uzraksts gleznas aizmugurē liecināja par tās kādreizējo atrašanos Līksnā, bet paraksts virspusē atklāja tās autoru. Topošajai restauratorei Laurai Vucenai šis bijis pirmais nopietnais pārbaudījums, ar ko viņa ļoti profesionāli tikusi galā. Visu procesu vadījis gan Aigars Pilenieks, gan Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas katedras vadītāja Dace Pāže. Vismaz 160 gadus seno gleznas koka rāmi atjaunojis Aigars Pilenieks, kurš atzīst, ka šis darbs nav bijis tik sarežģīts kā pašas gleznas restaurācija. Restauratoriem visu laiku bijusi sajūta, ka glezna slēpj sevī kādu noslēpumu, tāpēc viņi veica gleznas rentgenu un atklāja, ka zem Dievmātes gleznas atrodas kāds cits gleznojums – vīrieša portrets, pie kura izpētes restaurators Aigars Pilenieks vēlas pēc kāda laika atgriezties.
Vai šī glezna kādreiz atradusies iepriekšējā Līksnas dievnamā, tagad vairs nevar pārbaudīt, taču par saistību ar Līksnu liecinot uzraksts gleznas aizmugurē, tāpēc laika gaitā restauratoram un gleznas īpašniecei radās doma dāvināt gleznu Līksnas baznīcai, lai tā atgriežas savās īstajās mājās. Zīmīgi, ka glezna “Sāpju Dievmāte” nu ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Restauratoram izdevies sazināties ar grāfienes Veronikas mazmazmeitu Kanādā Mariju Plāteri Zībergu, kura dalījās ar vēsturiskiem materiāliem un sūtīja zoom platformā apsveikumu gleznas inaugurācijas svētkos, vēlot, lai šī glezna liecina par grāfu Plāteru Zībergu gadsimtiem seno saikni ar Latviju un sargā Latvijas un Polijas labās attiecības.
Skrindu dzimtas muzeja speciāliste Ilze Ozoliņa ļāva klātesošajiem ieskatīties vēsturē un pastāstīja par grāfu Plāteru Zībergu dzimtas saikni ar Līksnu un Latgali. Prāvests Jānis Kolns novadīja īpašu Liturģiju un nosvētīja gleznu, kura turpmāk atradīsies baznīcā un būs pieejama apmeklētājiem apskatei. Savukārt gleznas īpašniece Laimdota Griķe vēlēja, lai Sāpju Dievmātei nekad nevajadzētu atstāt šīs mājas.
Baznīcu nakts pasākumu kuplināja koncerts "Dzīvība", kurā piedalījās Rīgas Tehniskās universitātes koris "Delta", solists Maksis Krilovs un koncertmeistare Ilona Broka. Baznīcā ir aplūkojama izstāde "Grāfu Plāteru - Zībergu kultūrvēsturiskais mantojums Augšdaugavas novadā", kas tapusi biedrības "LIXTEN" īstenotā projekta rezultātā.
