LIZDA vadītāja: “Arodbiedrībai jāpieaug, jo pa vienam neko nepanāksim”
09.11.2022
AKTUĀLI
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga skaidro, ka periodā pēc Covid-19 pandēmijas viņa cenšas izmantot iespēju klātienē tikties ar biedriem un biedrībā neesošiem izglītības pārstāvjiem. Šajās tikšanās, kas notiek pa visu Latviju LIZDA vadītāja informē par biedrības paveikto, par tālākām iecerēm, kā arī cenšas stiprināt sociālo dialogu ar mērķi pievienoties arodbiedrībai. 8. novembrī Augšdaugavas novada kultūras centrā “Vārpa” viņai notika tikšanās ar novada izglītības jomas pārstāvjiem.
Pēc I. Vanagas vārdiem, lai risinātu problemātiskos jautājumus, arodbiedrībai ir jākļūst skaitliski lielākai, lai varētu efektīvāk palīdzēt nozarē strādājošiem gan pašvaldības, gan nacionālajā līmenī. Aktuālākie jautājumi, kas tiek parasti uzdoti arodbiedrības vadītajai skar darba slodzes sabalansēšanu, darba samaksas paaugstināšanu, reformas, mācību līdzekļu iegādes problēmu, vakances, jauno pedagogu piesaisti, u.c.
Celt profesijas prestižu
Pedagoga profesijas prestiža svarīgās sastāvdaļas ir sabiedrības attieksme, tiesības, slodze, kā arī sociālās garantijas un darba alga. “No šī mācību gada 1. septembra tika izpildīts pēdējais darba algas samaksas paaugstināšanas grafiks. Solis, kas paredz par 70 eiro paaugstināt zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi. No 2023. gada janvāra algu fondam būs no 11 – 11,9% klāt, bet šajā gadījumā pašvaldības varēs izvērtēt, darīt to sabalansējot slodzes vai arī vienkārši paaugstināt algas. Līdz 1. decembrim ir jāizstrādā precīzs pedagogu darba algas paaugstināšanas grafiks, kas valdībai un Saeimai būs jāapstiprina. Tam ir jābalstās uz noteiktiem principiem, par kuriem jau ir pieņemti attiecīgie dokumenti, kas nosaka, ka zemākai darba algai pedagogam nedrīkst būt mazākai par sabiedriskajā sektorā strādājošiem vismaz ar bakalaura grādu. Saskaņā ar ministrijas datiem tie ir 1527 eiro,” teic I. Vanaga. LIZDA vadītāja īpaši piebilst, ka šī ir mazākā summa par likmi, kas būtu jāsaņem pedagogam. Tāpat arodbiedrība ņems vērā arī inflācijas līmeni, jo cenas kāpj ļoti strauji. Viņa cer, ka politiķi nekavēsies ar valdības izveidošanu, jo pretējā gadījumā tas varētu nobīdīt 1. decembra termiņu.
Jauno speciālistu piesaiste
Arodbiedrība jau daudzu gadu garumā rosina valdību izstrādāt jauno pedagogu atbalsta programmu. Pašvaldības un skolu direktori šajā sakarā dara ļoti daudz, bet kā redzams, ar pašu spēkiem vien tomēr nepietiek: “Mēs no LIZDA puses rosinām, ka īpašai atbalsta programmai jābūt nacionālajā līmenī. Ne tikai tiem, kas ir gados jauni, bet arī tiem, kas maina profesiju. Decembrī rīkosim konferenci par jauno pedagogu atbalsta sistēmu.”Speciāli šim mērķim tika aptaujāti jaunie pedagogi un darba devēji, lai noskaidrotu kādas ir problēmas un kādi varētu būt risinājumi. Kā atzīst I. Vanaga, LIZDA Izglītības un zinātnes ministrijai nemitīgi lūdz īstenot vakanču mazināšanas plānu, kas jau ir izstrādāts. Tajā ir daudz praktisku un noderīgu aktivitāšu, kuras varētu īstenot, lai palīdzētu noturēt esošos pedagogus un piesaistīt jaunos. “Par slodzēm runājot, to sabalansēšana ir labs risinājums, jo kā mēs zinām, īpaši mazajās skolās, kas arī dzīvo pēc ”nauda seko skolēnam” principa, ne vienmēr var apmaksāt visus pienākumus. Diemžēl.”Arodbiedrība iestājas par jauno pedagogu atbalsta mehānismiem, piemēram, mērķa stipendijām vai studiju maksu pārskatīšanu neklātienes izglītojamajiem. Svarīgi būtu turpināt arī programmas “Mācītspēks” turpināšanu un pat paplašināšanu. Kā skaidro LIZDA vadītāja, šos jautājumus ir jārisina pēc iespējas ātrāk, jo pretējā gadījumā vakanču skaits izglītības iestādēs arvien palielināsies, bet cietēji būs jaunākā paaudze, jo daudzviet jau tiek aktualizēti jautājumi par izglītības pieejamības problēmu.
Mazām skolām būt
Vidusskolas posmā jau vairākus gadus pastāv spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka, ka pieaugušāki izglītojamie ir spējīgi mērot arī lielāku attālumu uz izglītības iestādi vai pat izmantot dienesta viesnīcu. Bet mazākās klasēs, par ko arodbiedrība uzstāj, lēmumus nedrīkstētu pieņemt, parēķinot kalkulatorā vai excel tabulā, ka “bērni izmaksā dārgi”. Turpina LIZDA vadītāja: “Pierobežas faktors ir svarīgs. Skola mūsdienās ir ne tikai izglītības procesa nodrošinātājs, bet arī sociālekonomisko un valsts drošības jautājumu aspekts. Arodbiedrība nav mainījusi savu nostāju par mazajām skolām, ka mazajās klasēs izglītībai jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, jo ir jāņem vērā laiks, kas bērnam jāpavada, nokļūstot līdz skolai.”Viņa arī piebilst, ka centralizēto eksāmenu un diagnosticējošo darbu rezultāti parāda, ka mazajās skolās izglītības process ir augstā līmenī. Mazajās skolās būtu jāatsakās no “nauda seko skolēnam” principa, bet jāievieš programmu finansēšanas vai klašu finansēšanas modelis, bet pierobežā jāievieš teritoriālais koeficients.
Trūkst mācību līdzekļu
Arodbiedrība iestājas par izglītības kvalitātes paaugstināšanu. Kompetenču pieeja izglītībā ir tā reforma, kuru LIZDA atbalsta, bet atzīst, ka mācību līdzekļu trūkst, kaut gan par to tiek nemitīgi atgādināts valdībā. Mācību līdzekļi iztrūkst vidusskolās padziļinātajos priekšmetos, kaut gan uzlabojumi šajā jautājuma ir bijuši. Jau iepriekš tika izdalīti miljoniem eiro, kā arī būs pieejami digitālie resursi, kam tika piesķirti 3,7 miljoni eiro. “Gaidām jauno ministru, lai par šo tematu diskutētu.”
Pāreja uz mācībām valsts valodā
Kaut gan vidusskolas posmā jau labu laiku ir noteikumi par latviešu valodas izmantošanu izglītības procesā, pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā notiks no 2025. gada. LIZDA vadītāja skaidro, ka atbalsta pāreju uz mācībām latviešu valodā, kaut gan atzīst, ka vienlaicīgi ar to, pastāv vairāki riski, kas netika izvērtēti. Viens no tiem ir pašu pedagogu spēja mācīt latviešu valodā. Nav noslēpums, ka daudzās skolās ir skolotāji, kuriem nav pietiekamo valsts valodas zināšanu. Pēc I. Vanagas teiktā, no IZM puses netika piedāvāti konkrēti risinājumi, kā šo problēmu novērst: “Mācības daudzviet vienkārši nenotiek, un vairāki pedagogi tiek atstādināti no darba. Arodbiedrība iesaka nevis gaidīt pārbaudes, bet rīkoties pašiem. Skolotājiem jāstiprina latviešu valodas zināšanas, lai tās būtu atbilstošā līmenī. Mēs uztraucamies galvenokārt par to, lai neciestu izglītojamais.”
