Māksla Daugavpils novada Kultūras centra “Vārpa” skatlogā
07.05.2021
AKTUĀLI
Pēteris Martinsons. Maisveidīgie.
Pēteris Martinsons (1931–2013) ir pasaulē pazīstamākais Latvijas keramiķis, kas dzimis un bērnību pavadījis Daugavpilī. Absolvējis Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu, iegūstot arhitekta kvalifikāciju (1957). Keramikai pievērsies 20. gs. 60. gadu sākumā, strādājot par pedagogu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. No 1971. gada keramiķis bija Latvijas Mākslas akadēmijas docētājs, vēlāk profesors. Vairāk nekā pusgadsimtu ilgās radošās darbības laikā viņa māksla un personība suģestējusi un iedvesmojusi dažādu paaudžu keramiķus gan Latvijā, gan ārvalstīs, viņa mākslas izcilību regulāri apliecinājuši panākumi starptautiskos konkursos, viņa personības starojuma laukā radoši uzlādējušies kolēģi darbnīcās un simpozijos, studenti, meistardarbnīcu dalībnieki un vienkārši ceļā satiktie.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijā ietilpst gandrīz 600 izcilā keramiķa darbi – pirmie mākslinieka veidojumi un virpojumi, cilņi ar literāro darbu varoņiem, monumentālās figūras, virkne funkcionālo un stilizēto trauku, trauslie porcelāna darbi, ar dažādu materiālu palīdzību atveidotās konkrētās būtnes – vārnas, lauvas, suņi – un tektoniskās būves – torņi, būri, figūras, skices, kā arī tušas zīmējumi.
Izstādē “Māksla skatlogā” skatāma 1970./1971. gadā tapusī keramikas darbu sērija “Maisveidīgi”. Raksturojot Pētera Martinsona radošo darbību 20. gs. 70. gados, mākslas zinātnieks Jānis Pujāts rakstīja:
“Martinsons tiecas nodibināt pēc iespējas tuvākus kontaktus ar keramikas materiālu, ar apdari uzminēt un maksimāli atraisīt tā fiziskās un estētiskās kvalitātes. Viņu aizrauj māla plastiskums, tāpēc ne reti mākslinieka darbos sastopamies ar mīkstām vijīgām formām, ko autors izjūt un pārdzīvo tīri taktīli. Te var ne bez pamata runāt kā par redzes, tā arī par taustes asumu. Martinsona interpretējumā māls pieļauj arī šķautnainus būvķermeņus, uz kuriem kā kontrasts uzzied plastiskais akcentējums vai mālam raksturīgā nejaušību rotaļa.”
