Mobilā brigāde dodas palīdzēt vientuļiem veciem ļaudīm
14.03.2024
AKTUĀLI
Pirms pieciem gadiem Augšdaugavas novadā īstenots unikāls projekts, izveidojot pirmo mobilo brigādi Latgalē, lai sniegtu palīdzību vientuļiem lauku iedzīvotājiem. Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta “Senioru sociālā iekļaušana” ietvaros tika iegādāts specializēts transports un izveidota mobilā brigāde, kas bāzējas daudzfunkcionālajā centrā “Skrudaliena” un ik dienu dodas apciemot vientuļos sirmgalvjus visā novadā.
Mobilās brigādes pakalpojumam novadā pašlaik pieteikušās 75 personas. Ik dienu brigāde dodas uz trim vai četrām adresēm, katram klientam tiek veltītas vismaz trīs stundas. Darbs nav viegls, bieži vien jārēķinās ar antisanitāriem apstākļiem, daži klienti paši nespēj pārvietoties, katram savs raksturs un noskaņojums.
Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova atzīst, ka ir izdevies izveidot ļoti labu komandu, kas sniedz šo pakalpojumu “Šobrīd mēs cenšamies aptvert visu novadu, kaut arī tas ir ļoti smagi, jo pārbraucieni ļoti lieli, dažreiz ceļi nav domāti šai mašīnai, bet komanda tiek galā. Skatoties uz klientiem, kas piesaka šo pakalpojumu, esam priecīgi, ka varam palīdzēt vientuļām personām, kurām nav bērnu, ir kustību traucējumi, kurām ir kādi garīga rakstura traucējumi un kuras nekad nepiekritīs būs pakalpojuma aprūpes iestādē. Tāpēc mēs tos sniedzam uz vietas.”
Višķu pagasta iedzīvotāja Irēna Nainiša kalendārā rūpīgi atzīmē datumu, kad mobilā brigāde viņu apciemojusi, un jau izskaitļo, kad gaidīt nākamo vizīti.
Irēnas kundze pārdzīvojusi jau divus vīrus, bērnu nav. Visu dzīvi nostrādājusi lauku darbos dažādās saimniecībās. Drīz sagaidīs 85. dzimšanas dienu. Pati jūtas gana ņipra, ne reizi dzīvē neesot bijusi slimnīcā. Visu dzīvi braukusi ar velosipēdu, smejas, ka esot jau “nobraukusi divus velosipēdus”, bet pirms diviem gadiem ģimenes ārsts aizliedzis. Tomēr sirmgalve mājās naski min velotrenažiera pedāļus, pirms tam gan nomēra asinsspiedienu, vai nav par augsts šādam treniņam.
Daudzdzīvokļu mājā apdzīvoti ir tikai divi dzīvokļi, ar vienīgo kaimiņieni sarunas nevedas, tāpēc sirmgalve gaida ciemiņus, lai varētu parunāties. Viņas mājoklī ir vēsi, bet valda kārtība, arī malka jau sarūpēta. Vienīgi nomazgāties aukstajā gadalaikā pati nevar, tāpēc gaida ciemos mobilo brigādi. Tikai aiz vientulības sirmgalve aizdomājas par iespēju doties uz pansionātu. “Ziemā man ir ļoti auksti, augšā nedzīvo, aiz sienas nedzīvo, apakšā pagrabs, esmu viena uz pusi mājas, kur to var iesildīt. Man dzīvoklī vairāk par 15-16 grādiem nav. Rītā, kad ceļos, bija 8-9. Zem diviem deķiem guļu, pagatavoju ēst, krāsni iekuru un atkal zem deķiem gultā. Tā arī dzīvoju.”
Siltā laikā sirmgalve mazgājas savā mājoklī, uzsilda ūdeni uz plīts. Ziemā gan ir problemātiski, jo telpas aukstas. “Es vēl neesmu tik nevarīga, varētu strādāt, bet istaba ziemā tik auksta, kur tu novilksies pliks un nomazgāsies. Veselu mēnesi vajag gaidīt, kamēr meitenes atbrauc.”
Specializētais transportlīdzeklis aprīkots ar pacēlāju, lai tajā var viegli iekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem. Iekšā ir silti, pieejama dušas kabīne, kur darbiniece klientu apmazgā. Podoloģijas krēslā klientam tiek apstrādātas pēdas un nogriezti nagi. Pēc nepieciešamības var nogriezt matus. Medicīniskais aprīkojums ļauj izmērīt asinsspiedienu, noteikt cukura līmeni un svaru. Tepat automašīnā var izmazgāt klienta veļu.
Kamēr klients vannojas, mobilās brigādes darbinieki palīdz atnest malku, ūdeni no akas, uzkopj istabas un veic citus ikdienas darbus. Ja nepieciešams, mobilā brigāde no veikala atved produktus un medikamentus, sarunā ārsta vizīti.
“Uz nākotni ir liela vēlme iegādāties otru tādu mašīnu, lai mēs varētu aptvert īsākā periodā un ciemoties biežāk pie šiem klientiem. Katru reizi, kad komanda atbrauc uz šo pakalpojumu, viņi uzklausa klientu dzīvesstāstu. Klientiem ļoti gribas aprunāties, un tas pieder pie sociālā darba. Mūsu komanda gatava uz to iet un to arī dara,” saka Anna Jegorova.
Lai saņemtu šo pakalpojumu, klientam jāvēršas pie sava pagasta sociālā darbinieka vai arī pašvaldības Sociālajā dienestā.
Teksts, foto: Inese Minova