Silva Veronika Linarte dzimusi 1939. gada 26. februārī Daugavpils rajona Kalupes pagasta Skrindās, skolotāju ģimenē, kas tikusi izsūtīta uz Krasnojarskas apgabalu. Mācījusies Sibīrijā, Prokopjevskas skolā. Atgriežoties Latvijā, Silva Linarte 1961. gadā absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas interjera nodaļu, 1977. gadā – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas pedagoģijas nodaļu, iegūstot pedagoga un gleznotāja kvalifikāciju.
Strādājusi par pasniedzēju Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1959-1961), Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (1961-1968), direktora vietnieci mācību darbā Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā (1968-1971), kompozīcijas, gleznošanas mācību priekšmetu pasniedzēja, Kompozīcijas kabineta vadītāja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1971-1976), Daugavpils pilsētas galvenā māksliniece (1992-2001). Kopš 2001. gada viņa ir pasniedzēja Baltijas Krievu institūtā un Daugavpils Mākslas vidusskolā „Saules skola”. Viņa ir bijusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas stipendiāte (1997-1998).
Silvai Linartei ir lieli radoši nopelni Daugavpils novada kultūrvides bagātināšanā. Viņa veidojusi Skrindu dzimtas muzeja vizuālo tēlu, piedalījusies Daugavpils novada muzeju rīkotajās izstādēs un citās aktivitātēs. Silva Linarte strādājusi pie Daugavpils novada pašvaldības identitātes materiāliem – sagatavojusi novada ģerboņa, logo un karoga attēlus, izveidoja novada apbalvojumu skices. Viņas vadībā tapis Daugavpils novada karogs. Valsts heraldikas komisija vienmēr uzsver, ka Daugavpils novadam ir viena no vislabāk atveidotajām simbolikām Latvijā, kas ir liels mākslinieces nopelns.
Nozīmīgākie darbi: „Logs” (1983), „Bēniņi” (1985), „Pagalmā” (1989), „Klusā daba ar āboliem” (2001), „Sniegputenis” (2006), „Kūla” (2007), „Redzējums” (2009).
