Natālija Polovaja: “Ja jaunieši tevī redz atbalsta personu, viss izdosies”

Natālija Polovaja ir jaunatnes lietu speciāliste Kalkūnes pagastā. Pieredze darbā ar jaunatni Natālijai ir jau desmit gadu garumā, iesākumā strādājot biedrībā un nu jau četrus gadu – kopā ar Kalkūnes pagasta jauniešiem, īstenojot projektus un aktīvi darbojoties. Izglītību ieguvusi Daugavpils Universitātē, absolvējot angļu – poļu filoloģiju. Natālija ir dzimusi un mācījusies Ilūkstē, taču jau vairāk kā desmit gadus par savām mājām sauc Kalkūni. Jūnija vidū jau otro gadu pēc kārtas Kalkūnes pagasta jaunieši organizēja jaunatnes ielīgošanas pasākumu “Ielīgošana pie Jāņa”, savukārt pavisam nesen - nometni “Veselīga dzīvesveida skola”. Pērn Kalkūnes pagasta jaunieši saņēma galveno balvu nominācijā „Gada aktīvākais pagasts darbā ar jaunatni” un godam nopelnīja Latgales plānošanas reģiona dāvāto laivu braucienu  pa Daugavas lokiem kā arī Daugavpils novada domes dāvāto braucienu uz Stokholmu, kurā 16 jaunieši dosies jau šī gada augustā.

- Kā sākās Tavs darbs jaunatnes sfērā?

N.P. Man patīk, ka te varu strādāt ar vietējiem, Kalkūnes pagasta jauniešiem, jo iepriekšējais darbs savulaik tika saistīts ar jauniešiem no ārzemēm. Interese par jaunatnes darbu radās, jo pati, būdama jauniete, savulaik biju aktīvi darbojusies. Piedalījos visur, kur bija tāda iespēja, redzēju arī citus jauniešus, kas nebija tik aktīvi.

- Kas Tevi visvairāk kā jaunieti saistīja tajā laikā?

N.P. Skolas brīvlaikos mājās sēdēt bija neinteresanti, tādēļ tika rastas iespējas kaut kur aizbraukt, piedalīties, kaut ko redzēt, izvilkt, tā teikt, sevi no komforta zonas. Redzēt jaunas vietas un piedzīvot jaunas lietas, iepazīties ar jauniem cilvēkiem.

- Vai ir kāda atšķirība starp to jauniešu loku, kas bija tolaik no jauniešiem, ar kuriem strādā šobrīd?

N.P. Grūti pateikt, jo savus jaunatnes gadus esmu pavadījusi Ilūkstes pusē, ļoti latviskā vidē. Te pārsvarā ir krievvalodīgie jaunieši. Tāpat laikam ir sadalījums – aktīvie un neaktīvie jaunieši. Pamatā jauniešiem interesē vienādas lietas – jaunās tehnoloģijas, spēles, komunikācijas aktivitātes. Būtiskas atšķirības es neredzu.

- Vai Kalkūnes pagasta jauniešiem ir sava pulcēšanās vieta?

N.P. Pašreiz mēs pulcējamies Kalkūnes pagasta pārvaldes telpās, bet sapņojam, ka nākotnē mums varētu būt pašiem savs jauniešu centrs. Mēs ļoti vēlamies, lai mums tāds būtu.

- Cik Kalkūnes pagastā ir aktīvo jauniešu?

 N.P. Šobrīd kaut kur ap 40, savukārt brīvprātīgā darba aktivitātēs, kuras organizējam, piedalās aptuveni 30 jaunieši. Ar katru gadu viņu skaits palielinās.

- Kādās brīvprātīgā darba aktivitātēs jaunieši labprāt iesaistās?

N.P. Tā ir dažādu pasākumu organizēšana, dalība projektos un nometnēs, kā arī, sadarbībā ar Raiņa māju Berķenelē, Muzeju nakts un Dzejas dienu pasākumu norisēs. Ik gadu iesaistāmies kā brīvprātīgie Daugavpils novada dienās, jaunatnes organizētajos pasākumos, šogad pavasarī jaunieši kā animatori piedalījās Jauno ģimeņu svētkos. 7. septembrī atzīmēsim Kalkūnes pagasta 500 gadu jubileju, tagad jau aktīvi tai gatavojamies.

- Kāpēc izvēlējies strādāt par jaunatnes lietu speciālisti tieši Kalkūnē?

N.P. Toreiz tā man likās brīnišķīga iespēja un vēl joprojām domāju tāpat. Ne reizi līdz šodienai neesmu apsvērusi iespēju darīt kaut ko citu. Mani motivē nevis atalgojums vai materiālā vērtība, bet tas, ka jaunieši kopā ar mani ir gatavi “pavilkties” uz visu prātīgo un neprātīgo ideju īstenošanu. Ja ir pretimnākšana tam, ko tu piedāvā, tad ir gandarījums un prieks strādāt.

- Ar kādām idejām pie Tevis nāk jaunieši?

N.P. Ar ļoti dažādām. Šogad mūsu jaunieši sākuši aktīvi rakstīt projektus un nāca ar savu skatījumu. Viens no mūsu jauniešiem šogad ir saņēmis sava projekta idejai finansiālu atbalstu, pirmo reizi startējot projektu konkursā “Uzlabosim savu ikdienu!”. Vasarā sāksies projekta “ No idejas līdz darbībai” realizācija. Galvenā projekta doma ir atbalstīt jauniešu kritisko domāšanu un radošo pieeju. Projekta mērķis ir veicināt Kalkūnes jauniešu radošās domāšanas attīstību, caur uzņēmējdarbības pamattēmu, organizējot 6 dažāda rakstura nodarbības. Projekta ietvaros dalībnieki spēs neformālā veidā uzzināt par uzņēmējdarbību un tās realizēšanas principiem. Projekta galvenā ideja ir organizēt jauniešiem nodarbības par tādām tēmām kā pārtika, suvenīri, apģērbs, aksesuāri sev un mājai, un vienu brīvās tēmas nodarbību. Katras nodarbības laikā jauniešiem tiks izsniegti visvienkāršākās lietas, no kurām jauniešiem gan individuāli, gan grupās būs jāizveido pašiem savi patenti, balstoties uz savu radošumu. Visi projekta laikā izveidotie objekti būs saistīti ar Kalkūnes pagastu, un tiks dāvināti kā balvas Kalkūnes pagasta jubilejas pasākumā un citos tā apmeklētajiem un pagasta viesiem. Tie tiks dāvināti arī vientuļajiem pensionāriem un personām ar invaliditāti. Kā arī projekta noslēgumā plānojam izdot bukletus, kuros varēs skatīt jauniešu veidotos darbus. Projektā plānots iesaistīt vairāk kā 15 jauniešus.

- Pastāstiet par Kalkūnes pagasta biedrību “Jāņoga”, kas šo projektu arī rakstīja. Kā, kad tika izveidota un ar kādu mērķi?

N.P. Biedrība “Jāņoga” tika izveidota kā atbalsta platforma jauniešu iniciatīvu un nometnes projektu īstenošanai Kalkūnes pagastā. Tā izveidota samērā nesen, vien pagājušā gada pavasarī, tomēr tā ir jau realizējusi vairākus projektus un turpina aktīvi darboties. Biedrība izveidota, pateicoties jauniešu vēlmei rakstīt projektus un gūt papildus  finansējumu savu ideju īstenošanai.

- Vai organizētais pasākums “Ielīgošana pie Jāņa”, kas pulcēja ap 50 jauniešiem no visa novada, arī ir jauniešu idejas piepildījums?

N.P. Pērn mums ar jauniešiem bija saruna, kuras laikā viņi atzinās, ka maz zina par latviešu līgošanas tradīcijām. Tas mudināja mūs organizēt šādu tematisku pasākumu. Te jaunieši varēja gan organizēt paši pasākumu, gan darboties kā brīvprātīgie, gan aktīvi un interesanti pavadīt savu laiku. Pateicoties pozitīvām atsauksmēm, ko saņēmām pēc pirmā gada, organizējāmies arī šogad.

- Ar kuru pagastu jauniešiem un to biedrībām jums izveidojusies vislabākā sadarbība?

N.P. Tie ir no tuvākajiem pagastiem - Līksna, Maļinova, Medumi un Svente. Bet draudzējamies ar visiem. Intelektuālo spēļu sezonas izspēlējam kopā ar visiem pagastiem, Jaunatnes salidojums, kā arī katrs pagasts gada laikā organizē dažādus pasākumus, uz kuriem aicina jauniešus no visiem novada pagastiem.

- Bijāt absolūtie līderi savā nominācijā Jaunatnes gada balvā. Vai novērtējums un balva „Gada aktīvākais pagasts darbā ar jaunatni” jūs kaut kā iespaidoja, motivēja?

N.P. Mēs esam ļoti priecīgi, jo aktīvi strādājam. Mēs esam pateicīgi par atbalstu un novērtējumu. Tagad mēs gatavojamies mūsu ceļojumam uz Stokholmu. Tā ir mūsu lielā balva, ka bijām tik aktīvi jaunatnes darbā 2018. gadā. Mūsu uzvara bija godīga.

- Vai projekts par nometni “Veselīga dzīvesveida skola” arī tapa jauniešu vidū?

N.P. Man, kā jaunatnes lietu speciālistei, ir svarīgi saprast, kāda veida aktivitātes jauniešiem piedāvāt. Pati es varu piedāvāt ļoti daudzas aktivitātes, taču, ja jauniešiem tas neinteresē, no tā nekas nesanāks. Tādēļ pirms projektu iesniegšanas mēs vienmēr sanākam kopā uz prāta vētru un izdiskutējam, kādas tēmas mums būs interesantas. Arī, plānojot budžetu kārtējam gadam, pieturamies pie šīs pašas metodes. Lai izplānotu līdzekļus, nepieciešams pārrunāt, kādas aktivitātes vēlamies. Svarīgi ir saprast virzienu, kurā iet. Tur, manuprāt, ir tā veiksmes atslēga – ieklausīties jauniešos un atbalstīt viņu idejas. Jo ļaut piedalīties viņiem savas idejas realizācijā ir pats svarīgākais. Tiek radīta šī pozitīvā atmosfēra.

- Jebkurā gadījumā, viņus nevajag bakstīt un teikt, darām to vai citu?

N.P. Nē, viņi ir ļoti elastīgi. Ja pat reizēm negribas kaut ko darīt, viņi tāpat nāks, jo jūt kopēju atbildību par to, ko dara. Arī brīvprātīgajā darbā iesaistās ļoti nopietni. Parasti jau ir grūti, kad brīvprātīgajam darbam nepieciešami kādi 4-5 jaunieši, bet gribētāju ir daudz vairāk. Ir grūti pateikt kādam “nē”. Mēs esam gatavi tuvoties saviem sapņiem.

- Kā, tavuprāt, varētu piesaistīt neaktīvos jauniešus, lai jūsu pulks augtu?

N.P. Vislabākais piemērs ir tas, ka jauniešu vide Kalkūnē kļūst arvien aktīvāka. Pat, ja tu esi neaktīvs, tu kādu reizi atnāksi un iesaistīsies un atradīsi aktivitātes, kas tev būs vairāk piemērotas. Tā mēs arī augam visu laiku.

- Atnākot strādāt uz Kalkūni, cik liels jauniešu pulks te bija?

N.P. Kad es atnācu strādāt, Kalkūnē pirms tam kādu laiku nebija jaunatnes lietu speciālista un gandrīz arī nebija jauniešu, kas aktīvi darbojās. Un tā, pa nelielām grupiņām sanākot kopā, mēs arī augām un veidojāmies.

- Kā Tev tas izdevās? Ar kādām metodēm?

N.P. Neformālā izglītība palīdz vienmēr. Jābūt vienkārši labam cilvēkam un jāliek saprast, ka uz tevi var paļauties, saņemt atbalstu. Svarīgi, lai jaunieši manī redz atbalsta personu. Nav tik svarīgi būt konkrētā laikā un vietā, lai šo atbalstu sniegtu. Ja viņiem ir kādas problēmas, viņi var griezties pie manis jebkurā diennakts laikā. Arī tie jaunieši, kas studē citās pilsētās, kad ir šeit, ieskrien un uzprasa, kā mums iet.