Naujenes Novadpētniecības muzejā jauna etnogrāfijas ekspozīcija “Skovoroda, ļižeika, kačerāgs i citi štrumenti”

No 19. aprīļa muzeja apmeklētājiem būs pieejama jauna etnogrāfijas ekspozīcija „Skovorda, ļižeika, kačerāgs i citi štrumenti”, kurā būs apskatāmi ne tikai ekspozīcijas nosaukumā minētie priekšmeti – panna, karote, krāsns kruķis, bet arī trauki un darbarīki, kurus izmantoja ēdiena un dzēriena uzglabāšanas un pagatavošanas procesā Daugavpils novadā, it īpaši Naujenes pagastā, 19. gadsimta beigās 20. gadsimta 1. pusē. Ekspozīcijā ir atspoguļoti saimnieces darba un sadzīves apstākļi Latgales zemnieka sētā.

Ekspozīcija tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, kā rezultātā centrālo vēstījumu veido fotogrāfa Jāņa Studenta  fotonegatīva reprodukcija, kura  parāda maizes cepšanas procesu Ilūkstes apriņķa [mūsdienu Daugavpils novada] Skrudalienes pagasta Skrudalienes vecajā krogā 1927. gada 22. jūnijā. Fotonegatīvs ir iekļauts UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālā reģistra Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nominācijā “Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”.

Zemnieka sētā ēdieni tika piemēroti gadalaiku mijai un baznīcas kalendāram, kas ierobežoja gaļas un piena ēdienu patēriņu. Latgalē iecienīti bija graudu un miltu ēdieni. Saimniecei nebija lielas izvēles, ko likt galdā un ietaupīt varēja tikai no tā, kas bija pašu saimniecībā izaudzēts, savākts vai saglabāts. Produktu uzglabāšanai, pārnešanai, dažviet arī kā mēra vienību mājas apstākļos izmantoja dažādas formas un izmēra koka traukus. Bija sastopami liekti kriju, bērza tāss un koka sloksnes trauki, virpoti trauki, kā arī pītie saknīšu un klūgu trauki. Dienvidlatgalē vāceles pina no salmiem savienojumā ar klūgām. Trauki tika izgatavoti ne tikai no koka, bet arī no māla. Tika darinātas piena un alus krūzes, skābputras, krējuma, sēņu un medus podi, lielās bļodas, no kurām ēda visa ģimene.

Līdz pat 20. gadsimta 30. – to gadu beigām Latgalē saglabājās tradicionālā piensaimniecība. Piena produkti tika gatavoti katrā zemnieku sētā, lietojot no iepriekšējām paaudzēm pārmantotus gatavošanas paņēmienus. Lai no piena nokrejotu krējumu, pienu lēja māla podā, kura apakšā bija caurumiņš vājpiena notecināšanai. Separatori jeb centrifūgas parādījās 19. gadsimtā muižās, kas deva iespēju pārstrādāt pienu lielākos apjomos un kontrolēt piena tauku – krējuma atdalīšanas procesu. No nokrejota rūgušpiena taisīja biezpienu [bīzpīnu, tvoruogu tvārāgu]. Krājumam paredzēto biezpienu iestampāja spainītī, muciņā, klāt piemīcot salītu sviestu. Biezpiena siera presēšanai tika izmantotas dažāda veida siera preses [Naujenē sīrneicu].

Jaunajā ekspozīcijā varēs apskatīt ne tikai traukus un darbarīkus, bet uzzināt arī par ēdienu un dzērienu pagatavošanas procesu. Apmeklētāji tiks gaidīti katru darba dienu no plkst. 8:00- 16.30, bet no 13. maija arī sestdienās no plkst. 10:00 - 16.30.

20. maijā akcijas „Muzeju nakts” laikā ekspozīcija apmeklētājiem būs pieejama bez maksas no plkst. 15:00- 24:00. Būsiet mīļi gaidīti!