Naujenes novadpētniecības muzejā tiek papildināta dabas ekspozīcija

2024. gadā Valsts zivju fonds atbalstīja Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālās pārvaldes iesniegto projektu “Sabiedrības informēšanas pasākumu nodrošināšana par zivju resursiem Augšdaugavas novadā”. Projekta kopējā summa 12285,36 EUR, no kuras 10933,96 EUR bija Valsts zivju fonda atbalsts. Šī projekta ietvaros lielākā saņemtā finansējuma daļa tika iztērēta Naujenes Novadpētniecības muzeja dabas ekspozīcijas paplašināšanai, ar mērķi informēt sabiedrību par Daugavas upē vēsturiski mītošo zivju daudzveidību. Ekspozīcija tika  papildināta ar Daugavas upes vēsturiskajam lomam raksturīgām 9 zivju mulāžām, kuras veidojusi Latvijā pazīstama zivju taksidermiste Sarmīte Inberga.  

Sarmītei Inbergai ir vērā ņemama pieredze taksidermijā – 8 gadi tika nostrādāti Latvijas Dabas muzejā, vēlāk taksidermijas laboratorijā, izgatavojot nelielu dzīvnieku izbāžņus. Pēc darba gaitām Latvijas Dabas muzejā Sarmīte pievērsusies zivju izbāžņu izgatavošanai. Taksidermista māksla lielākoties tika apgūta pašmācības ceļā, daudz eksperimentējot, kā arī studējot ārzemju literatūru, jo Latvijā zivju taksidermija nav plaši izplatīta.  Kādu laiku S. Inberga apguvusi zivju taksidermiju Amerikā pie viena no pasaules vadošajiem taksidermistiem un piedalījusies vairākos taksidermijas čempionātos gan Eiropā, gan citviet pasaulē, iegūstot godalgotas vietas – gan trešās, gan otrās pakāpes diplomus zivju izbāžņu vai mulāžu kategorijās. Naujenes muzeja dabas ekspozīcijai Sarmīte izgatavojusi sama, laša, stores, raudas, sapala, pliča, spāres, strauta foreles un vimbas mulāžas dažādos izmēros.

Mūsdienās, starp minētajām zivīm, Daugavas upei šķiet neierasts iemītnieks store. 20. gadsimtā store tiek dēvēta par maldu viesi Daugavā, kaut gan storu populācijai piederīgās zivis Daugavā un citās lielākajās Latvijas upēs vēl viduslaikos bija samērā ierasts loms. Vēlākajos gadsimtos tās nārsta periodā upēs pakāpeniski sāka parādīties aizvien retāk. Daugavā ap 1.g.t. p. m. ē. store bija parasta zivs, bet  19. gadsimtā – jau bija retums. Līdz 20. gadsimta sākumam stores Daugavā bija praktiski izzudušas. Vairāki eksemplāri noķerti Daugavā pēc 1. Pasaules kara. Pa vienam eksemplāram noķerts 1922. gadā Užavā pie Tērandes, 1932. gadā Liepājas ezerā un 1935. gadā jūrā pie Salacgrīvas. Pēc Otrā pasaules kara droši zināms viens stores noķeršanas gadījums 1960. gados Jūrmalā. Pēdējais gadījums bija 1996. gadā, kad Atlantijas stori noķēra pie Muhu salas.

Vēstures un senatnes izpētes biedrības biedrs Aleksejs Sapunovs atzīmējis faktu, ka 1885. gadā Krievijas impērijas zvejnieku sabiedrības biedrs, inženieris Girdvoins netālu no Dinaburgas – Grīvas apvidū – veica mēģinājumu pavairot mazākās storu dzimtas zivis – sterletes. Piedaloties vietējai varai un lauksaimniecības biedrībai, Daugavā tika ielaisti no Volgas upes atvesties 10 sterlešu pāri. Atskaitē inženieris atzīmēja, ka pateicoties savam vecumam divgadīgās sterletes, netiks apdraudētas no  plēsīgo zivju uzbrukuma un sterlešu bara instinkts dod pamatu cerēt uz šīs zivju sugas strauju savairošanos Daugavā.

Stāsts par lielākajām, retākajām un Daugavā izplatītākajām zivīm apmeklētājiem būs pieejams jau šī gada nogalē, kad būs izveidota topošās izstādes “Daugavas senais loms” centrālā kompozīcija. 2025. gadā vēstījums par Daugavas upes zivju daudzveidību tiks papildināts ar lietiskajiem priekšmetiem – muzeja krājumā esošiem zvejas rīkiem un vēsturiskām fotogrāfijām, kurās atspoguļots zvejas process un zvejas rīki. Skolēniem tiks piedāvāta arī jauna muzejpedagoģiskā programma. Pilnībā izstādes “Daugavas senais loms” izveidošana tiks pabeigta nākamgad.

Foto: zivju mulāžu tapšanas process (Sigulda, 2024. augusts) un gatavās zivju mulāžas (Naujenes Novadpētniecības muzejs, 2024. gada oktobris)