No 19. augusta Naujenes Novadpētniecības muzejā, Skolas ielā 1, Naujenē būs apskatāma izstāde “Dzīve Višķu miestā”, kurā varēs iepazīt Višķu kā apdzīvotas vietas veidošanās vēsturi no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta 40. gadu sākumam.
Dumeši, Uzdini, Abo, Ciši, Ciseri, Grami, Igoli, Grobi, Kiļi, Placinski, Kominarovi, Kļackini, Magidi, Poģiļi, Noviki, Meilahi, Hirši, Šepšeleviči, Subati…šie un vēl virkne citu uzvārdu caurvij Višķu miesta vēsturi līdz traģiskajai 1941. gada vasarai, kad tika nogalināta lielākā daļa Višķu ebreju.
Stāsts par Višķu miestu balstīts Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Vēstures departamenta Fotonegatīvu kolekcijas, Polijas Nacionālā digitālā arhīva, Krievijas Valsts kino fotodokumentu arhīva, Naujenes Novadpētniecības muzeja, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja, muzeja “Ebreji Latvijā” un Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja krājuma fotogrāfijās un dokumentos. Bagātīgs materiālu klāsts pieejams pateicoties Dumešu, Uzdinu dzimtu, kā arī Višķu pagasta iedzīvotāju privātajiem arhīviem. Ieskatu miesta iedzīvotāju populārākajos nodarbošanās veidos 19. gs. beigās - 20. gadsimta sākumā sniedz lietiskie priekšmeti no Naujenes Novadpētniecības muzeja krājuma.
17. gadsimtā Dienesta prikaza materiālos – cara Alekseja Mihailoviča 1656. gada 22. oktobra ukazā Borisogļebskas vojevodam Vasilijam Fefilatjevam par kuģu atsūtīšanu no Borisogļebskas augšup pa Daugavu, Višķi minēti kā Викшты [KVSAA, 210. f., Maskavas galds, 285. st., – 350. lp.].
17. gadsimtā Višķu un tuvākās apkārtnes attīstību sekmēja Molu [vācu: von der Mohl, poļu: Mohlowie] dzimta, kuras saknes rodamas Prūsijā 15. gadsimtā. Latvijā šīs dzimtas pēcteči parādījās 17. gadsimtā: Tomašs Mols ieguva muižu īpašumā Ludzas traktā, Detlofs Mols – Rēzeknes traktā, bet Arends Mols, karaļa karaspēka armijas majors, kļuva par muižas īpašnieku Višķos. 1772. gadā muižu sarakstā tiek minēta Višķu muiža [īpašnieks Francis Mols] un Kalnavišķi [īpašnieks Vladislavs Mols].
Molu dzimtas izvērstā saimnieciskā darbība un Višķu dzelzceļa stacijas atklāšana 1860. gada 20. novembrī sekmēja Višķu miesta attīstību. Jau 18. gs. beigās – 19. gs. Višķu miestā bija ebreju tautības pilsoņu pārsvars un vietējie iedzīvotāji jidišā miestu dēvēja par štetlu - mazu pilsētiņu ar lielu ebreju iedzīvotāju skaitu. 1897. gadā 668 jeb 68,6% no visiem miesta iedzīvotājiem bija ebreji.
19. gs. Višķiem tika piešķirtas miesta [lietuviešu: miestelis, baltkrievu: мястэчка]tiesības, ko apliecina Krievijas impērijas ķeizarienes Katrīnas II dokuments. Tā bija neliela apdzīvota vieta [pilsētciemats], kuras iedzīvotāju vairums nodarbojās ar tirdzniecību un amatniecību. Ebreju mājas bija izkaisītas pa visu Višķu miestu, bet visvairāk to bija Aglonas [agrāk Pēterburgas], Krāslavas un Tirgus [agrāk Rīgas] ielā.
1941. ebreju tirgotāju un skroderu miesta ierasto rosīgo dzīvi pārtrauca Otrā pasaules kara notikumi.
