Naujenes pagastā aktīvi rosījās dažādu jomu meistari  

8. aprīlī Naujenes Kultūras centrā aizritēja pasākums “Satiec savu meistaru”, kura laikā varēja apgūt dažādas amata prasmes un baudīt neparastu cienastu slāvu gaumē. Kultūras centra meitenes apmeklētājus sagaidīja ar svaigu bērza sulu, kas iegūta tepat ciema birztalā.

Amatnieks Valdis Grebežs no kārklu klūgām darināja skaistu atpūtas krēslu, kas kļūs par Juzefovas parka jauno vides objektu. Šajā procesā tika aicināts piedalīties ikviens pasākuma apmeklētājs, iepinot savu klūgu lielajā meistardarbā.

Liela interese bija arī par biedrības “Raxtu Sēta” darbošanos. Biedrības pārstāve Inta Uškāne demonstrēja lupatu grīdceliņu aušanas meistarību un rosināja izmēģināt ikvienu darboties pie stellēm.

Folkloras kopas “Rūžeņa” vadītāja Inga Zeile pulcināja gan jaunākus, gan vecākus klausītājus, kuri varēja ne tikai baudīt latviešu folkloras mūziku, bet arī paši iejusties muzikantu lomā un uzspēlēt kādu no instrumentiem.

Muzikālu priekšnesumu sniedza slāvu tradīciju ansamblis “Radienie”, turklāt klātesošos iepazīstināja ne vien ar slāvu kultūru, bet arī kulināro mantojumu. Ansambļa vadītāja Tatjana Čuprova cienāja visus ar slāvu nacionālo ēdienu skanciem. Tie ir savdabīgi un gardi rauga mīklas un biezpiena plāceņi, ko cep krāsnī.

Savukārt ansambļa dalībniece Tatjana Šatalova cienāja ar auzu ķīseli un pieneņu sīrupu, bet klāt tika pasniegts sbitenis – sens karsts medus dzēriens ar garšvielām un augu piedevām. Tatjana Šatalova klātesošajiem pastāstīja, ka auzu ķīselis ir ēdiens ar gandrīz tūkstoš gadu vēsturi. Parasti Ziemassvētkos tiek baudīts daudz gaļas ēdienu, tāpēc vēlāk nepieciešams organismu attīrīt, kamdēļ tika ēsts tieši šis veselīgais ķīselis. To pagatavot ir diezgan vienkārši – glāzi pilngraudu auzu pārslu aplej ar trim glāzēm silta ūdens, pievieno izkaltētas rudzu maizes garozas un atstāj nostāvēties siltā vietā vismaz divas dienas. Tad uzrūgušo šķidrumu caur sietu nolej un nospiež, lej katliņā, pieber šķipsnu sāls un vāra apmaisot uz mazas uguns kādas piecas minūtes, kamēr masa sabiezē. Iegūto masu salej bļodiņās, ļauj atdzist un liek ledusskapī sastingt. Agrākos laikos šo ēdienu pasniedza ar saldinātu ūdeni, pienu vai linsēklu eļļu. Šoreiz saimniece piedāvāja baudīt šo ēdienu ar pieneņu ziedu medu, ko pati pērn savārījusi. Šāds ķīselis esot ļoti veselīgs, tas ārstē kuņģa kaites, paaugstina imunitāti, sniedz enerģiju, izvada toksīnus un medikamentu pārpalikumus no organisma, mazina aterosklerozi un sirds kaites.  

Pasākumā satikām arī Anitu Šteinerti, kas iepazīt Latgales meistaru prasmes šurp bija ieradusies no Alūksnes. Sieviete stāsta, ka apceļot Latviju šajās dienās jau izveidojies par tradīciju, līdzi ņemot draudzenes vai vedeklu. Anita iepriekš izpēta pasākuma “Satiec savu meistaru” piedāvājumu visā Latvijā un plāno maršrutu, kurp vēlas doties un ko redzēt. Tā viņa kopš 2009. gada apceļojusi jau daudzas vietas un iepazinusi dažādus amatus. Anita Šteinerte pati ir arhitekte, šajā jomā darbojas arī pēc aiziešanas pensijā. “Esmu pati rīdziniece, bet pēc pārcelšanās uz Alūksni nebija, ko darīt. Blakus darba vietai atradās audēju studija, tur sāku. Tagad izvēlos to, ko nezinu, piemēram, kas ir peternes, kas ir voiloka filcēšana. Esam taisījušas arheoloģiskās rotas. Tie visi ir ļoti labi pasākumi,” saka ceļotāja un rāda savu albumu, kurā ir apkopusi šajos gados gūtos iespaidus, receptes un padomus. Uz Naujeni viņa devusies vērot audēju un klūgu pīšanas darbu, bet pie viena izdevies nobaudīt arī vietējo kulināro mantojumu. “Ļoti skaists bija slāvu dziedājums, ļoti kompakts. Kad skanēja ukraiņu dziesma, tad man raudāt gribējās.” Tajā pat dienā viņa paspēja pagūt arī Līvānos, kur darināja telpiskus Lieldienu rotājumus.   

Šogad pēc garā pandēmijas pārtraukuma uz pasākumu “Satiec savu meistaru” pulcējas prāvs skaits apmeklētāju – gan lieli, gan mazi, lai apgūtu jaunas prasmes un beidzot varētu iziet sabiedrībā un satikties.

Teksts, foto: Inese Minova