Pēc šā gada pašvaldību vēlēšanām darbu sākusi jauna pašvaldība – Augšdaugavas novads, kurā apvienots bijušais Daugavpils novads un Ilūkstes novads. Lai arī jaunizveidotās pašvaldības turpmākais liktenis saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu vēl nav zināms, dzīve nevar apstāties un darbi jāturpina, lai sniegtu iedzīvotājiem visus pakalpojumus, pārliecināts Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins.
- “Daugavpils novada partija” ir pārliecinoši uzvarējusi šajās pašvaldību vēlēšanās. Kādas ir partijas programmas galvenās vadlīnijas?
“Daugavpils novada partija” labi startēja pašvaldību vēlēšanās. Bez šaubām, ir patīkami, ka esam priekšgalā. Rezultāts ir apliecinājums tam, ka cilvēki ir novērtējuši mūsu četru pēdējo gadu darbu un ka esam uz pareizā ceļa. Iespējams, kaut kas nav sanācis, ir bijušas kļūdas. Taču šajās vēlēšanās pie tik maza vēlētāju apmeklējuma, liela daļa savas balsis ir atdevuši par “Daugavpils novada partiju”.
Partijas programmas galvenās vadlīnijas ir dažādas. Liels akcents likts uz izglītības un sociālo jomu. Gatavojot partijas programmu šīm vēlēšanām, skatījāmies, kā varētu izskatīties viss Augšdaugavas novads, ne tikai Daugavpils novads, bet arī Ilūkstes novads. Tad to visu samiksēt un izcelt aktuālo. Ceru, ka tas ir izdevies. Bez šaubām, dzīve var ieviest korekcijas atkarībā no tā, kādi instrumenti būs pieejami to vai citu mērķu sasniegšanai. Godīgi sakot, pašreiz “covid nauda” pozitīvi ietekmē mūsu attīstību, jo varam paņemt kredītus, īstenot projektus, bet tas ir attiecībā uz jau esošajām iestrādēm šim un nākamajam gadam, jo ar budžeta naudu vien mēs to nevaram sasniegt. Jāteic, ka pandēmija mums palīdz atrisināt infrastruktūras jautājumus novadā - gan attiecībā uz ceļiem, gan izglītības un sociālajā sfērā.
- Divi deputāti pārstāv “Daugavpils novada partiju” arī Daugavpils domē. Ar kādu domu Jūsu vadītā partija piedalījās arī pilsētas domes vēlēšanās?
Pirmo reizi mūsu partijas vēsturē tās pārstāvji startēja arī pilsētas domes vēlēšanās, tas ir tāds interesants moments. Un pateicoties tā saraksta cilvēkiem, dabūjām divas balsis pilsētas domē. Kopā ar saraksta līderi Pēteri Dzalbi strādājām pie partijas programmas Daugavpilij, dažas lietas skatījāmies mijiedarbībā ar Augšdaugavas novadu, teiksim, attiecībā uz pilsētas braukšanas biļetēm un citām lietām gan no pilsētnieku, gan novada cilvēku viedokļa, par kopīgajiem procesiem, kas jārisina attiecībā uz dārzkopības kooperatīviem, jo tur praktiski ir pilsētnieki un tās lietas nevar atraut no pilsētas konteksta.
Protams, partijas morālais gars ir cēlies no apziņas, ka divi mūsu pārstāvji ir tikuši pilsētas domē. Tagad Saeimas komisija sāk skatīt jautājumu, kā tiks pildīts Satversmes tiesas lēmums attiecībā uz Augšdaugavas novadu, tad pirmais jautājums bija, vai nevajadzētu šos novadus, ne tikai Augšdaugavas, bet arī citus, pievienot valsts pilsētām. Šajā sakarā izskan dažādi risinājumi, vismaz teorētiski. Ja nu pēkšņi pateiks, ka vēl šī sasaukuma laikā vajag apvienot divas domes un deputātiem strādāt kopīgi? Ja izveidotos tāds butaforisks moments, kopīgajā domē deviņi būtu “Daugavpils novada partijas” deputāti, pietiekoši daudz, bet tas diez vai notiks un arī nav jānotiek.
Startēt arī pilsētas domē nolēmām, jo mums jau pats likumdevējs iedeva rokās špiķeri, proti, ka esošajam novadam jāveido sadarbība ar pilsētu, lai kopā risinātu daudzus jautājumus.
- Kā veidosies šī sadarbība ar Daugavpils pilsētas domi? Pašlaik notiek darbs arī pie kopīgas stratēģijas izstrādes?
Stratēģija pašreiz ir kā vīzija līdz 2030. gadam, kā mēs izskatītos kopā ar pilsētu. Mēs palūdzām tajā ierakstīt, lai Augšdaugavas novadā būtu divi attīstības centri – Ilūkste un Špoģi, visādam gadījumam, nezinot, kas var notikt. Ja nu pēkšņi Saeima nosaka, ka jāsadalās atsevišķi, tad Ilūkstes pusē ir Ilūkste, bet mums paliek Špoģi. Pakalpojumu klāsts Špoģos ir tāds pats kā Ilūkstē un pat vairāk, jo Višķos ir Būvniecības tehnikuma mācību vieta, kas dod plusu. Bet pašlaik Daugavpils paziņoja, ka sakarā ar Satversmes tiesas lēmumu lūdz stratēģijas iesniegšanu atlikt līdz pavasarim. Pēc stratēģijas izstrādes būs arī programma, kas ļaus konstruktīvi pieiet reālajiem procesiem. Taču tas viss ir “uz papīra”, svarīgs ir instruments tās īstenošanai, ar budžeta naudu vien būs par maz.
- Ir zināms Satversmes tiesas spriedums attiecībā uz Ilūkstes pievienošanu Augšdaugavas novadam. Kas notiks tālāk? Vai pastāv iespēja Augšdaugavas novadam turpināt attīstīties? No ka atkarīgs turpmākais scenārijs?
Grūti spriest, kas varētu būt. Pašreiz ir izrunāti dažādi varianti. Nupat izskanēja doma paplašināt sadarbību ar valsts pilsētām apkārt esošajiem novadiem. Pirms diviem gadiem toreizējais ministra Pūce izteicās par labu Daugavpils novada un Ilūkstes apvienošanai ar Daugavpils pilsētu, bet jau pēc diviem mēnešiem parādījās cita retorika, ka šiem novadiem jābūt atsevišķi, ārpus šīm pilsētām. Tas ir par Daugavpili, Rēzekni un Liepāju. Tāpēc nevar zināt, kāds būs variants, var parādīties vēl kāds. Saprotu, ka jebkurā gadījumā Saeimai būs jāpilda Satversmes tiesas lēmums, vai tas būs ar 2025. gada vēlēšanām vai agrāk, to redzēsim.
- Kā šajā situācijā veidosies jaunā novada struktūra?
Tā veidojas pēc klasiska varianta – priekšnieks, vietnieki, komitejas, komisijas, darba grupas. Neskatoties uz Satversmes tiesu, mēs nevaram stāvēt uz vietas, struktūra ir jāveido.
Saeimai rudenī jāpieņem lēmums, kas būs ar Augšdaugavas novadu – vai taisa reģionālās attīstības centru novadā, par ko, manuprāt Saeimai būs grūti vienoties, jo tagadējam 21 reģionālās attīstības centram jāpievieno vēl vismaz pieci, kam seko izmaiņas dažādos dokumentos. Otrs variants – pievienot pie valsts nozīmes pilsētām. Varbūt parādīsies vēl trešais variants, taču neviens nerunā par to, ka vēlēšanas vajadzētu anulēt vai atdalīt atsevišķi Daugavpils un Ilūkstes novadu.
Pievienošana pilsētai arī ir reāla, bet es tai nepiekrītu, jo uzskatu, ka pilsētai jāattīstās pašai par sevi, bet mēs esam lauku teritorija, mums ir atšķirīgas nostādnes un viss pārējais.
- Kādi ir tuvākie darbi, kas ir jāveic jaunajā Augšdaugavas novadā?
Pirmkārt, jāsakārto struktūras un jāsaprot, ar kādām sistēmām mēs operējam - gan Daugavpils novadā, gan Ilūkstes novadā. Jāsaliek kopā, lai viss būtu pārskatāms cilvēkiem un mēs varētu normāli strādāt.
- Partijas programmā ieskicēts plāns četru gadu laikā atjaunot visus perspektīvos ceļus novadā. Par kuriem ceļiem ir runa?
Tiekoties ar iedzīvotājiem, pirmais jautājums vienmēr ir ceļi – gan valsts, gan pašvaldības ceļi. Programmā mēs ierakstījām atjaunot perspektīvos ceļus, kur ir lielāka plūsma un kas ir svarīgi skolēnu pārvadājumiem un uzņēmējiem. Pie šīs programmas mēs strādājam. Protams, bez kredītiem te neiztikt, jo ar vienu ceļa fonda finansējumu vien nepietiek. Lai arī tagad jaunajā novadā ceļu fonds palielinājies, tomēr līdz ar to paplašinājies arī ceļu tīkls. Kopumā operējam ar 1,5 miljonu eiro, taču vajadzību daudz.
- Kuros ciematos plānots īstenot ielu apgaismojuma programmu?
Šogad pirmo reizi intensīvi metāmies iekšā ielu apgaismojuma programmā. Pašlaik darbi notiek Kalupē un Līksnā, drīz sāksies Maļinovā. Būs arī Biķerniekos. Pagaidām nav izgājis tehniskais projekts Randenē. Darba izpildē ir projekts visam Nīcgales ciematam, padomā ir Kumbuļi un Saliena, bet tur jāizstrādā projekts. Ja programma turpināsies un būs pieejams finansējums, jo līdz šim ir bijusi izstrādāti projekti, bet naudas nebija. Protams, šajā kontekstā jāskatās arī bijušais Ilūkstes novads, domāju, ka tur problēmu ar apgaismojumu arī pietiekoši.
- Kādi pasākumi ir plānoti, lai samazinātu siltumenerģijas tarifu novadā? Kāpēc novadā ļoti gausi rit dzīvojamo māju siltināšana?
Protams, mums pārmet, ka siltumenerģijas tarifs ir liels. Novadā tiek modernizētas katlu mājas, lielākā daļa ir ar diezgan labu lietderības koeficientu, diemžēl siltumtrases vēlamas daudz labākas, lai būtu mazāk zudumu, kas atstāj iespaidu uz siltumenerģijas patēriņu un izmaksām. Ir divas medaļas puses, kā samazināt siltumenerģijas patēriņu. No vienas puses, var piegriezt krānu un samazināt temperatūru, kas ļaus ietaupīt, būtu arī cita maksa par siltumenerģiju. Te problēma ir māju siltināšana. Neteiktu, ka iedzīvotāji ir kūtri. Pirms dažiem gadiem gan tā kūtri raudzījās, bet mums ir siltināšanas programma, kur ieliekam 120 000 eiro šiem mērķiem, un cilvēki to labprāt izmanto. Strādājam pie novada plāniem par sabiedrisko ēku siltināšanu. Pašlaik valsts finansētu programmu nav. Taču jāteic, ka pašvaldības finansējums daudzdzīvokļu māju siltināšanai ir daudz labvēlīgāks nekā bija no valsts programmām.
- Vai turpināsies darbs pie degradēto rūpniecisko teritoriju atgriešanas ekonomiskajā apritē visā Augšdaugavas novada teritorijā? Kāds ir plānots pašvaldības atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai novadā?
Abos novados jau daudz izdarīts. Tās programmas realizēt nav tik vienkārši. Mēs nezinām vēl ES nākamā plānošanas perioda programmas un kādi instrumenti mums būs pieejami tās realizācijai.
Atbalsts uzņēmējdarbībai var būt dažāds. Piemēram, mēs uzlabojam ceļu Nīcgalē, lai uzņēmums “Laflora” var jebkurā gada laikā tikt līdz purvam. Perspektīvā viņi attīstīs tur fasēšanas līniju, tas būs pluss visiem, ne tikai Nīcgales puses cilvēkiem.
-Daugavpils dome nupat ir pieņēmusi lēmumu atteikties no Daugavpils lidostas projekta īstenošanas. Vai tas ietekmē Augšdaugavas novadu?
Zeme atrodas mūsu novada teritorijā, bet pieder pilsētai. Uz mūsu novada izaugsmi tas neatstāj iespaidu. Kā tas virzīsies tālāk, nezinu. Bez šaubām lidostas projektam iezīmētā nauda nekur nepazudīs, ja pilsēta to nepaņems, aizies kādam citam.
- Kādu redzat novada skolu turpmāko likteni? Vai izdosies saglabāt visas mācību iestādes vai arī gaidāma optimizācija?
Skolas ir smags jautājums. Pašlaik Augšdaugavas novadā tiek lemts jautājums par Raudas internātpamatskolas likvidāciju. Sāpīgi, bet neko padarīt, jo situācija neuzlabojas.
Attiecībā uz vispārizglītojošajām skolām mēs pašreiz kaut kā velkam. Ilūkstē ir cita situācija, tur jau ir notikusi optimizācija. Šogad 10. klasi neuzņemsim Vaboles vidusskolā, 11. un 12. klases vēl pabeigs mācības un pēc diviem gadiem vidusskola drīzāk pārtaps par pamatskolu, jo skolēnu nav. Diez vai ministrija mainīs noteikumus. Pierobežā Zemgales un Salienas vidusskola atbilst esošajiem kritērijiem – audzēkņu skaits vidusskolas klasēs ir pāri 25. Pamatizglītības līmenī Medumu pamatskola būs kā izglītības ieguves vieta pie Sventes vidusskolas – lai arī liels ciemats, tomēr audzēkņu nav. Smaga situācija ir Silenes, Kalupes un Biķernieku pamatskolā, bet vēl nevar zināt, kāds būs audzēkņu pieplūdums septembrī. Pērn patīkami pārsteidza Lāču pamatskola, kur nokomplektēja pat divas pirmās klases.
- Pašlaik pamazām atdzimst bijušais Višķu tehnikums. Kādi ir ambiciozie plāni attiecība uz arodizglītības attīstību novadā?
Strādājam pie lielām programmām, lai uzlabotu materiāltehnisko bāzi Višķu tehnikumā, kas tagad ir Daugavpils Būvniecības tehnikuma paspārnē. Paldies tehnikuma direktorei Inārai Ostrovskai, kura redz perspektīvu attīstīt arī lauksaimniecības profesijas. Protams, nepieciešami lieli līdzekļi, lai varētu izveidoties skaists lauksaimniecības profesiju ieguves centrs ar plašu apmācību poligonu, kur varētu apmācīt arī ceļu būves speciālistus. Esam veikuši iepirkumu (vairāk nekā 600 000 eiro) viena mācību korpusa sakārtošanai – siltumtrase, jumts, siltummezgls, iekšējā apdare.
-Vai ir plānoti uzlabojumi sociālajā jomā?
Sociālajā sfērā ir ļoti plašs darbu loks. Iespējams, Ilūkstes pusē arī ir nepieciešamība pēc mobilās brigādes, kādu esam izveidojuši Daugavpils novadā, lai cilvēki var saņemt plašāku pakalpojumu klāstu. Protams, aprīkot šādu automašīnu ir dārgs prieks, bet nepieciešama arī laba brigāde, kas strādā, jo darbs ir smags. Brigāde dodas pie tiem cilvēkiem, kam patiesi ir grūti.
Pašreiz noris deinstitucionalizācijas projekts, kura ietvaros Nīcgales bijušajā skolā tiks veidoti 16 grupu dzīvokļi, pārbūve sāksies jau šogad. Ir jau izremontēts dienas centrs Višķos un Skrudalienā, daudz maz sakārtojām sociālo pakalpojumu centru “Pīlādzis”, viss trešais stāvs izveidots kā krīzes centrs, ierīkots lifts, ēka nosiltināta. Šis krīzes centrs Kalupē atvieglo arī sociālo darbinieku darbu, jo dzīve ir skaudra un cilvēki nonāk dažādās likstās, paliek bez mājokļa, taču tagad ir vieta, kur viņus uz laiku var ievietot. Šajā ziņā esam spēruši lielu soli uz priekšu.
- Kāds ir pašvaldības atbalsts veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanā novadā? Kādas ir aktuālākās problēmas, kas jārisina šajā jomā?
Ir grūti piesaistīt ģimenes ārstus lauku teritorijām. Par to gan vajadzētu rūpēties valsts institūcijām, lai šo tukšo lauciņu aizpildītu. No pašvaldības puses nodrošinām ģimenes ārstu kabinetu pieejamību. Smaga situācija ar ģimenes ārstu gada sākumā bija Silenē, bet pašlaik viss atrisinājies. Diemžēl ģimenes ārsta prakse stāv tukša Vabolē, šķiet, jau trešo vai ceturto gadu.
- Kā jūsuprāt varētu atbalstīt un aktivizēt jauniešus novadā?
Covid-19 ieviesa savas korekcijas gan kultūrā, gan jauniešu ikdienā, jūtamas negatīvas tendences, jo ierobežota tikšanās. Lauku cilvēkiem nav tik vienkārši pārorientēties, jo viņi pieraduši dzīvot tiešā kontaktā. Arī jauniešiem ir svarīga kopā būšana.
Šogad turpinās vasaras nometņu klāsts un jauniešu vasaras nodarbinātības programmas. Par pašvaldības programmas līdzekļiem nodarbināti 138 jaunieši, bet no NVO programmas 11 jaunieši. Lielākoties ir pieprasītas darba vietas tūrisma jomā - Sventes muiža un Silene. Aizgājām prom no tā, ka agrāk šajā jomā lielākie darba devēji ir pašvaldības iestādes.
Es ceru, ka ar sapratni un kopīgu darbu mēs varēsim atrisināt visus jautājumus, lai mūsu novada iedzīvotāju ikdiena uzlabotos.
