Raiņa mājas muzejs Berķenelē atrodas kādreizējās Berķeneles pusmuižas ēkā. Nav saglabājušās vēsturiskās liecības par tās celšanas datumu, taču tā varētu būt 19. gs. 1. puse. Sākotnējais pusmuižas nosaukums - Berkenhegene. Ilgu laiku šī māja tika saukta par Birķeneļiem, kas ir atvasinājums no Berkenhegene.
Kādu laika periodu Berķeneles muiža atradās barona Felkerzāma rokās (no 1853. – 1856. gadam).
Viņš bija zemes reformas plāna autors.
Zemes reformas likums nodala zemnieku un muižu zemi, to pienākumus, ļaujot zemniekiem attīstīt savu saimniecību, pretstatā 1819. g. noteiktajai bezzemes "putna brīvībai" un "klaušu" saimniecībai.
”Cilvēka vērtību nenosaka tiesības, kuras viņš izlieto, bet gan pienākumi, kurus viņš uzņemas," uzrunājot Vidzemes landtāgu teica Felkerzāms. Šie vārdi iegravēti arī uz viņa kapa plāksnes.
Viņš tiek raksturots kā Vidzemes intelektuālis, Hēgeļa students, landmaršals, diplomāts un politiķis, reformators, "Zemes bankas" prezidents.
Foto no Birkineļu kapiem, kur Felkerzāms ir apglabāts.
Augusts for Etingens
Vēlāk šī māja bija Kalkūnes muižnieka Augusta fon Etingena (1823 – 1908) īpašums. Etingens bija Igaunijas pusē dzimis vācbaltiešu jurists un valstsvīrs, kā arī Rīgas mērs (1886-1889).
Kalkūnos viņš bija uzcēlis ķieģeļnīcu, kā arī fabriku spirta un rauga ražošanai. Viņam piederēja arī Medumu muiža.
Saglabājušās ziņas, ka Etingens draudzējies ar Vācijas kancleru O. Bismarku, ar kuru medīja Medumu mežos.
Etingena īpašumi tika izpārdoti 1898. gadā, par ko liecina sludinājumi presē.
Līdz 1917. gada Oktobra revolūcijai māja piederēja tirgotājam no Daugavpils V. Karjakinam, un pēc viņa nāves sievai – J. Karjakinai. Pirmā pasaules kara laikā apkārtni pārstaigāja frontes līnija – viena otru nomainīja gan cara armijas, gan poļu, gan lietuviešu karaspēka vienības. Latvijas brīvvalsts gados "Berķenelē" dzīvoja Ābeltiņu ģimene. Līdz ar zemes reformu tā tika piešķirta Latvijas armijas oficierim Nikolajam Ābeltiņam. Pēc Otrā pasaules kara sākotnēji ēka tika iznomāta F. Koržunam, taču vēlāk māja tika nacionalizēta.
Tikai 1965. gadā — Raiņa 100. dzimšanas dienā — "Berķenelē" tika izveidota neliela ekspozīcija. Vēlāk māja nonāca Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja īpašumā. Neskaitāmā īpašnieku maiņa un laika zobs bija savu padarījis, tādēļ 80. gadu beigās "Berķeneli" sāka atjaunot. Līdzekļu trūkuma dēļ iecerētie darbi tika pārtraukti.
Vilhelms Hamilkārs fon Felkerzāms (1811 – 1856) bija vācbaltiešu muižnieks, Vidzemes landmaršals
Raiņa vecāki Berķeneles māju nomāja no 1872. līdz 1881. gadam. Šiem deviņiem ar Birkeneļiem saistītajiem gadiem ir liela nozīme Raiņa dzīvē. Tas ir skaistākais nākamā dzejnieka dzīves posms no 7 līdz 16 galdu vecumam. Tas ir laiks, kad aktīvi veidojas dzejnieka intereses, uzskati. Birkeneļi ir pēdējās tēva mājas, kur vēl rit Raiņa bezrūpīgā bērnība.No Birkeneļiem sākas dzejnieka pirmie soļi plašajā pasaulē -Vilkumiesta jeb Ēģiptes pastorāts, Grīvas skola . Rīgas pilsētas l. ģimnāzija.
Šā Sēlijas dabas stūrīša iespaidā 1919. gadā Rainim tapa dzejoļu krājums "Dagdas skiču burtnīca". Šā gadsimta laikā māja piedzīvoja vairāku īpašnieku maiņu.
Ik zemes stūrīti Birkeneļos Rainis ir apdzejojis. Šos dzejoļus varam atrast Dagdas skiču trešajā burtnīca - emigranta sāpju ceļa grāmatā «Uz mājām» Krājuma - nodaļa ”Vienīgā aina” tapusi, izmantojot atmiņas tēva mājās Birkeneļos. Minētajā nodaļā kā spogulī atainojas Birkeneļu apkārtne. Te atrodam dzejoļus ar nosaukumiem: ”Nams”, ”Liepu gatva”, ”Baznīca un kalna”, ”Dārzs”, ”Felkerzāma kalniņš”, ”Ezers” u.c.
Šim mīļajām vietām veltītie dzejoļi tapuši ap mēram pēc 40 gadiem, Rainim atrodoties emigrācijā Šveicē. Šveicē sarakstīts arī dzejoļu krājums ”Čūsku vārdi” - Dagdas skiču otrā burtnīca. Krājuma ieceres sākumi saistāmi ar dzejoļa ”Atmatas smarša” tapšanu.
Dzejnieks par to stāsta: «Tas bij Kastaņolā. Es parasti pavadīju laiku brīvā dabā. Mīlēju gulēt uz lauka. Tā guļot es reiz sajutu danckas (kāda puķe) smaržu. Šo puķi es ļoti mīlēju bērnībā, un manā dzimtenē Berkenhēgenē viņu bija daudz. Svešumā dzīvojot, es to nebiju sastapis. Te, piepeši, danckas smarša". Viņa man sauca atmiņā manu bērnību un manu dzimteni. ”Tas bij tik sen” - ieskanējās man dvēselē, un uz šīs ieskaņas, uz šī teiciena ir uzbūvēts viss dzeju cikls «Čūsku vārdi». Viss šis krājums ir manu bērnības atmiņu simbols».
1994. gadā kultūrvēsturisko ēku savā īpašumā pārņēma Daugavpils rajona padome. Arhitekte un pašreizējā Daugavpils kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja Vanda Bauļina izstrādāja projektu, un pērn sākās mājas restaurācija. Mājas atjaunošanā ieguldīti Daugavpils rajona padomes un Latvijas Kultūras ministrijas piešķirtie līdzekļi. Jaunatklātajā muzejā darbojās Raiņa klubs un izveidots pieaugušo izglītības centrs.
Savu tagadējo izskatu šī ēka ieguva 1996. gada 9. Novembrī, kad Kalkūnes pagastā tika atklāta Raiņa māja muzejs "Berķenele". Svinīgā pasākuma laikā notika piemiņas brīdis Daugavpils luterāņu kapos pie Raiņa tēva Krišjāņa Pliekšāna kapa.
Tagad Berķeneles mājas pirmajā stāvā atrodas Raiņa piemiņas istaba, lietišķās mākslas izstādes telpa, kabinets un izstāžu telpas. Otrajā stāvā izbūvēta kamīnzāle un dzīvojamās istabas, pagrabstāva – ēdamzāle un virtuve.
