Ja vēlaties izbaudīt klusumu, dabas skaistumu, gardu ēdienu un muižnieku klātbūtni, jādodas uz Lielbornes muižu, kas, kā teic saimniece Nora Poiša, atrodas Sēlijas pašā stūrī. Pirms dažiem gadiem, pirmo reizi ieraugot šo toreiz nedaudz mežonīgo vietu, Noras saimei izveidojusies īpaša jūtu ķīmija, kas tiek nodota ikvienam muižas viesim, radot vēlmi nesteigties projām.
Vien dažu gadu laikā saimnieki iedvesa dzīvību Lielbornes muižas kungu mājā, atjaunoja neparasti skaisto parku apkārt un soli pa solim turpina sakārtot muižas kompleksu. Nora atzīst, ka sākotnēji šurp atbraukusi ar domu veidot Lielbornes muižā valodu skolu, kas arī izdevies, taču dzīve ieviesa savus papildinājumus, padarot muižu par pievilcīgu vietu, kas pievilina tūristus.
No Gaujas krasta uz Daugavas lokiem
Nora ir izaugusi Gaujas krastā, Turaidas pils pakājē. No mazām dienām bija ierauta tūrismā, jo abi vecāki strādāja tūristu bāzē “Sigulda”. Turpat atradusies arī darbinieku māja, bāzē visi dzīvojuši kā viena liela ģimene. Padomju laikā Nora no tūristiem iemācījusies krievu valodu. “Pēc vidusskolas iestājos mācīties par ģeologu. Gribēju naftu rakt, bet sapratu, ka tomēr nebūs, ne visai patika ņemties ar tiem iežiem, pēc pusgada pametu,” smejas saimniece. Augstskolā “Turība” apguvusi biznesa vadību, papildus vēl ieguva jurista palīga diplomu. Jau kopš 1996. gada darbojas Noras Poišas ģimenes uzņēmums – “Education Centre Durbe”, kas ir pirmā privātā valodu skola valstī un piedāvā izglītību ārzemēs, svešvalodu apguvi Latvijā, kā arī krievu valodas mācības Latvijā ārvalstniekiem. “Sākumā sūtījām mācīties valodas ārzemju augstskolās. Taču iepriekšējās krīzes laikā bija jādomā par izdzīvošanu, vietējiem vairs nebija naudas. Radās doma veidot skolu krievu valodas apmācībai ārzemniekiem, lai nauda nāk no ārzemēm uz Latviju. Esam vienīgie Baltijā, kas ir akreditēti šādā jomā. Uztaisījām daudz programmu, pie mums brauc mācīties arī pedagogi no ASV, Eiropas. Ir arī militārā un politiskā krievu valoda, speciālās programmas ar ievirzēm,” stāsta Nora.
Rīgas skolā mācās gan jaunieši, gan pensionāri, ir dažādas programmas, vecākajam klientam no Šveices esot 87 gadi. Taču bija doma veidot valodas skolu vadošiem darbiniekiem, kur mācības notiks viens pret vienu, būs pavisam cita vide, nakšņošana, ēdināšana, klusums, daba, izklaides iespējas.
Nora sludinājumu portālā izskatīja iespējas trīs novados - Daugavpils, Jēkabpils un Rēzekne. Meklēja lielu ēku, kur izveidot dzīvojamās istabas un klases. Pirmais trāpījās sludinājumu par Lielbornes muižas pārdošanu, un viņa nekavējoties devās muižu apskatīt. “Esmu cilvēks, kas netērē savu un svešu laiku, man ir skaidrs, ko es gribu. Lēmums tika pieņemts uzreiz pēc ēkas apskates.” Tobrīd gan šķitis, ka ēka ir daudz labākā stāvoklī, bet drīz vien sapratuši, ka ar slīpmašīnu vien remontu neuztaisīs, visos starpsegumos atklājusies īsta bēdu ieleja, un remonts ievilkās uz pieciem gadiem plānoto triju vietā. Daudz laika, spēka un naudas veltīts arī parka atjaunošanai.
Pārbūvējot kungu māju, nekāda apslēptā manta netika atrasta, vien senas tapetes zem sienu apšuvuma un veci pieraksti. Nora stāsta, ka šajā muižā savulaik dzimis vācu barons Vesels fon Freitāgs-Loringhofens, kas bija vācbaltiešu muižnieks un militārais darbinieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Otrā pasaules kara laikā viņš kā Vērmahta ģenerālštāba virsnieks piedalījās 1944. gada 20. jūlija atentāta sagatavošanā pret Ādolfu Hitleru. Savukārt viņa vecmamma Leokādija bija pirmās latviešu meiteņu skolas Skultē dibinātāja. Sākotnēji neesot jutuši veco baronu klātbūtni, bet kāds muižā tomēr spokojas. Abu stāvu vannas istabās ierīkoti gaismas sensori, kas reaģē uz kustību, taču neviens speciālists nevarot izskaidrot, kāpēc gaisma ne no šā, ne no tā ieslēdzas, arī nakts laikā.
Lielbornes muižas kompleksā ir daudz ēku, bet visas saimniekiem nepieder, pa vidu ir kāda privātmāja, kur dzīvo kaimiņš, taču Nora teic, ka laiks rādīs. Pašlaik muižas kompleksā rit būvniecības darbi. Lauku atbalsta dienesta projekta ietvaros top labierīcības un dušas telpas tūristiem, kas te ierodas aplūkot tūrisma objektu bez apmešanās muižā. “Pašlaik ar arhitektu nopietni domājam, kā pārtaisīt pērn iegādāto liellopu akmens kūti. Projektēšanas uzdevums gandrīz pabeigts. Ir doma kūtī izveidot telpas mācībām, tās būs bez apkures, sezonālas, no maija līdz oktobrim, lai piesaistītu ārvalstu un vietējos studentus, tāda kā semināru telpa reģiona līmenī,” plānos dalās Nora Poiša.
Cilvēks dara, Dieviņš piekoriģē
Valodu skolā gūto peļņu saimnieki iegulda muižas atjaunošanā. Lai arī sākotnēji bija plāns veidot muižu kā papildinājumu savai valodu skolai, rezultātā tapa augstas kvalitātes tūrisma objekts. “Tu dari, bet Dieviņš piekoriģē, var attīstīt ko vairāk, nekā sākotnēji bija domāts,” saka saimniece.
Lai arī saimnieki necenšas kaut ka īpaši uzrunāt tūristus, tie ceļu uz muižu atrod paši, šurp dodas cilvēki, kas tīko pēc īpašas vietas. “Domāju, ka pats svarīgākais šobrīd ir iespēja cilvēkiem komunicēt ar saimniekiem un gūt personisku attieksmi. Esmu pārliecināta, ka citur Latvijā nav muižu, kur var justies kā mājās. Cilvēki ienākot novelk apavus, piedāvājas palīdzēt nomazgāt traukus, jūtas te ērti, nesteidzas braukt projām,” saka Nora. Piesaistīt darbiniekus gan esot grūti, jo ir slikta transporta loģistika uz Daugavpili vai Krāslavu, tāpēc saimnieki visu dara paši, arī gatavo maltīti viesiem. “Ciemiņiem ir iespēja izbaudīt muižnieku kompāniju un apkalpošanu, kas nav nevienā citā muižā. Mums jau arī gribas ar cilvēkiem parunāt, redzat, kur mēs dzīvojam,” jautri teic saimniece un atzīst, ka būt par muižnieci esot ļoti forši. “Esam tipiski Latvijas muižnieki, kas paši strādā, meklē iespējas muižu pacelt, līdzīgi kā Arendolē.”
Uzņēmēji piedalās Augšdaugavas novada pašvaldības vasaras nodarbinātības programmā, piesaistot darbam uz sezonu vietējos jauniešus. Taču lielākoties darbojas paši. Jaunākā meita Karlīna uzņemas izklaidēt viesu bērnus, kas viņai labi padodas. Jaunākais pusaudzis Vents cenšas viesiem acīs nerādīties, vecākais dēls Krišjānis strādā un mācās Rīgā, bet nedēļas nogales pavada Lielbornē. Vislielākais palīgs esot vecākā meita Sabīne, kas viena vai kopā ar draugu te pavada katru otro nedēļu, palīdz gatavot maltīti.
“Attīstīt tūrismu šajā nomalē nav viegli, grūti atrast pastāvīgu darbinieku. Tā kā mums ir pamatā cits bizness, varam mazliet uzelpot un uz tūrismu neiespringt, uztvert kā vaļasprieku. Perspektīva tūrismam noteikti ir. Jāskatās, kā dabūt klientus no naudīgām valstīm, piemēram, Japānas un Korejas, kas var piedāvājumu novērtēt, bet arī jāpiedāvā ļoti augsta kvalitāte,” saka Nora. Uzņēmēja pateicas Augšdaugavas novada pašvaldībai, kas sakārtoja ceļa posmu līdz tūrisma mītnei. Viņa atzīst, ka pašvaldības atbalsts jūtams, taču vajag pašam iet un jautāt. “Kuri tikai sūdzas par atbalsta trūkumu, ir tikai pašu vaina. Kad atbraucu uz Latgali, uzreiz gāju uz pašvaldību iepazīties. Protams, gribētos, lai pašvaldība pie mums vairāk organizē savus pasākumus vai izmitina viesus, arī tas būtu atbalsts. Re, domes priekšsēdētājs talkā pie mums atbrauc, lapas sagrābj! Cik daudzu novadu priekšsēdētāji muižās lapas grābj?” smaida Nora.
Ar vīru Mārtiņu
Īsta latvju saimniece
Šogad Nora Poiša piedalījās Latvijas Televīzijas raidījumā "Īstās latvju saimnieces" un kļuva par šīs sezonas uzvarētāju, iegūstot galveno balvu – 1000 eiro. Pati saimniece teic, ka tas drīzāk nav šovs, bet dzīves stila raidījums, kurā katram ir iespēja parādīt īsto sevi. Raidījumā Nora tikusi gandrīz nejauši, jo kāds no Latgales puses pēdējā brīdī atteicies. “Biju tieši uz tiem datumiem sev ieplānojusi atpūtu, jo vasaras sezona bija ļoti spraiga. Bet atpūtas vietā sanāca piedalīties filmēšanā.” Dalībai raidījumā viņa piekritusi uzreiz, jo sen jau bija domājusi “iet tautās” un pareklamēt savu muižu. “Turklāt šis raidījums dod iespēju katrai parādīt, ko viņa uzskata par īstu latvju saimnieci, interesants ir skatītāju vērtējums, jo mēs visi esam dažādi. Ja jau esmu muižniece, gribēju parādīt, kā es redzu īstas viesības muižā - ka saimniecei jābūt ar viesiem un nav jāsēž virtuvē, ir jāņem palīgi un jāprot visu saorganizēt tā, lai parūpētos par viesu labsajūtu.” Norai palīgā nāca viņas meita Sabīne, kura pabeigusi Rīgas Restorānu servisa skolu un ir lieliska pavāre un konditore. Viesiem nolēmušas piedāvāt ēdienu, kas jau sen iekarojis Lielbornes muižas apmeklētāju sirdis – grilētas cūkgaļas ribiņas BBQ burbona glazūrā. “Es nekad nepasniedzu parastu karbonādi, tam ir citas vietas. Latvijā cūkgaļa ir pamatēdiens, bet jādabū no tās kas interesants.” Saimniece jau ilgu laiku sadarbojas ar Rēzeknes gaļas kombinātu, kas varot piedāvāt restorānu cienīgu produkciju.
Tā kā Lielbornes muiža ir Latgales kulinārā mantojuma biedrs, tad cieši sadarbojas ar vietējiem mājražotājiem un izmanto viņu produkciju, piemēram, kafiju pasniedz Krāslavas keramiķa Valda Pauliņa krūzītēs, piedāvā Biķernieku uzņēmēja Iļjas Ivanova ražotos alkoholiskos dzērienus un Krāslavas novadā brūvētu alu, Kalniešu pagasta mājražotājas Ludmilas Paculevičas sietos sierus, piemēram saimnieču raidījumā kā uzkoda tika izmantots tieši šīs saimnieces gatavotais halloumi siers, to apcepot un pasniedzot ar lapu salātiem un gaspačo zupu. Savukārt desertā varēja baudīt muižas saldo parādi – mazās porcijās servētus vairākus saldēdienus, lai viesi var izbaudīt daudzveidību.
“Mums apkārtnē ir daudz vīngliemežu, tos jaunākie bērni pavasarī salasa. Ikdienas ēdienkartē to nav, bet īpašās viesībās pagatavojam, un viesi labprāt pagaršo,” saka Nora.
Saimnieču pasākumā viņa mugurā vilka savu īpašo arheoloģisko latgaļu-sēļu tērpu, kas apvieno vairāku gadsimtu vērtības. “Kad mums ar Mārtiņu bija kāzas, negribēju baltu kleitu, jo tāda man reiz jau bija. Gribējās kaut ko paliekošu. Tērpa izgatavošanu uzskatīju par savu misiju, lai parādītu senču seno kultūru. Tas darināts Cēsīs. Rotas kalis Daumants Kalniņš, Lāčplēša ordeņa kavalieris. Šo tērpu velku mugurā īpašos gadījumos, bet ne pie Jānu ugunskura, jo tas ir riskants pasākums. Reiz Vienības dienā sanāca ar tērpu braukt vilcienā no Jūrmalas uz skolu Rīgā, visi tā interesanti skatījās uz mani,” stāsta Nora.
Par to, ka viņa kļūs par raidījuma uzvarētāju, Nora nenojauta, toties Sabīne bijusi pārliecināta jau no pirmās dienas, ka balva ceļos uz Lielborni. Galveno balvu Nora ieguldīja kopīga pasākuma rīkošanā Lielbornē ar visām raidījuma dalībniecēm, lai priecātos par kopā būšanu un pie viena nosvinētu savu dzimšanas dienu.
Foto: Latvijas TV
❖❖❖
Šogad Latvijas Valsts svētkos atpūtas kompleksa “Lielbornes muiža” īpašniece Nora Poiša apbalvota ar Augšdaugavas novada pašvaldības Atzinības rakstu par degsmi un uzņēmību tūrisma pakalpojumu attīstīšanā un ieguldījumu Augšdaugavas novada atpazīstamības veicināšanā.
