16. jūlijā noslēgušās vairāk nekā gadu ilgušās mācības latviešu dejas skolā. Jau devīto reizi Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotā latviešu dejas skola piedāvāja apgūt plašu profesionālās pilnveides programmu, šoreiz kopā pulcējot 31 dejas nozares speciālistu.
Ar eksāmenu latviešu dejas pamatos un dejas izrādi “Vilkaču mantiniece” Višķu estrādē sekmīgi noslēgušās mācības latviešu skatuviskās dejas kolektīvu vadītāju, repetitoru, asistentu profesionālās kompetences pilnveides divgadīgajos kursos „„Latviešu dejas skola – 9.” Latgales reģionam un diasporai”” .
Mācības notika četrās sesijās laika periodā no 2021. gada 15. marta līdz 2022. gada 16. jūlijam. Latvijas Nacionālā kultūras centra latviešu skatuviskās dejas eksperte Maruta Alpa norāda, ka kursu audzēkņi apguvuši 176 mācību stundas, nokārtojuši eksāmenus un ieskaites. Kursu apliecības saņēmis 31 deju kolektīvu vadītājs no Ludzas, Preiļiem, Līvāniem, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzeknes, Rīgas, Aknīstes, Olaines, Ilūkstes, Vaboles, Zasas, Salienas, Mērdzenes, Turku, Līksnas pagastiem. Deju skolas apmeklētāju vidū bija arī vadītāji no Helsinkiem, Oslo, Stokholmas, Minsteres un Londonas. Latviešu dejas skolas mērķis ir paplašināt zināšanas un izglītot radošus deju kolektīvu vadītājus, spējīgus saglabāt un attīstīt skatuviskās dejas kultūru Latvijā.
Latviešu deju kopas “Aurora” Somijā repetitors Kārlis Caunītis uzsver īpašo deju skolas nozīmi ārzemēs strādājošajiem deju kolektīvu vadītājiem un asistentiem: “Ikviena iespēja piedalīties šādā dejas skolā ne tikai paplašina un padziļina zināšanu un pieredzes bāzi, uz ko varam balstīt latviešu dejas kopšanu pasaulē, bet arī dod dzīvu un darbīgu saiti - tiltu ar dejotājiem un dejas entuziastiem Latvijā. Nekad nevarēju iedomāties, ka man reiz kolēģos un draugos būs tik daudz deju mīloši cilvēki Latgalē un Latvijā. No kursu satura viedokļa visaugstāk vērtēju plašumu un daudzveidību, ar kādu programma veidota: no senām tautas tradīcijām un horeogrāfiskām ieražām līdz mūsdienīgai dejas kompozīcijai un dejā valdošām attīstības tendencēm, no dejas treniņstundu metodikas līdz iemaņām režijas un scenārija veidošanā.”
Arī Inese Zuģicka no Daugavpils piebilst, ka dejas skola viņai bijusi brīnišķīga iespēja pilnveidot savas zināšanas, iegūt jaunas prasmes, satikties ar kolēģiem, no kuriem mācīties un smelties jaunas idejas darbā ar dejotājiem. Savukārt Dāvis Greļevskis atzīst, ka “dejas skola bija, galvenokārt, izaicinājums pašam sev – saprast, ko es protu, neprotu un ko vajag uzlabot. Tā bija iespēja iegūt zināšanas un prasmes, ko pielietot turpmākajā darbā ar savu kolektīvu”.
Krustpils kultūras nama jauniešu deju kolektīva “Delveri” un jauniešu deju kolektīva “Čiekurs” vadītājs Dinārs Neilands apliecina: “Bija prieks iegūt draugus ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā. Ieguldījums, ko devuši organizatori un kursu vadītāji, nav izmērāms. Var dejot neskaitāmus gadus, bet tikai krietni vēlāk saprast, ka polku izpildi nepareizi. Tāpēc jo īpaši vērtīgi bija viss, ko mums pasniedza, parādīja, iemācīja dejas nozares lielākie guru – Jānis Purviņš, Rita Spalva un Dace Smirnova Tas ir pagodinājums, ka esam sastapuši tik lielas personības. Esmu ļoti laimīgs un pateicīgs par šo iespēju.”
Kursus organizēja Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Augšdaugavas novada Kultūras pārvalde un Augšdaugavas novada Kultūras centrs “Vārpa”.
Nākamā latviešu deju skola tiek plānota 2023. gada rudenī.
