Novadā centralizētos eksāmenus nav nokārtojuši pieci pamatskolas audzēkņi

Šogad pirmo reizi 9. klašu skolēni kārtoja centralizēto eksāmenu latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā, bet visos valsts pārbaudes darbos vērtējums tika izteikts procentos. Lai nokārtotu centralizēto eksāmenu, skolēnam vajadzēja iegūt vismaz 10%. Rezultāti liecina, ka valstī kopumā 1059 pamatskolas beidzēji neieguva izglītības dokumentu - 826 skolēni nav nokārtojuši matemātikas eksāmenu, 90 skolēni – latviešu valodas eksāmenu, bet 143 – angļu valodas eksāmenu.

Ja skolēns kādā no eksāmeniem nav ieguvis vismaz 10%, tad šajā mācību gadā saņems liecību un atkārtoti kārtos noslēguma pārbaudījumus nākamā mācību gada noslēgumā. 2023./2024. mācību gadā šo vērtējuma slieksni plānots palielināt līdz 15%, bet 2024./2025. mācību gadā - līdz 20%.

Augšdaugavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Janita Zarakovska stāsta, ka šogad 9. klasē Augšdaugavas novadā mācījās 183 skolēni, no kuriem 5 nesaņēma pamatskolas atestātu – divi nav nokārtojuši angļu valodu, divi latviešu valodu un viens matemātiku. Savukārt 12. klasē novada skolās mācījās kopumā 99 skolēni, bet viņu eksāmenu rezultāti būs zināmi vien augustā. J. Zarakovska atzīst, ka viņas darba pieredzē šis ir pirmais gads, kad pamatskolā nav nokārtots kāds eksāmens. Nākamgad sasniedzamo rezultātu latiņa pieaugs, tāpēc tiem, kas nenokārtoja šogad, būs jāsasniedz vēl labāks rezultāts, turklāt bērni varēs izvēlēties arī citu mācību iestādi, kur atkārtoti apgūt mācību vielu. “Mūs visvairāk uztrauc, vai šie bērni vispār turpinās izglītību vai arī paliks bez izglītības dokumenta. Ar viņiem būs daudz darba, lai dabūtu atpakaļ skolā un lai viņi saņemtu tos 15%,” teic J. Zarakovska.

Viņasprāt iemesli sliktajiem rezultātiem ir gan objektīvi, gan subjektīvi. Pēdējie divi gadi bija ļoti smagi, jo bērni mācījās attālināti. Turklāt tieši šajā periodā skolas pārgāja uz jauno kompetenču standartu, kam neviens nebija gatavs, jo līdz šim nav izstrādāti mācību līdzekļi un līdz pēdējam brīdim nebija pieejami arī pārbaudes darbu paraugi. Pašlaik mācību līdzekļi pieejami dažādās maksas platformās, ko ne katrs vecāks var atļauties iegādāties. Problēmas sagādā arī pedagogu trūkums.     

Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts uzskata, ka jaunā kompetenču pieejas sistēma ir izgāzusies, jo netika nopietni sagatavota – mācību saturs nav pārdomāts, nav mācību līdzekļu un pedagogi tam nav gatavi. Viņaprāt skolu tīkla optimizācija neatrisinās nevienu no šiem jautājumiem, tāpēc sākumā ministrijai jāatrisina jautājums ar mācību līdzekļiem un saturu, kā arī jādomā par pedagogu apmācību un izglītību. V. Aizbalts uzskata, ka bērniem, kas nenokārtoja eksāmenus, jāļauj mācīties profesionālās izglītības iestādē, lai viņi nezaudētu gadu, bet apgūtu kādu arodu. “Ministrijai jārisina jautājums, ka apgūt profesiju šie bērni varētu. Jo viņi zaudēs no savas dzīves gadu un diez vai dabūs 15% nākamgad,” saka V. Aizbalts.

Novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins pauž bažas, ka esošās izglītības sistēmas problēmas un sliktais līmenis pēc dažiem gadiem atsauksies uz darba tirgu, kur pietrūks strādājošo. Viņš uzsver, ka skolēniem trūkst motivācijas mācīties, šādu redzējumu viņam pauduši viespedagogi no ārvalstīm, kas guvuši darba pieredzi novada skolās. Kļūdaina esot arī speciālo programmu integrēšana vispārizglītojošās skolās, jo skolotājs fiziski nespēj vienlaicīgi īstenot divas programmas, no kā cieš izglītības līmenis kopumā.

“Motivācija mācīties zūd arī tad, ja nav saprotams mācību saturs. Piemēram, 2. klasē bērni mācās fotosintēzi, inerci, berzi. Otrajā klasē tās ir nepaceļamas tēmas. Bērnam zūd motivācija mācīties, jo viņš nesaprot materiālu. Valsts izglītības satura centram jāstrādā pie mācību līdzekļiem un tēmām, lai bērnam būtu saprotams un pieejams, lai jau 1. klasē nenosit vēlmi mācīties,” saka Janita Zarakovska.