Novada delegācijas pārstāvji iepazina Lomžas subreģionu

No 18. līdz 21. oktobrim Daugavpils novada delegācija pašvaldības vadības, deputātu un uzņēmēju sastāvā apmeklēja Lomžas rajonu. Sadarbības līgums ar Lomžas rajonu tika noslēgts 2002. gadā un nu jau 15 gadu garumā turpinās skaista draudzība, kuras ietvaros vairākkārt gan Daugavpils novada, gan Lomžas rajona delegācijas viesojušās viena pie otras. Brauciena mērķis bija dalība pirmajā Lomžas rajona rīkotajā starptautiskajā forumā, kura centrālā tēma bija Lomžas subreģiona attīstība kā priekšnosacījums kopējai valsts ekonomikai. Forumā blakus delegācijai no Latvijas, Daugavpils novada, piedalījās arī pārstāvji no Vācijas, Ukrainas, Lietuvas, Baltkrievijas, Bulgārijas, Itālijas, Serbijas un Bavārijas.

Lomžas subreģions tika izveidots pagājušajā gadā un tajā apvienojušās 19 Lomžas un apkārtējo rajonu pašvaldības. Subreģiona izveidi ir atbalstījusi Ārlietu ministrija.

Foruma pirmās dienas tēma bija “Lomžas subreģiona attīstības vīzija”, kuras ietvaros notika prezentācijas par inovācijām un to iespējām dotajā reģionā, integrācijas procesiem, ekonomisko diplomātiju, subreģiona biznesa stratēģijas iespējām, savukārt foruma otrās dienas centrālā tēma bija saistīta ar Lomžas subreģiona mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības iespējām. Izzinošā un interesantā diskusijā vienojās Lomžas subreģiona lielāko uzņēmumu vadītāji, kas apsprieda sadarbības iespējas un tās traucēkļus.

Polijā jau 16. gadsimta beigās tika izstrādāts uzņēmējdarbības attīstības plāns, kā arī veidota platforma tiem, kas tikai uzsāk savu biznesu. Tikai 2017. gadā Polijā radītas 223 000 darbavietas, kā arī kļuvusi skaidrāka nodokļu politika. Šodien Polijas uzņēmējiem pastāv dažādi nodokļu atvieglojumi, tostarp nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi. 65 % no Polijas iedzīvotājiem ir darbspējīgie. Runājot par subreģiona attīstību, lektori uzsvēra, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš reģiona nabadzīgākajām teritorijām, kurām nepieciešams valsts un pašvaldību atbalsts. Uzņēmums tika definēts kā organizācija, kas veido jaunus produktus, uz ko būtu jātiecas arī nākotnē, jo inovācijas ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. Inovācijas nav nekas cits kā cilvēku darba un kreatīvisma rezultāts, kas Polijā viennozīmīgi darbojas uz urrā. Savukārt starptautiskā sadarbība, kas ir viens no fundamentiem šī foruma organizācijā, ir inovāciju katalizators. Sadarbība starp valstīm un reģioniem forumā tika nosaukta par centrālo mērķi, kas ir jāīsteno. Viena no problēmām, kas tika izkristalizēta foruma prezentācijās, ir nepietiekošs intelektuālais kapitāls, ka arī nepietiekoši efektīva sadarbība starp zinātnes un biznesa sektoriem.

Delegāciju pārstāvji apmeklēja arī lielākos Lomžas subreģiona uzņēmumus, kā arī foruma otrajā dienā varēja apskatīt citu uzņēmumu prezentāciju stendus.

Novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezikas uzsvēra, ka ieguvumi no sadarbības ar Lomžas rajonu ir abpusēji. Sadarbība pirms 15 gadiem tika uzsākta kultūras jomā, pēc tam tās bija abpusējas vizītes lauksaimniecības jomā, apmeklējot dažādas zemnieku saimniecības, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumiem. “Polijā šodien ir teicami izstrādāta sistēma, kā pārstrādāt lauksaimniecības produkciju. Arī šoreiz runājām par lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem, noskaidrojām, ka Polijā tiek ievests arī Latvijas piens. Mums ir iespēja kopā ar Lomžas rajona pašvaldību iesniegt pārrobežu sadarbības projektus, ko mēs jau darījām un turpināsim iet šajā virzienā. Latvijā dzīvo ļoti daudz poļi, arī Daugavpils novadā. Foruma programma patiešām bija ļoti piesātināta, tika izstrādāta arī izbraukumu programma pa uzņēmumiem. Es domāju, ka mēs saņēmām daudz vērtīgas informācijas. Diemžēl mēs nevaram organizēt sadarbību ar uzņēmējiem tādā līmenī, kāds tas ir Polijā, jo, visu dienu, apmeklējot uzņēmumus Lomžas subreģionā, sapratu, ka mums novadā daudz jādomā par pašvaldības un valsts atbalstu uzņēmējdarbībai. Šodien uzņēmējdarbības līmenis Polijā ir daudz augstāks nekā Latvijā. Kā vienā no foruma dienām norādīja viens profesors, tikai tad, kad privātbizness, pašvaldība un valsts sadarbojas, var tikt sasniegti augsti rezultāti. Mēs apmeklējām daudzus uzņēmumus šeit, kas patiešām mūsos atstāja dziļus iespaidus. Kā pateica viens no satiktajiem uzņēmējiem, viņš jūt, ka attīstības iespējas, kas viņiem tiek sniegtas, ir kā droša siena un balsts viņu darbībai. Viņi arī daudz drošāk iet uz kreditēšanas iespēju izmantošanu, intensīvāk izmanto Eiropas Savienības fondu iespējas. Kā norādīja viens no uzņēmējiem, pēdējo četru gadu laikā viņa privātzuņēmumā ieguldīti 7 miljoni eiro, no kuriem 2 miljoni eiro ir valsts atbalsts. Godīgi sakot, pie mums es neredzu pat vismazākās iespējas, lai izmantotu tik iespaidīgu valsts finansējumu. Es nedomāju, ka pēc šī foruma mēs slēgsim kādus sadarbības līgumus, bet noteikti sapratām un redzējām to līmeni, uz kuru tiekties. Šis ir tikai pirmais forums, kas tika organizēts, taču pati Lomžas subreģiona sistēma – tā faktiski ir biedrība, kas daļēji var tikt salīdzināta ar mūsu Partnerības principu. Es domāju, ka tie pārstāvji un delegācijas, kas šoreiz piedalījās forumā, būtu kandidāti arī nākošajiem forumiem. Šeit mums ir iespēja noslēgt nodomu protokolus ar citām valstīm, jo forumā piedalās 9 valstu delegāciju pārstāvji. Šobrīd mums arvien aktuāla paliek sadarbība uzņēmējdarbības jomā. Taču iepriekš pozitīvi vērtējama sadarbība arī izglītības un kultūras jomā. Tas vēl nav viss, ir arī citas sadarbības iespējas, kas ir jāizmanto”, tā V. Kezika.

Lomžas rajona vicestarosta Lehs Mareks Šablovskis: “Lomžas pašvaldību forumā piedalās novadi, pilsētas un pagasti, kas atrodas apkārt Lomžas pilsētai. Savukārt Lomžas pilsēta ir administratīvais, saimnieciskais un izglītības centrs. Šīs pašvaldības līdz administratīvai reformai, kas notika 1999. gadā, darbojās Lomžas vojevodistes ietvaros. Foruma galvenais uzdevums ir Lomžas subreģiona atpazīstamības veicināšana caur jaunākajiem sasniegumiem uzņēmējdarbībā, kurus vēlamies prezentēt ārzemju viesiem. Jo gan mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem mūsu reģionā ir liels attīstības potenciāls. Priecājos par sadarbību ar Daugavpils novadu, jo 15 gadi ir liels laiks, lai būtu uz ko atskatīties un izdarīt secinājumus. Svarīgākais ir sadraudzības veidošana un veicināšana starp abu valstu uzņēmējiem, lauksaimniekiem un iestāžu darbiniekiem. Tā ir lielākā vērtība un pamats visa veida sadarbībai. Būtiska sadarbības sastāvdaļa ir pieredzes apmaiņa lauksaimniecībā un kultūrā, jo mums ir, ar ko lepoties. Mūsu reģionā ir izcili deju un vokālie kolektīvi, un tā ir laime, ka varam ar tiem uzstāties Latvijas svarīgākajos un lielākajos pasākumos. Tas ir pamats kopējais attīstībai. Daudzas lietas mēs mācāmies no jums un pārņemam jūsu pieredzi. Jūs noteikti daudz iemācaties no mums. Šī iegūtā pieredze ir jāizmanto, jo vieglāk ir pārņemt un pielietot to, kas veiksmīgi darbojas jau kādā no pusēm.”.

Daugavpils novada delegācijas pārstāvji uzaicināja Lomžas rajona delegāciju apmeklēt Daugavpils novadu nākamā gada pavasarī un turpināt sadarbību arī citās, ar uzņēmējdarbību nesaistītās jomās.

FOTOGALERIJA