Padomju gados latvāņi Latvijā tika ievesti kā kultūraugi, kurus tika paredzēts izmantot skābbarībai liellopu fermās. Vairāku gadu desmitu laikā šis augs izplatījies savvaļā. Šo augu sula satur vielas, kas ultravioletā starojuma iedarbībā var radīt ādas apdegumus. Latvānis ir grūti iznīdējams, tā sēklas saglabājas augsnē ilgstoši. Lauksaimniecībai derīgo zemju, kur ieviesies latvānis, izmantošana ir apgrūtināta, bet īpaši sarežģīti ir panākt šī invazīvā auga iznīdēšanu ūdeņu krastos, ceļmalās, pamestās un degradētās teritorijās. Tuvojoties vasaras sezonai, Daugavpils novada domes sēdē tika runāts par īstenojamajiem pasākumiem saistībā ar latvāņu apkarošanu pašvaldības teritorijā.
Dabas resursu nodaļas vadītāja Jolanta Bāra pastāstīja, ka, saskaņā ar Augu aizsardzības likumu un Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas noteikumiem, valsts līmenī tiek noteikti invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa - izplatības ierobežošanas pasākumi, tā iznīcināšanas kārtība un metodes. Tāpat tajos noteikta kārtība, kādā zemes īpašnieki sniedz informāciju par latvāņa izplatību zemes lietošanas mērķu grupās, un informācijas saturu, kas ir brīvi pieejams sabiedrībai, kā arī darba aizsardzības prasības, veicot latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.
Saskaņā ar Noteikumiem, katrai pašvaldībai ir jādomā, ko darīt ar latvāņiem aizaugušajām platībām. Latvāņi aug kā uz pašvaldībai piederošām zemēm, tā arī uz privātajām, tostarp arī gar ūdenstilpēm un neapsaimniekotajās zemes platībās.
“Mums, kā pašvaldībai, ir jādomā par kompleksu pasākumu kopumu, ar kura palīdzību varēsim ietekmēt un samazināt latvāņu apjomu. Latvāņi nešķiro, vai zeme, uz kuras tie aug, pieder pašvaldībai, privātpersonām vai nepieder nevienam”, tā J. Bāra.
Tā kā latvāņi ir invazīvo augu suga, ikviena zemes īpašnieka pienākums ir rūpēties ne tikai par sev piederošo zemes īpašumu, bet arī nepieļaut invazīvo augu sugu izplatību ārpus sava īpašuma.
Ikvienam īpašniekam ir jāziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kādi pasākumi notiek cīņā ar latvāņu aizaugušajām teritorijām, kā arī jāsniedz informācija par latvāņu atradņu paplašināšanos vai samazināšanos. Zemes īpašnieki var vērsties arī pašvaldībā pēc konsultācijas par iespējamiem pasākumiem latvāņu izplatības ierobežošanā.
Latvāņu ierobežošanas metodes atrodamas arī Ministru kabineta apstiprinātajos noteikumos un publicēti vietnē http://www.vaad.gov.lv/sakums/informacija-sabiedribai/par-latviju-bez-latvaniem/latvanu-ierobezosanas-metoodes.aspx Ir gan bioloģiskas, gan mehāniskas, gan ķīmiskas, gan kombinētās latvāņu ierobežošanas metodes.
Jolanta Bāra skaidro, ka visefektīvākā ir tieši kombinētās ierobežošanas metode, jo tā apvieno visas iepriekšminētās. Kombinētās metodes ir dažādas bioloģisko, mehānisko un ķīmisko metožu un paņēmienu kombinācijas, kas ir saistītas, papildina viena otru, nav atdalāmas vai lietojamas atsevišķi.
Ja pēc mehāniskās metodes latvāņus var izpļaut, izrakt, nogriezt čemurus, lai neļautu sēklām izplatīties, pēc ķīmiskās metodes latvānis tiek iznīcināts ar ķīmiskiem augu aizsardzības līdzekļiem.
Jāsaka, ka latvāņu izplatība ir nozīmīga lauksaimniecības problēma visā valstī. Vislielākā latvāņu izplatība no tuvākajiem novadiem ir Madonas novadā, taču arī Daugavpils novadā šo invazīvo augu izplatība ir nopietna problēma.
Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem, kopsummā Daugavpils novadā privātpersonām vai juridiskām personām piederošajās zemēs latvāņi aizņem kopumā ap 195 ha zemes. Pašvaldībai piederošajos īpašumos ir bijuši reģistrēti ap 89 ha ar latvāņiem invadētas zemes, bet pēc pagājušajā gadā veiktās pārbaudes, ko veica pašvaldības zemes lietu speciālisti, vairākās reģistrētajās platībās latvāņi ir iznīdēti un tagad tie sedz 35 ha zemes.
Iesāktais darbs pie latvāņu ierobežošanas pasākumu organizatoriskā plāna tiks turpināts, turpinot sadarbību ar Valsts augu aizsardzības dienestu un informējot zemes īpašniekus.
