Novadā turpinās deinstitucionalizācijas projekta īstenošana

2015. gadā Daugavpils novada dome ir noslēgusi līgumu ar Labklājības ministriju par vienu no lielākajiem projektiem sociālajā jomā, tā saucamo deinstitucionalizācijas projektu. Tā mērķis ir vērsts uz cilvēkiem ar invaliditāti, t.i., cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai viņus integrētu sabiedrībā, veidotu neatkarīgu dzīves veicināšanu un sniegtu sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Šis projekts ir domāts tādām aktivitātēm kā šķēršļu mazināšana šīm personām atrasties sabiedrībā, pašnoteikšanās veicināšana un iekļaušana dažādos sabiedriskos pasākumos, lai dzīvesveids un dzīves stils būtu neatkarīgs no institūcijām.

Pati deinstitucionalizācija tiek definēta kā pakalpojumu sistēmas izveide, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.

Kā preses konferencē pastāstīja Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova, lai šo projektu realizētu, novadā tika izvirzīta persona, kura tika apmācīta izvērtēt personas ar garīga rakstura traucējumiem pēc amerikāņu izveidotās skalas. Šī metode apkopo plašu spektru un aptver personu uzvedības izmaiņas, personas izvēles iespējas, personas integrāciju sabiedrībā, personas dzīves kvalitātes pašnovērtējumu, personas veselību un medikamentu lietošanu, produktīvas dienas pavadīšanas iespējas, pakalpojuma saņemšanas procesu un pieejamo naudas līdzekļu daudzumu. “Tika paveikts iespaidīgs darbs, jo darba apjoms bija patiesi liels. Konkrētais posms ir noslēdzies, un šobrīd sociālie darbinieki kopā ar Plānošanas reģionu ir apkopojuši datus par cilvēkiem, kuri ir izvērtēti – tie ir gan pieaugušie, gan bērni ar garīga rakstura traucējumiem. No pieaugušo personu loka izvērtēti tie, kas pieteicās ar iesniegumu no sociālās aprūpes centriem, kā arī tie pieaugušie un bērni, kas dzīvo mājās. Izvērtētas tāpat tika personas no Naujenes bērnu nama un VSAC „Latgale” filiāles „Kalkūni”. Pēc kopīgajiem datiem šobrīd ir izvērtētas 14 pieaugušās personas, no sociālās aprūpes centra “Kalupe” ir izvērtētas 28, no sociālo pakalpojumu centra “Pīlādzis” 3  personas, kā arī izvērtēti visi bērni no Naujenes bērnu nama un 3 bērni no VSAC „Latgale” filiāles „Kalkūni”. Visam šis personu skaitam ir izveidots atbalsta plāns. Konkrēto atbalsta plānu katrai personai ir izveidojis tas sociālais darbinieks – eksperts, kas veica vērtēšanu, un šis plāns darbosies līdz pat projekta noslēgumam. Visi atbalsta plāni ir izskatīti un izvērtēti, apkopoti un izdalīti tie pakalpojumi, kas nepieciešami tieši Daugavpils novadā. No izvērtētajām pieaugušajām personām kā ļoti nepieciešams pakalpojums izcelts dienas centrs, kuru var apmeklēt personas ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī pieprasīti ir grupu dzīvokļi. Savukārt bērniem ir ļoti nepieciešama jauniešu māja. Te ir runa par pusaudžiem, kuriem jau ir 15 gadi un vairāk”, tā stāsta A. Jegorova. Līdz 2015. gada sākumam valstī par valsts budžeta līdzekļiem bija izveidotas 10 jauniešu mājas.

Tāpat nepieciešami dažādi pakalpojumi, piemēram, psihologa, kā arī tādi ekskluzīvi pakalpojumi kā delfīnterapija bērniem, kanisterapija u.c. Arī šie pakalpojumi ir ļoti pieprasīti, taču Daugavpils novadā tos nevarēs nodrošināt. Atbalsta plānos tie ir iestrādāti, jo iespējams tos varēs īstenot nākotnē.

A.Jegorova arī papildināja, ka no sociālā aprūpes centra “Kalupe” izvērtētas 28 personas, 27 no kurām ir pieprasījušas grupu dzīvokļus. “Tas arī ir diezgan pieprasīts pakalpojums, par kuru būtu jāpadomā. Pēc mūsu iekšējās vadības grupas izveidotā darba slēdziena ir izdarīts secinājums, ka jauniešu māja tiks izveidota Naujenes bērnu nama teritorijā, kura pēc ERAF programmas atvēršanas no 2018. gada janvāra tiks renovēta un jauniešu mājas pakalpojumus varētu sākt organizēt nākamā gada beigās. Jauniešu mājai ir pieteikušies 9 jaunieši, pēc programmas nosacījumiem Jauniešu mājā drīkst dzīvot 12 jaunieši. Mums savukārt ir jārūpējas par to, lai šis pakalpojums jauniešiem un viņu dzīve tiktu organizēta tā, lai tie jaunieši, kas iziet no Naujenes bērnu nama, varētu pastāvīgi uzsākt savu dzīvi jau apmācīti”, tā A.J.

Dienas centra pakalpojumi varētu tikt sniegti jau no šīs gada nogales vai no nākošā gada sākuma. Tie varētu tikt īstenoti uz Višķu sociālās aprūpes centra bāzes kā Dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem, jo Dienas centrs ir reģistrēts Sociālo pakalpojumu reģistrā un ir tiesīgs sniegts šāda veida pakalpojumus tieši šīm personām. Tāpat tiks izstrādāts maršruts un programmas, un šo pakalpojumu varēs saņemt tās personas, kurām tas būs nepieciešams.

Runājot par grupu dzīvokļiem, jau arī ir noprecizētas mērķa grupas, bet šobrīd tiek runāts par vietu, kur šie dzīvokļi varētu tikt izvietoti. Tas ir ļoti atbildīgs moments, kas ir kārtīgi jāpārdomā, jāizdiskutē un jāpielāgo tieši šiem cilvēkiem. Ir jādomā par šo cilvēku nodarbinātību un dzīves stilu, par viņu integrēšanu sabiedrībā un iedzīvotāju attieksmi.

Runājot par personām, kurām jāsaņem psihologa pakalpojums, atbalsta plānos ir iezīmētas gan individuālās konsultācijas, gan darbs atbalsta grupās. Ar psihologa pakalpojumiem saistītās programmas izstrāde tiks uzsākta jau ar 18. oktobri, jo personas, kas vēlas saņemt psihologa pakalpojumus, jau uzrakstījušas iesniegumus un ir gatavas sadarboties.

Kā atzina Anna Jegorova, vēl ir jāvelta laiks maršrutu izstrādei, transporta nodrošināšanai tām pieaugušām personām un bērniem, kas izmantos Dienas centra pakalpojumus. Sociālais dienests ir gatavs turpināt darbu, un arī sadarbībā ar nevalstiskām organizācijām un pagastu pārvaldēm šo jautājumu risināt tālāk.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa bilst, ka pati  deinstitucionalizācijas ideja un izpratne par cilvēku tiesībām, vajadzībām un iespējām Latvijas sabiedrībā ir dzimusi jau sen, pēdējo divdesmit gadu laikā iesakņojusies un mērķtiecīgi attīstīta. Tā ir Latvijas audžuģimeņu kustība un aizbildņi, kas šodien rūpējas kopumā par teju 6000 bērniem un palīdz viņiem nenonākt institūcijās. Tie ir adoptētāji, kas bērnu pieņem ģimenē un audzina kā savu - kopumā 2016.gada laikā adoptēti 246 bērni. Tās ir nevalstiskās organizācijas un pašvaldības, kas radījušas dienas centrus vairāk nekā 1000 personām un grupu dzīvokļus 240 personām vai kā citādi palīdzējušas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nezaudēt iespēju būt noteicējiem par savu dzīvi un bērniem ar invaliditāti jau no mazotnes iekļauties sabiedrībā.

Kā pēc preses konferences pastāstīja Anna Jegorova, savu vēlmi izmantot pakalpojumu dzīvot grupu dzīvokļos tieši Daugavpils novadā izteikušas 3 personas no citām pašvaldībām.