Tuvojoties Lieldienām, Augšdaugavas novada Sociālā dienesta darbinieki apguva ukraiņu tradīcijas olu krāsošanā. Šo nodarbību organizēja Latvijas Sarkanā krusta Dienvidlatgales komitejas biroja administratore Ērika Naglinska, bet nodarbību vadīja māksliniece un mākslas pedagoģe Ļubova Kosica, kura jau divus gadus dzīvo Augšdaugavas novadā. Te viņa radusi patvērumu no kara šausmām dzimtenē un ieguvusi daudz labu draugu. Pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Ļubova ar dēlu Jaroslavu dzīvoja Doņeckas apgabala Slovjanskas pilsētā, strādāja par tēlotājmākslas skolotāju. “Ukrainā mums kaimiņos dzīvoja brīnišķīga sieviete no Latvijas Silvija, tāpēc, sākoties karam, atbraucām pie viņas māsas Bebrenē, kur dzīvojām pusgadu, bet vēlāk saņēmām dzīvokli Pašulienē,” stāsta Ļubova. Viņa atradusi darbu Ilūkstes Mūzikas un mākslas skolā, mācās latviešu valodu. Viņas dēls iestājies pedagoģijas augstskolā Ukrainā, attālināti mācās par fizkultūras skolotāju un treneri, šogad pabeigs otro kursu un mēģinās iekārtoties darbā. Jaroslavam pašlaik ir 19 gadi, viņš ir Ukrainas sporta meistara kandidāts. Abi sapņo un cer, ka karš Ukrainā beigsies un viņi varēs atgriezties, bet pagaidām turpina dzīvi Latvijā, cenšoties iepazīt vietējo kultūru un tradīcijas, un cenšoties stāstīt par savām.
Dzīvojot Latvijā, Ļubova iepazinusi arī vietējās olu krāsošanas tradīcijas un jūtas pārsteigta, redzot, ka tiek izmantoti visdažādākie dabas materiāli, ko rūpīgi sien pie olas ar marli. “Atceros, ka mana vecvecmamma izmantoja pētersīļu lapiņas, bet parasti Ukrainā olas vienkārši krāso sīpolu mizās, līmē virsū uzlīmes.”
Gan mākslas skolā, gan nodarbībā sociālajiem darbiniekiem Ļubova svētku priekšvakarā mācīja krāsot olas pēc senas ukraiņu tradīcijas – gleznojot ar vasku. “Šī tradīcija mums ir ļoti sena, jo īpaši Ukrainas rietumu daļā – Karpatos, Bukoveļā. Šos rīkus, ar kuriem šodien strādājam, var nopirkt tikai tur. Skolā pirms Lieldienām mēs ar to parasti nodarbojamies ļoti ilgi – vismaz divas nedēļas pirms Lieldienām. Krāsojam ne tikai vārītas, bet arī tukšas olas, kuras izpūšam, izmazgājam, žāvējam, krāsojam, tad vērpjam uz lentām un veidojam dekorus, ar kuriem bērni izrotā savas mājas,” stāsta Ļubova. Lai iegūtu skaistas Lieldienu olas, vislabāk izvēlēties baltās olas, tās pirms krāsošanas ir jānovāra. Tad ar kausētu vasku veido uz olām dažādus ornamentus, iemērc kādā gaišā krāsā, piemēram, dzeltenā. Tad atkal ar vasku veido ornamentus un iemērc tumšākā krāsā. Tā turpina, izmantojot vairākus krāsu toņus – no gaišākā uz tumšāko. Ļubova izmanto desmit pārtikas krāsu toņus. Noslēgumā olu uzmanīgi sasilda uz sveces liesmas un ar salveti noslauka izkusušo vasku, spīdumam iesmērē olu ar eļļu. Ar šādu tehniku tiek iegūtas neparasti skaistas olas.
