Pagarināts sabiedriskās apspriešanas termiņš “Augšdaugavas” dabas aizsardzības plānam

AKTUĀLI

Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts ir izstrādājis dabas aizsardzības plānu īpaši aizsargājamai dabas un Natura 2000 teritorijai, aizsargājamo ainavu apvidum „Augšdaugava” Augšdaugavas un Krāslavas novados.

No 2021. gada 2. augusta plāns būs pieejams pašvaldībās. Daugavpilī – Rīgas iela 2, Krāslavā – Rīgas iela 51 un tīmekļvietnē (https://failiem.lv/u/vv79cfy7s).

Izteikt viedokli un sniegt konstruktīvus priekšlikumus aicinām līdz 2021. gada 17. septembim., adresējot tos Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtam (Ojāra Vācieša iela 4, Rīga, LV-1004, www.lubi.lu.lv, plāna izstrādes vadītājai Elmīrai Boikovai (elmira.boikova@lu.lv), telefons 26186712 vai plāna redaktorei Leldei Eņģelei (lelde.engele@inbox.lv), telefons 26102617.

Plāna izstrāde tiek veikta Dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta „Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” Nr. 5.4.2.1/16/I/001 ietvaros.

Aizsargājamo ainavu apvidus „Augšdaugava” dibināts 1990. gadā ar kopējo platību 52098 ha, lai saglabātu izcilas kultūrainaviskas un dabas vērtības Daugavas ielejā un tās apkārtnē, un atrodas Augšdaugavas novada (kādreizējais Daugavpils novads) Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas pagastos un Krāslavas novada Kaplavas, Krāslavas, Piedrujas, Ūdrīšu, Kalniešu pagastos. Kopš 2004. gada  tā ir  Eiropas Savienības nozīmes Natura 2000 teritorija.

Aizsargājamo ainavu apvidus ietver Latvijas teritorijā ģeoloģiski vecāko un savdabīgāko Daugavas senielejas posmu un tai piegulošās teritorijas kā vienotu, reģionam raksturīgu dabas un kultūrainavu. 2011. gadā Augšdaugava tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā.

Ainavu apvidū ietilpst dabas parks “Daugavas loki”, kā arī vairāki ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi: Adamovas krauja, Daugavas vārti (Slutišķu un Ververu krauja), Mālkalnes avots, Sandarišku karengravas, Sproģu gravas, Viļušu avots un aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi: Hoftenbergas parks, Juzefovas parks, Rozališķu parks.

Plāna izstrādes laikā sertificēti sugu un biotopu eksperti veica teritorijas dabas vērtību inventarizāciju un izvērtēja ietekmes, riskus un apdraudējumus to turpmākajai saglabāšanai. Pirmo reizi teritorijai izstrādāts ainavu struktūrplāns, kā arī tika izvērtēta tūrisma infrastruktūra un potenciāls.

Ainavu apvidū konstatēti 28 Eiropas Savienības nozīmes biotopi, izcila floras un faunas dažādība, kam pamatā ir unikālā un nemainītā Daugavas senieleja ar palieni, terasēm un gravām, kā arī ainavu apvidū ietilpstošie ezeri, straujteču upītes un skujkoku un platlapju meži.

Ņemot vērā teritorijas vērtības un ilgtspējīgas attīstības potenciālu, ir izstrādāti ieteicamie apsaimniekošanas pasākumi gan dabas, ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai, gan tūrisma attīstībai, gan sabiedrības informēšanai un izglītošanai. Lai sekmētu teritorijas vērtību saglabāšanos un ilgtspējīgu attīstību, dabas aizsardzības plānā ietverti priekšlikumi teritorijas funkcionālajam zonējumam, izdalot regulējamā režīma, dabas lieguma, dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālo zonu, kā arī priekšlikumi ainavu apvidus individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Dabas plāns tiek izstrādāts turpmākiem 12 gadiem (2021.- 2033.).

Slutišķu sādžā uz senas ābeles atrod retu sēņu sugu