16. februārī Latvijas Televīzijas ēterā izskanēja raidījums “Tas notika šeit”, kas vēstīja par notikumiem Bebrenē. Pērn vasarā dokumentālā raidījuma komanda devās uz pieciem Latvijas pagastiem, savu filmēšanas un izpētes ceļojumu noslēdzot Bebrenē. Vēsturnieki Inna Gīle, Gatis Krūmiņš un Edgars Plētiens kopā ar žurnālistu Dāvidu Ernštreitu trīs dienas meklēja un pētīja unikālus stāstus, cilvēkus, notikumus, meklējot pierādījumus tam, ka Bebrenē dažādos laikos ir risinājušies ievērības cienīgi un vēsturiski nozīmīgi notikumi. Vēsturnieki izsekoja sarežģītiem notikumiem un likteņiem, kas gadu gaitā pārvērtušies par leģendām un mītiem.
Ierodoties kādā vietā, vēsturnieki izklīst, meklējot sev sarunu biedrus. Iedzīvotāji tiek aicināti arī nākt paši ar saviem stāstiem. Dzirdēto vēsturnieki apkopo un katrs veido savu stāstu, kas noslēguma pasākumā tiek izstāstīti vietējiem iedzīvotājiem, aicinot balsot par viņuprāt labāko. Pēc vietējo balsojuma labākā stāsta nosaukums tiks dots kādai īpašai vietai šajā ciematā, šoreiz tas ir parks līdzās Bebrenes vispārizglītojošajai un profesionālajai vidusskolai, kuram dots labākā stāsta vārds.
Vēsturniekus vietējie pārsteiguši ar stāstiem par Napoleona armijas kādreizējo klātbūtni Bebrenē, aizraujoši esot arī vietējo kapeņu stāstiņi. Pašu žurnālistu pārsteidzis kāda veca vīra stāsts par nošautajiem mežabrāļiem 1945. gadā, kuri tika atvesti un izlikti apskatei vietējiem par biedinājumu, aicinot padoties padomju varai. Pētniekus ieinteresēja skolas loma šīs vides izveidē pēdējo 90 gadu laikā un patīkami pārsteidzis tas, ka skola darbojas joprojām, jo daudzviet Latvijā skolas ir slēgtas vai pielāgotas pansionāta vajadzībām.
Tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, vēsturnieki prezentēja savu triju dienu veikumu. Vēsturniece Ina Gīle pētījusi iespējamo Napoleona saistību ar Bebreni, izpētījusi gan vietējos franču kapus, gan kādu senu zīmogu un daudzus citus avotus, atrodot daudz interesantas informācijas. Viņa rosināja parkam dot nosaukumu Franču parks.
Savukārt vēsturnieks Gatis Krūmiņš pētīja notikumu virkni, kas izmainīja cilvēku likteņus 20. gadsimta pirmajā trimestrī, kad Bebrenē tika veidots piemineklis neatkarības kara cīnītājiem. Viņš aicināja parku nodēvēt par Vēstures parku.
Vēsturnieks Edgars Plētiens atgriezās gandrīz 200 gadus senā pagātnē, pētot divus apbedījumus vietējā katoļu baznīcā. Viņam izdevies noskaidrot, kas ir apbedītā Emīlija un kā pīšļi atrodas otrā zārkā. Uz baznīcas sienas ir atrodama plāksne, ko Emīlijas Salmonovičas (dzimusi Antoņeviča) pīšļiem veltījis viņas vīrs. Dižciltīgā poļu Emīlija ilgus gadus bija liels noslēpums vietējiem. Viņa mirusi 27 gadu vecumā un nekas vairāk līdz šim par viņu nebija zināms. Baznīcas grāmatā vēsturnieks uzgājis ziņas par Emīlijas vīru – Kajetanu Salmonoviču. Dokumenti vēsta, ka gadu pirms viņas nāves abiem piedzimusi meita Broņislava, vēl pēc trim gadiem atrodami ieraksti vien par Kajetanu un Broņislavu. Visticamāk Emīlija mirusi otrajās dzemdībās kopā ar bērniņu, kurš guldīts līdzās mātei mazajā šķirstā. Tā kā bērns nomira dzemdībās un nebija kristīts, uz zārka nav plāksnes ar viņa vārdu. Kāpēc Emīlija ar bērnu guldīti grāfu Plāteru-Zībergu baznīcā, turklāt laikā, kad apbedījumi baznīcā bija aizliegti, joprojām paliek noslēpums. Tā kā par mirušās sievietes dzīvi paliek daudz neatbildētu jautājumu, vēsturnieks Edgars Plētiens ierosināja parkam dot nosaukumu “Noslēpumu parks”.
Noklausoties visus trīs stāstus, iedzīvotāji balsoja par viņuprāt labāko. Tieši stāsts par Emīliju, kuras pīšļi glabājas zem baznīcas velvēm, visvairāk iedvesmoja Bebrenes iedzīvotājus, tāpēc parkam dots nosaukums “Noslēpumu parks”.
