Pašvaldība pateicās Dziesmu un Deju svētku kolektīvu vadītājiem un organizatoriem

Ir pagājis gandrīz mēnesis kopš XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkiem, kad kopā veidojām un sagaidījām Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu jubileju. 7. augustā Augšdaugavas novada pašvaldība aicināja visus novada kolektīvu vadītājus un svētku organizatorus, lai vēlreiz atcerētos svētku mirkļus un pateiktos katram par ieguldīto darbu un enerģiju svētku tapšanā. Muzikālu sveicienu visiem veltīja Subates Kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Sonāte”. Uzrunājot klātesošos, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aivars Rasčevskis uzsvēra, ka latviešu dziesmu un deju svētki ir fenomens pasaules mērogā, tāpēc ir liels gods pārstāvēt savu novadu šajos svētkos:“Liels jums visiem paldies, ka visus šos gadus esat cīnījušies, pierādījuši sevi un godam pārstāvējuši mūsu novadu republikas saimē. Mēs ar jums lepojamies!”

Augšdaugavas novadā gatavošanās svētkiem norisinājās diezgan spraigi, ceļš nav bijis viegls. Par svētku veiksmīgu norise gādāja svētku koordinatoru komanda - Ināra Mukāne, Inta Uškāne, Ruta Buldure un Vita Litiņa.

Šogad īpaša bija gatavošanās svētku gājienam. Sākumā šķita neiespējamā misija radīt novada kultūrzīmi, ar ko varētu dižoties gājiena laikā, turklāt gājienā novada kolektīviem bija jāpārstāv divas vēsturiskās zemes – Sēliju un Latgali. Rezultātā tika radītas pat divas kultūrzīmes - Lielais Augšdaugavas musturdeķis un putnu saimes Sēlijas dižozola zaros, par ko var pateikties Mārim Susejam, Olgai Gžibovskai Valdim Grebežam, Olgai Kuzminai, Ilonai Linartei-Ružai, Ērikam Valpēteram.

Latgales kultūrzīmes tapšanā – musturdeķa elementu tamborēšanā - tika aicinātas iesaistīties novada adītājas, kas labprāt atsaucās aicinājumam palīdzēt kopā radīt 150 musturdeķa elementus, apbrīnojama ir iedzīvotāju atsaucība, ieguldītais darbs un radošums.

Pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dzalbe īsi pirms svētku gājiena uzņēmās nest Latgales zīmi. Īpašs paldies svētku gājiena staltajiem karognesējiem Ivaram Smanam, Andrejam Repinam, Vladam Streļcovam, Jānim Briškam, Stīvenam Kokainim, Guntaram Paluham un daiļajām gājiena meitenēm Marinai Baranovskai un Milānai Ločai. Par dokumentācijas sakārtošanu rūpējās Ingrīda Semjonova, bet par transportu, naktsmītnēm un ēdināšanu- Ļubova Koržavina.

“Man pašam bija gods nest Latgales zīmi, tādejādi es varēju būt piederīgs Latgalei un iet kopā ar jums. Par visām mazajām lietām, kas jālabo uz nākamajiem svētkiem, mēs izdarījām secinājumus. Redzot to entuziasmu un degsmi, ko izstaro gan dejotāji, gan dziedātāji, saprotam, ka ir vērts ieguldīt līdzekļus kultūrtelpā, veidot jaunu un skanīgāku kultūrteplu, ko arī darīsim tālāk,” teica P. Dzalbe, novēlot ikvienam kolektīva dalībniekam turpināt iet uz priekšu, lai nākamajos svētkos uz galvenās skatuves būtu vēl vairāk Augšdaugavas novada kolektīvu.  

Vislielākā pateicība ir Augšdaugavas novada kultūras darbiniekiem un viņu vadītajiem kolektīviem, kas godam pārstāvējuši novadu svētkos. Kopumā svētkos piedalījās 24 mūsu novada amatiermākslas kolektīvi, tie ir 430 dalībnieki. Lai kora dziedātāji un dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari, folkloras kopas varētu piedalīties svētkos, piecu gadu garumā notika sistemātisks ikdienas darbs – mēģinājumi, nepārtraukta repertuāru sagatavošana, skates, konkursi, izstādes, semināri un koncerti.

“Dziesmusvētki sākas kā maza tērcīte pagastos, kur viens pats cilvēks uz tiem svētkiem nemaz nevar tikt, tāpēc esat jūs, kolektīvi, kas veido ar cilvēkiem dialogu un piepilda šo lielo svētku upi. Mūsu novadā šis darbs dažkārt ir grūtāks nekā citviet, kas pierāda, cik daudz ir jāstrādā, lai cilvēkus motivētu kultūrai un dziesmusvētkiem,” teica novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne. “Svētku moto “kopā būt, kopā just” vislabāk ataino sajūtas, jo tikai kopā mēs to varam. Tāpēc aicinu jūs būt stipriem, veseliem, dzīvespriecīgiem un būt kopā ceļā uz nākamajiem dziesmu un deju svētkiem!”

Novada kolektīvu vadītāji saņēma dāvanā Augšdaugavas novada pašvaldības Pateicību, Dziesmu un deju svētku katalogu, kā arī Viļa Daudziņa grāmatu “Pirmie latviešu dziedāšanas svētki bildēs”, kas ļauj palūkoties uz svētkiem no citas puses, ar humoru, iespējams, tieši laba humora izjūta ļāva dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem izturēt saspringto svētku nedēļu.

Teksts, foto: Inese Minova