Pašvaldība un uzņēmēji cīnās par kūdras nozares pastāvēšanu
01.04.2022
AKTUĀLI
2021. gada septembrī Nīcgalē norisinājās Augšdaugavas novada Attīstības komitejas izbraukuma sēde, kuras laikā komitejas locekļi tikās ar kūdras ieguves uzņēmuma SIA “Laflora” valdes priekšsēdētāju Uldi Ameriku un citiem uzņēmuma pārstāvjiem, lai iepazītos ar uzņēmuma plāniem Nīcgales kūdras purvā. Uzņēmums vēlas attīstīt kūdras pārstrādes rūpnīcu Nīcgalē, kur plāno ražot dārzkopības kūdras produktus, kā arī celtniecības, siltumizolācijas, iekštelpu apdares materiālus no kūdras.
“Nīcgalē tiek plānots ražot vairāk nekā 100 dažādu substrātu variantu. Kopā ar SIA “Laflora” tiek plānots piedalīties ES Degradēto teritoriju projektā, kura ietvaros varētu izveidot izcilības un zinātnes centru, kurā tiktu aprobētas jaunās tehnoloģijas,” teic Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts.
Šo projektu mērķis būs modernizēt kūdras nozari, izstrādājot jaunus kūdras izmantošanas veidus, vienlaicīgi palielinot saražotā produkta pievienoto vērtību.
Vēl viens no projektiem Nīcgalē paredz siltumnīcu kompleksa izbūvi jaunstādu audzēšanai. Tajā varētu atrasties līdz 4 siltumnīcām 2–5 ha platībā, kur audzētu vasaras puķes, dārzeņus, meža stādus.
Uzņēmums nākotnē vēlas īstenot arī vēja parka būvniecību, lai ar zaļo enerģiju nodrošinātu pašpatēriņu kūdras produktu ražotnē, un, iespējams, arī tuvākos uzņēmējus. Kopējās indikatīvās investīcijas pēc uzņēmuma aplēsēm varētu sasniegt vairāk nekā 21 mlj. eiro, bet pirmais no projektiem jeb kūdras pārstrādes ražotne varētu izmaksāt ap 5 mlj. eiro. Attīstot minētos projektus, rastos vairāki desmiti darba vietu.
ES zaļais kurss apdraud visu nozari
Ņemot vērā valdošās tendences Rietumeiropā un galvenokārt Vācijā, vēl pirms pieciem gadiem uzņēmumā SIA “Laflora” sāka pievērst uzmanību tam, ko Eiropas ierēdņi saprot ar klimatneitralitātes jēdzienu. Līdz ar to uzņēmums izstrādāja savu konceptuālo pieeju, kādā veidā pieņemt izaicinājumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Kūdras ieguve ir sensitīvs temats Rietumeiropā, jo tur tā savulaik aktīvi tika izmantota apkurei. Lielākās pilsētas Eiropā – Londona, Parīze, un pat valstis, kā Nīderlande, kādreiz bija viens vienīgs kūdras purvs. Šīs valstis ir izstrādājušas kūdras purvus un ir uzbūvējušas savu labklājību. Baltijā, jo īpaši Latvijā, situācija ir atšķirīga. Šajā reģionā kūdru ieguva jau no Hercoga Jēkaba laikiem, taču ne tik lielos apjomos. Padomju laikā kūdru izmantoja gan kā kurināmo, gan arī rožu audzēšanai. Lielā atšķirība ir tajā, ka pie mums ir izcili saglabājusies daba un arī neizstrādāto kūdras purvu apjoms ir palicis milzīgs.
Klimatneitralitāte savukārt nozīmē, ka, saražojot noteiktu daudzumu emisiju, tās ir jākompensē. Uzņēmums to plāno veikt ar vēja parkiem, mežu stādīšanu u.c. Galu galā pagājušogad Eiropas parlaments apstiprināja klimatneitralitātes stratēģiju, un Eiropas Komisijai bija jāķeras pie tā realizācijas. “Te mēs nonākam pie tā lielā “trakuma”, kur būtībā kūdras ieguve tiek iekļauta samazinājuma sektorā. Mums absolūti nepamatoti pārmet lielas emisijas no kūdras ieguves,” teic SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, “tās valstis, kuras pie sevis ir pilnīgi izstrādājušas kūdras purvus, tagad vēlas tos saglabāt citu valstu teritorijā.” Jāteic, ka Latvijā kūdras ieguve notiek tikai mazajā daļā no visiem esošiem purviem.
Eiropas zaļā kursa Taksonomijas regula nosaka nozares, kuras ir “zaļas”, “ne tik zaļas” vai arī ”pavisam nav zaļas”. Kūdra politisko iemeslu dēļ zaļā kursa dokumentos ir kļuvusi par fosilo resursu, enerģētiskā izpratnē. Pēc būtības kūdras ieguve tiek vienādota ar akmeņoglēm. 2020. gadā tika izveidots vesels mehānisms, kā atteikties no fosilajiem enerģētiskiem resursiem. Tajā tika izteikts uzteikums Igaunijas degslāneklim, Polijas akmeņoglēm un Latvijas kūdrai. Pat tika iezīmēta konkrēta naudas summa – 192 miljoni eiro pārejai no fosilajiem enerģijas resursiem. Taksonomijas regulā tika noteikts, ka mitrāji ir jāsaudzē un nekāda saimnieciskā darbība tur nevar tikt veikta.
Latvijas enerģētiskā drošība
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zaļā kursa paradigma ieguva pavisam jaunu skatījumu. Ilgtspējīgās attīstības diskursā, kurš valdīja līdz šim, kā prioritārais virziens tika izvirzīts vides jautājums, tad sekoja ekonomiskie un sociālie aspekti. Patlaban domas jau ir mainījušās un vairāk pievērš uzmanību ekonomiskiem un enerģētiskiem aspektiem. “Tas, kas iepriekš likās neiespējams, šobrīd notiek. Arī Saeimas komisijas sēdē izskanēja viedokļi, ka ir kardināli jāmaina pieeja. Mans viedoklis ir, ka Latvijai ir jābūt savai elastībai un ir pilnīgi jāmaina pieeja finansēšanas mērķiem. Jādomā, kā nodrošināt enerģētisko pašpietiekamību,” atzīmē U. Ameriks. Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt to, lai Latvija nebūtu atkarīga no ārējiem enerģētiskiem resursiem. Iespējams, ilgtermiņā kūdrai jāatjauno izmantošanas statuss kā vietējam resursam, jo kūdra nekad nav bijusi fosilais enerģijas avots, bet gan lēni atjaunojamais. “Mēs zinām, kādi ir rēķini, cik maksā gāze. Latgalei absolūti pietiekošā apmērā ir pieejams savs resurss, kurš ir saglabājies ļoti lielā apjomā.”
Pēc Vitālija Aizbalta teiktā, tas nebūtu prāta darbs sagraut nozari, kura ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību: “Daudz kas ir mainījies pasaulē, kurā mēs dzīvojam tieši pēc 24. februāra. Man bija tikšanās ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kā arī ar VARAM ministru Artūru Tomu Plešu, kur tikāmies kopā ar Latvijas kūdras ražotāju asociāciju. Saņēmām apstiprinājumu no abām ministrijām, ka kūdras nozare, ņemot vērā arī ES zaļo kursu, tomēr Latvijā attīstīsies.”
Latvijai svarīgākais aspekts ir drošība. Drošība ir ne tikai NATO bieži piesauktais “5. pants”, ieroči, lielgabali vai šautenes. Drošība ir arī cilvēku lojalitāte un attieksme pret valsti, kas ir īpaši svarīgi Latgalei. Kas notiks, ja aizvērs kādu kūdras rūpnīcu, kur darbojas 60 cilvēki? Iedzīvotāji pazaudēs iztikas avotu. Viņiem tiks pārsvītrotas nākotnes izredzes. Šādā gadījumā ne par kādu lojalitāti jau vairs nevaram runāt. Projekti, kas tiek plānoti Nīcgalē, ir jārealizē, lai uzlabotu situāciju drošības aspektā. “Valsts pat varētu līdzfinansēt daļu projektu, lai varētu radīt papildus darba vietas, tādejādi radot sociālo pārliecību un mieru dvēselē,” spriež U. Ameriks.
V. Aizbalts skaidro, ka Nīcgales projektu attīstība pašvaldībai dos papildus ienākumus Nekustamā īpašuma nodokļa un Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aspektā: “Patlaban šeit tiek nodarbināti ap 60 darbinieki, bet, realizējot iecerēto, tiktu radītas 100 jaunas labi apmaksātas darbavietas. Pagājušajā sezonā labākie darbinieki saņēma līdz 3000 eiro.”
Šogad varēja redzēt esošās problēmas tajās pašvaldībās, kurās ir saslēgti līgumi ar gāzes piegādātājiem no Krievijas. Kūdru kopā ar šķeldu jau nākamajā sezonā varētu izmantot kā kurināmo, aizstājot importu. Šķeldai pievienojot kūdru 30% apmērā no kopapjoma, var atrisināt siltuma piegādes resursu jautājumu, tādējādi samazinot arī iedzīvotāju rēķinus.
Uldis Ameriks – SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs
Paši par sevi zaļā kursa mērķi nav slikti, taču būtu jāņem vērā arī aspekti, ka Latgale atrodas uz ES ārējās robežas, tādēļ šim reģionam ir jāizdara izņēmums, ļaujot izmantot arī kūdru.
Pārrunās ar ES ierēdņiem Latvijai šāda pozīcija noteikti būtu jāliek uz galda, uzskata U. Ameriks. Tajā vietā, lai maksātu pabalstus par bezdarbu un trūcīgumu, Latvija varētu pelnīt, jo kūdras nozare ir eksportnozare. Latvijas kūdras produkti tiek piegādāti pa visu pasauli.
Kūdra ir vienīgā dabas kapitālsastāvdaļa Latvijas gadījumā, kura pieaug. Tas pārsvarā notiek neskartajos purvos. Ik gadu to kopapjoms pieaug ap 1,7 miljoniem tonnu gadā, iepretim izstrādes apjomiem, kas ir ap 1,2 miljoniem tonnu. Kūdrai ir plašs pielietojuma spektrs. Tā var kalpot kā ideāls izolācijas materiāls, to izmanto arī mūzikas ierakstu studijās skaņas absorbēšanai. Tiek veikti diezgan nopietni pētījumi par kūdras izmantošanu akumulatoros vai baterijās.
“Man ļoti patīk strādāt Latgalē. Man ir mērķis tomēr uzcelt šo rūpnīcu Nīcgalē, kopā ar izcilības centriem. Tā varētu pārtapt par “Nīcgales ieleju” (līdzīgi kā Silikona ieleja ASV), ar ko mēs varētu lepoties. Ticu, ka tas ir realizējams, bet par to ir jācīnās,” skaidro SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs. Līdzi tam varētu tapt arī vēja parks, kas ļautu ražot atjaunīgo enerģiju, sniedzot ieguldījumu zaļo mērķu sasniegšanā.
“Ja šodien mums ir jāizvēlas starp zaļo kursu un Krievijas gāzi, tad manuprāt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, būtu svarīgāk uz laiku atlikt šī kursa realizāciju. Nepieciešams aizstāt importējamo gāzi ar vietējo resursu – kūdru,” skaidro V. Aizbalts.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas sēde
Kūdras radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanai Latvijā nepieciešams mainīt metodoloģiju, 22. martā Saeimas Vides un klimata apakškomisijas sēdē uzsvēra gan Latvijas Kūdras asociācijas, gan kūdras ieguves uzņēmuma "Laflora" pārstāvji.
Pēc ekspertu teiktā, aprēķinu metodoloģiju nepieciešams tuvināt Zviedrijas vai Somijas piemēram, kur emisijas tiek aprēķinātas uz produktu vai konkrētām ieguves platībām. Pašlaik Latvijā aprēķinos, ko veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", iekļautas arī tās teritorijas, kurās kūdras ieguve notikusi vēsturiski, tādējādi palielinot emisiju aprēķinu teritorijas par aptuveni 18 000 hektāru.
Tikmēr "Laflora" pārstāvis Jurģis Miezainis skaidroja, ka Latvijas kūdras uzņēmumi ir gatavi pielāgoties ES zaļā kursa prasībām, taču tām jāsaskan ar Latvijas specifisko situāciju. Viņš arī piebilda, ka nozare ir gatava investēt pētījumos, ražošanas attīstībā un modernizācijā, taču attīstību traucē neziņa par kūdras nozares perspektīvām.
Latvijas Kūdras asociācijas un "Laflora" pārstāvji piebilda, ka ir būtiski sakārtot kūdras ieguves SEG emisiju aprēķināšanu, lai Latvija arī turpmāk varētu veiksmīgi eksportēt kūdras substrātu, piemēram, uz Nīderlandi, kuras ziedu dārzi lielā mērā atkarīgi arī no Latvijā ražotās produkcijas.
2020. gadā Latvijā tikai 1,4% no iegūtās kūdras izmantoja enerģētikā, kamēr teju visa atlikusī daļa iegūtās kūdras tika izmantota dārzkopībā.
Pašvaldība iet pretī uzņēmējam
Kā skaidro Attīstības pārvaldes vadītāja Vita Rūtiņa, gatavojoties jaunajam Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodam, saimnieciskās darbības attīstības sekmēšanai novada teritorijā ir ieplānotas vairākas projektu ieceres, t.sk. SIA “Laflora” attīstības iespējas, kuras pašvaldība ir iesniegusi iekļaušanai Latgales plānošanas reģionam attīstības plānošanas dokumentos, kā arī ir iestrādātas Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada jaunajos attīstības plānošanas dokumentos.
Lai nodrošinātu minētās saimnieciskās darbības attīstību, komersants ir vērsies novada domē ar lūgumu rast iespēju uzlabot pašvaldības autoceļa Vingri – Purvs (76-3) tehnisko stāvokli, kas savieno ražotnes vietu ar vietējās nozīmes autoceļu Joņupe – Keramzīta rūpnīca – Nīcgale.
2020. gada 27. februārī Daugavpils novada domes deputāti atbalstīja lēmumu papildināt sadarbības projektu ar Daugavpils pilsētas domi Nr. Nr.5.6.2.0/17/I/036 “Dienvidlatgales pašvaldību teritoriju pilsētvides revitalizācija ekonomiskās aktivitātes paaugstināšanai” un iekļaut papildus aktivitātes Nīcgales pagasta degradētās teritorijas revitalizācijai.
Projekta ietvaros tika veikta pašvaldības ceļa “Vingri-Purvs” pārbūve, tādējādi nodrošinot komersantiem, kuri plāno paplašināt savu saimniecisko darbību, atbilstošas kvalitātes publisko infrastruktūru. Kopumā pašvaldības ceļa pārbūvē investēti 319 970,40 eiro. 2021. gada septembrī ceļš ir pieņemts ekspluatācijā. Lielākie komersanti, kuriem šī publiskā infrastruktūra ir nepieciešama saimnieciskās darbības veikšanai, ir SIA “Jaundīķi” un SIA “Laflora”.
“Vēlreiz pateicos mūsu partneriem novada domē, jo līdz šim bijām ieguvuši lielu izpratni un atbalstu mūsu idejām, un pašvaldības uzbūvētais pievedceļš ir tikai pirmais posms,” teic U. Ameriks.
