Patmaļu kapos atklāts latgaliešu rakstu valodas celmlaužiem veltīts stends
03.09.2024
AKTUĀLI
Zinību dienā līksnieši godināja latgaliešu gramatikas, katoļu garīdznieku J.Akeleviča un T.Kosovska ieguldījumu latgaliešu valodas attīstībā un runāja par bitēm!
Šī gada 1.septembrī kuplā skaitā pie Patmaļu kapiem tika atklāts informatīvais stends “Latgaliešu rakstu valodas celmlauži Jozefs Akelevičs un Tomašs Kosovskis”. Biedrības “Mūsu Līksnai” izveidotais stends, jeb kā Līksnas draudzes prāvests Jānis Kolns sacīja – piemiņas zīme izcilajiem katoļu garīdzniekiem, tika svinīgi iesvētīta. Stenda informatīvā materiāla sagatavotāja kultūrvēsturniece un Skrindu dzimtas muzeja vecākā speciāliste Ilze Ozoliņa uzrunā uzsvēra, ka abi garīdznieki nebija latvieši, taču ļoti labi zināja latgaliešu valodu, jo abi mācījās Krāslavas Garīgajā seminārā. 17. – 19.gs. katoļu baznīcas bija vienas no tām, kas Latgalē spēra pirmos soļus zemnieku izglītošanā. Pie garīgo ordeņu īpašiem nopelniem izglītības laukā pieder pirmās Latgales augstskolas – Krāslavas Garīgā semināra – dibināšana 1757.gadā (līdz 1844.g.). Prāvesti, kas paši bija ieguvuši izglītību semināros un 17. – 19.gs. bija viena no izglītotākajām sabiedrības grupām, nepalika vienaldzīgi pret tautu, kurai paši arī sludināja garīgās vērtības un idejas. Daudzi prāvesti kalpodami Latgales draudzēs un, apzinādamies latgaliešu valodas īpatnības, tautas izglītošanu un apgaismošanu sāka tieši ar latgaliešu valodas gramatikas sastādīšanu. Ar pirmajiem gramatikas izdevumiem cieši saistīts arī Līksnas vārds. Kā pašu senāko jāmin dekāna, Līksnas prāvesta J.Rimkeviča ar roku sarakstīto latgaliešu gramatikas manuskriptu, kas ir bijis lietošanā no 1810. gada līdz 1815.gadam. Manuskripts bija sarakstīts Krāslavas Garīgā semināra vajadzībām, kas sagatavoja garīdzniekus Latgales baznīcu draudzēm.
Dažus gadus vēlāk par šāda tipa ‘’rokasgrāmatu’’ tautas izglītošanai rakstībā un lasīšanā tapa kanoniķa J.Akeleviča izdotā gramatika ‘’Grammatyka Inflanco – lotewska’’ (1817). Šo pašu gramatiku no jauna izdeva T. Kosovskis (1853) - “Gramatyka infłancko łotewska dla uczących się języka łotewskiego ulożona przez Tomasza Kossowskiego plebana liksnienskiego”.
Līksnas pagasta bibliotēkas vadītāja E. Poļakova teica, ka grāmata tā ir vērtība jebkurā gadsimtā un uzsvēra, līksnieši vienmēr ir mīlējuši grāmatas, tas varētu būt šīs vietas fenomens.
Noliekot ziedus uz J.Akeleviča un T.Kosovska kapu kopiņām, iededzot svecītes un noskaitos lūgšanas, klātesošie godināja un atcerējās viņu devumu latgaliešu valodas attīstībā un Latgales iedzīvotāju izglītošanā.
Līksnas kultūras namā sirsnīgā un izzinošā atmosfērā domnīcā runāja latgaliski un par latgaliešu valodu. Profesionāli bitenieki stāstīja bišu labturības noteikumus, kādi tie bija 1832. gada J. Akeleviča Bišu grāmatā, salīdzinot ar mūsdienu prasībām. Latgaliešu kultūras biedrības valdes priekšsēdētāja Ilga Šuplinska deva mums ceļa maizi turpmākajai darbībai.
Jāpiebilst, ka projekts tiek realizēts par Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un biedrības “Latgales reģiona attīstības aģentūra” piešķirto atbalstu.
