Pēteris Dzalbe: “Iedzīvotājiem ir jāaktivizējas un jāveic ēku siltināšana”
17.03.2023
AKTUĀLI
Rēķini 2022./2023. gada apkures sezonā, neskatoties uz valsts atbalstu, pārsteidza ne tikai mūsu novada, bet arī visas valsts iedzīvotājus. Augšdaugavas novadā rēķini bijuši zemāki nekā daudzās citās pašvaldībās, taču tie varētu būt vēl par pusi zemāki, ja tiktu īstenoti energoefektivitātes projekti. Locikos, Naujenē, Kalkūnos un citās novada vietās ir renovētās daudzdzīvokļu ēkas, un tajās maksa par siltumu, atkarībā no veiktajiem darbiem, ir 2 – 4 reizes mazāka, nekā blakus esošajās nerenovētajās ēkās. Lai izskaidrotu Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas daudzdzīvokļu ēku siltināšanā, uz sarunu aicinājām Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektoru Pēteri Dzalbi.
- Kā iedzīvināt daudzdzīvokļu ēku siltināšanu Augšdaugavas novadā?
Ja runājam par dzīvojamo fondu, tad iedzīvotājiem nav jābūt tik kūtriem. Mūsu novadam ir paveicies, ka tajā nav tik lielas apkures cenas par megavatstundu. Ja dzīvojam ar perspektīvu uz nākotni, tad vienīgā iespēja ir ekonomēt siltumu un energoresursus, kam ir iespējams saņemt Eiropas Savienības atbalstu, tādejādi sakārtojot dzīvojamo fondu. Altum līdzfinansējuma projekts ir uzsācies 8. decembrī, finansējums ir pieejams 57 miljonu eiro apmērā Latvijas mērogā. Šī programma atšķiras no vecās Altum programmas, proti, vispirms ir jāsaņem bankas kredīts, jāveic energoefektivitāte, un tikai vēlāk Altum atmaksā 49% no izmaksām. 10 000 eiro ir pieejami tehniskās dokumentācijas sagatavošanai, un šos līdzekļus ir iespējams saņemt uzreiz pēc vienošanās ar Altum par energoefektivitātes veikšanas darbiem.
Renovētā ēka Locikos
- Ar ko iedzīvotājiem ir jāsāk vispirms?
Viss ir vienkārši - iedzīvotājiem jātiekas un jāvienojas par darbu uzsākšanu! Mājā jābūt vismaz trim dzīvokļiem un vairāk, turklāt nepastāv ierobežojuma pēc kvadrātmetriem. Augšdaugavas novadā ir daudz salīdzinoši nelielu daudzdzīvokļu ēku. Nedrīkst ticēt tiem, kas saka, ka daudzdzīvokļu ēkas kritīs pēc dažiem gadiem. Bez īpašām kataklizmām vecās padomju laikos būvētās mājas nostāvēs vēl dažus desmitus gadu, taču ir arī jādomā par kvalitatīvu dzīvošanu. Sakārtojot māju, ir iespējams paildzināt tās kalpošanas mūžu, uzlabot vizuālo tēlu un ekonomēt, tanī vietā, lai apsildīt apkārtni. Nedomāju, ka valsts arī nākamgad nodrošinās apkures atbalstu iedzīvotājiem, tādēļ visticamāk par siltumu būs jāmaksā pēc piestādītā rēķina. Pēc lēmuma pieņemšanas par siltināšanu dzīvokļu īpašnieki var pilnvarot kādu personu tālāko darbību veikšanai.
- Vai pašvaldība arī turpmāk sniegs atbalstu no saviem līdzekļiem ēku siltināšanai?
Iedzīvotājiem ir jāvirzās uz Altum programmu. 2023. gadā Augšdaugavas novada
budžetā ir paredzēti līdzekļi tām mājām, kuras jau ir uzsākušas daļējus energoefektivitātes pasākumus, kas ietver jumtu nomaiņu, bēniņu siltināšanu, gala sienu siltināšanu. Tomēr lielāks māju skaits varētu saņemt līdzfinansējumu tieši no ES fondiem, ar Altum starpniecību, jo pašvaldības budžets ir ierobežots. Īstenojot projektu caur Altum programmu, kādreiz nepieciešamais enerģijas ietaupījums pēc nosacījumiem bija 50%, bet tagad šis skaitlis ir samazināts līdz 30%. Tas nozīmē, ka tās varētu būt arī daļējas renovācijas, ja iedzīvotāji nevēlas veikt pilnu mājas renovāciju.
- Kāds ieguvums no siltināšanas ir dzīvokļu īpašniekiem?
Viens liels pluss no energoefektivitātes pasākumiem ir tas, ka katrs iedzīvotājs individuāli maksā par patērēto siltumu, par patērēto savā dzīvoklī. Tiek samainīta apkures sistēma un arī uzskaites sistēma, uzstādot alokatorus. Tādējādi var izbeigt kaimiņu nesaskaņas par siltuma grādiem dzīvokļos, jo vienam vienmēr ir karsti, bet otram auksti. Iedzīvotāji šo mēdz veikt arī par saviem līdzekļiem, bet ja nedaudz apdomāt un pārrunāt ar kaimiņiem, iespējams saņemt līdzfinansējumu būvdarbiem. Gribētu vērst iedzīvotāju uzmanību uz to, ka pašvaldība no savas puses ir gatava iet pie iedzīvotājiem, sniegt informāciju, atbalstīt un virzīt pareizajā virzienā. Ja kādā daudzdzīvokļu mājā nepietiek balsu lēmuma pieņemšanai, un šajā ēkā atrodas pašvaldības dzīvokļi, tad novads no savas puses iniciēs šos dzīvokļus atbalstīt renovāciju.
- Cik izmaksā renovācija?
Tas ir atkarīgs no būvdarbu apjoma. Pēdējās cenas manā praksē ir bijušas Rēzeknē. Kādai 60 dzīvokļu ēkai pilna renovācija ar inženiersistēmas komunikāciju nomaiņu, kredīts izmaksā ap 1,10 eiro par kvadrātmetru. Šeit ir jāņem vērā, ka pēc renovācijas radusies ekonomija sastāda 50 – 55% no tām izmaksām, kuras ir bijušas pirms energoefektivitātes darbiem. Tādēļ jebkurā gadījumā iedzīvotāji pat kopā ar kredītu maksā ne vairāk, kā iepriekš, bet viņiem ir renovēta māja! Kredītu atmaksājot, rēķini būs vēl zemāki.
- Kādas ir nepieciešamas izmaiņas likumos valsts līmenī, lai sekmētu energoefektivitātes aktivizēšanos?
Vēlos uzsvērt, ka Dzīvokļu īpašumu likums un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums jau tagad nosaka dzīvokļu īpašnieku pienākumu sakārtot savu īpašumu. Valsts ir gājusi vēl tālāk, veicot izmaiņas Dzīvokļu īpašumu likumā. Ja neapzinīgi kaimiņi nevēlas piedalīties renovācijas procesā, nenāk uz sapulcēm, un nevar pieņemt lēmumu ar 51% iedzīvotāju atbalstu, šobrīd valdība ir apstiprinājusi grozījumus, kurus vēl būs jāapstiprina Saeimai, lai lēmumu varētu pieņemt arī ēkas iedzīvotāju mazākums. Ja pirmajā sapulcē nesalasīsies nepieciešamais kvorums lēmuma pieņemšanai jeb 51% no dzīvokļu īpašniekiem, tad mēneša laikā tiek izsludināta atkārtota sapulce, kurā trešdaļa dzīvokļu īpašnieku varēs pieņemt lēmumu par visu māju, tādejādi iesākot energoefektivitātes pasākumus.
- Nepiedalīšanās aptaujā vai kopsapulcē vairs nenozīmēs automātisku “nē”?
Tieši tā. Iedzīvotājiem ir jābūt savādākai attieksmei pret savu īpašumu. Vienmēr atradīsies dzīvokļu īpašnieki, kas teiks, ka viņus nekas neinteresē vai, ka pati ēka pieder pašvaldībai, un, tātad pašvaldībai par to jārūpējas, bet “man pieder tikai dzīvoklis”. Likumdevējs jau sen ir noteicis, ka privatizētie dzīvokļi ir mājas īpašnieki, kuriem jāpārvalda ēka un jāsaved tā kārtībā. Par dzīvokli atbild īpašnieks, bet par kopīpašumu jeb ēku atbild dzīvokļu īpašnieku kopība vai pilnvarotā persona.
Ēka daļējās renovācijas procesā Kalkūnos
- Vai maksājot rēķinus ir paredzēti koeficienti, jo dzīvokļi atrodas dažādās vietās, viens ārējais, otrs mājas vidū?
Ministru kabineta noteikumi Nr. 524 nosaka kārtību, kādā tiek noteikta apmaksa starp dzīvokļu īpašniekiem. Tas ir arī atkarīgs no siltummezgliem, kas ir uzstādīti ēkās. Renovētajās mājās nav starpības maksājumos, jo visas sienas ir nosiltinātas. Teorētiski renovētajās mājās rēķini var atšķirties par 2 - 3%, bet tā nav redzama starpība. Ja kāds pirmajos stāvos atslēdz apkuri un nenodrošina 18 grādus, tad augšējam stāvam būs nepieciešams kurināt nedaudz vairāk, jo siltums iet uz augšu, nevis uz sāniem. Lielākie zudumi mājās kāreiz ir caur norobežojošām konstrukcijām virzienā uz augšu. Tādēļ tas arī ir mīts, ka iespējams uzsildīties no kaimiņa dzīvokļa.
Informācijai (dati par 2022. gada aprīli):
Lociku ciemā, viszemākais siltuma maksājums ir dzīvojamajā mājā Vienības ielā 8, kur maksa par 1m2 sastādīja 0,49 eiro par m2 ar kopējo mājas siltumenerģijas patēriņu 25 MWh. Šī ēka tika nosiltināta 2012. gadā. Taču tanī pašā ciemā, blakus esošā mājā Vienības ielā 6 (dati par analogo mēnesi), maksa sastādīja 0,92 eiro par 1m2, ar kopējo mājas siltuma patēriņu 46 MWh. Arī pārejās apkārt esošajās nenosiltinātajās daudzdzīvokļu mājās tarifi ir līdzīgi augsti. Nosiltinātajā ēkā maksa ir praktiski divas reizes zemāka nekā nenosiltinātajā daudzdzīvokļu mājā. Krietni mazāks ir arī kopējais ēkas patērētais apjoms.
Naujenē Vecpils ielā 3, nosiltinātajā daudzdzīvokļu ēkā siltumenerģijas maksa 2022. gada aprīlī sastādīja 0,46 eiro /m2, kas ir praktiski divreiz mazāks tarifs nekā blakus esošajā daudzdzīvokļu ēkā Vecpils ielā 6, kur tas sastāda jau 0,95 eiro /m2. Daudzdzīvokļu ēkās patēriņš sastāda 9,8 un 19,8 MWh. Nosiltinātajā ēkā tas ir divas reizes zemāks.
Kalkūnes ielā 14 un 16, kur savulaik veica novecojušās apkures sistēmas demontāžu, situācija arī būtiski atšķiras no citām daudzdzīvokļu ēkām šajā ciemā. Kalkūnes ielā 14 maksa par 1m2 aprīlī sastādīja 0,30 eiro, un mājā nr.16 - 0,43 eiro/m2. Abās ēkās remontdarbu ietvaros tika nomainīta ne tikai apkures sistēma, bet arī uzstādīta individuāla siltuma uzskaite katram klientam (dzīvoklī), izvietojot siltuma uzskaites ierīci, kura caur speciālo uztvērēju uzskaita individuālo siltuma patēriņu. Dzīvokļos ir iespēja kontrolēt un mainīt patērētā siltuma daudzumu, kas būtiski samazina rēķinus. Savukārt citviet, maksa mēdz būt pat ČETRAS reizes lielāka. Augstākā maksa Kalkūnos ir daudzdzīvokļu mājai Kalkūnes ielā 9, kas sastāda 1,34 eiro/ m2.
