Līksnas pagasta bibliotēka aicina piedalīties erudīcijas un novadpētniecības konkursā.
Konkursa noteikumi:
uzmanīgi izlasiet norādes un "atšifrējiet" par kādu Līksnas pagasta vietu ir stāstīts norādēs;
dodaties uz turieni un nofotografējiet šo vietu;
foto ar vietas "atšifrējumu" līdz 6.augustam nosūtiet uz e-pastu: biblioteka@liksna.lv.
Norādes:
Atrast adatu siena kaudzē!
Š. g. 23. jūnijā materiālu noliktavas pārzinis Jēkabsons, izdzirdis stipru suņa riešanu, izgājis ārā un pamanījis viņa pārziņā atrodošās noliktavas durvis vaļā. Jēkabsons aizgrūdis durvis un sācis saukt pēc palīdzības, jo noliktavā izdzirdis troksni. Ar citu dzelzsceļnieku palīdzību noliktavā sagūstījuši kādu Antonu Šalkovsku no Kļocku ciema. Antons Šalkovskis atzinies zādzības mēģinājumā un ticis apcietināts. Miertiesnesis šim garnadzim piespriedis piecus mēnešus cietuma. "Iekšzeme.." Daugavas Vēstnesis. Nr.3 (15.08.1924)
Kļocka tev, kļocka man.
Reiz kaidā saulainā dīnas vydā Daugavmolas sīna pļõvēji atsalaiduši ānā pusdīnas atpyutai. Vārdamīs gaisā, kaids īsarunõjis: “Ka tikai otkon nasasavalkās tys malnais nagaisa mõkūnis, kas viņdīn tai apškeida myusu pļovas!” Šū nagaisnīku vysi jau dažaidi saukõjušī un lomõjuši par jõ nadorbim, kai kurš tik izdūmõdams, bet nabeja tropejuši tū nūsaukt jõ eistajā vordā. Pēc nagara breiža runoytoji jau īrauga nupat mynatū nagontnīku otkon tyvojūtīs un nõkūt taišņi vērsā, un vīns nu vārõtõjim īsasauc: “Ak tu vacais…..! – kaut tu reiz nūsajauktu zemē ar vysu sovu asti!” Pēc šim saucēja võrdim malnais mõkūnis drõzīs taišni uz zemi un īkritis Vaikuļānu kolna dziļajā īlejā, aizmatūt savu … asti leidz Daugovai, kuras gals veļ tagad mērkst Daugovas yudinī. Saucējs beja uzminējis lelõ yudiņa vēmēja eistū võrdu, kurs jau seņ tur beja gribējis nūsasēst. Teikas stõsteitojs beja Augusts Baturs Vaikulānu sādžā, Leiksnas pogostā. Zariņš P. Leiksnas pogosta azari // Zareņš P. Tāvu zeme, 1972., 40. – 44. lpp.
“Dīva izradzātais prīster un muns nūmīļotais draugs Kazimir, tev nav bazneicas!” jys sauce. “Myusim nav taidas bazneicas, kur varātu sait vysa myusu nūmīļõtõ tauta!...” Rauduleigī võrdi īmete bazneicas streidūs izmūceitūs ļaužu sirdīs līsmojušās bārzu tõsis. Sīvītes aizvilka raudõs jau pi pirmajim võrdim, un veceiši boltom golvom rause nu acim osoras ar capuru nogim. tod jim prīsters varēja stostiet, kū grib. Jūs raudošanas stuņde beja sõkusēs. Kod prīsters runā aizaeļse klusõks, draudze sanēja kai bites, kod prīsters cēle bolsu augšā, draudze gaudoja kai auka. Tai nu Springoviča pyrmos mõceibas klauseitojim atmiņā palyka tikai īklīdzīni: “Kazimir, tev nav bazneicas!.... Myusim nav bazneicas!.....” Rupainis, et al. Tauta grib dzeivōt : latgaļu atmūdas romans / Ontōns Rupaiņs ; [vōku un autora portreju zeimējis mōkslinīks Voldemars Āboliņš]. Latgaļu izdevnīceiba, 1963.
Sarakstījis pirmo laicīga satura grāmatu latgaliski "Eisa mōceiba ap audzeišonu bišu" (1832, 200 eksemplāru, K. F. Launica “Bišu grāmatiņas” (1803) pārstrādājums). Akelevičs, et al. EYSA MOCIBA AP AUDZIEYSZONU BISZU WYSIM BITINIKIM UN WYSUWAYROK ŁATWEYSZYM NU WINA JU DRAUGA LEYKSNAS BAZNIEYC-KUNGA STRUPAY UN SKAYDRI SARAKSTEYTA un da drukam paduta. ar czeterigim malawotim Awilim. [J. Akelevičs], 1832.
