Pirmo reizi Subatē tiks pasniegta koka arhitektūras balva “Goda zīme”
18.01.2023
AKTUĀLI
Subates pilsētu pašā Lietuvas pierobežā dzejnieks Imants Ziedonis savulaik nosaucis par vienu no skaistākajām vietām Latvijā. Viņa minētais neparastais pilsētas gars ir tās mazstāvu koka apbūve, kas rindojas gar šauru un līkumotu ieliņu malām. Tā veidojusies laikā no 16. līdz 19. gadsimtam. Tā kā Subate ir daudznacionāla pilsēta, katra no tautām ienesa savu akcentu pilsētbūvniecībā, ko var redzēt arī dažādajos logu rāmju griezumos, slēģu formās, durvīs un lieveņos. Skaisti grebtas logu ailes un slēģi ir vecticībnieku mantojums. Divās ielās saglabājušies arī senā bruģētā ceļa posmi.
Pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Diemžēl līdz mūsdienām senākā laika koka apbūve ir zaudējusi daļu savas vēsturiskās vērtības. Tam par iemeslu ir gan padomju iekārtas, gan arī mūsdienu privātīpašnieku nesaudzīgā attieksme pret kultūrvēsturisko objektu saglabāšanu.
Pirms 15 gadiem tika izveidots buklets par Subates vēsturiskā centra koka arhitektūru. Kopš tā laika daudzas ēkas jau ir zudušas. Daļa ēku ir pārbūvētas, zaudējot savu vēsturisko nozīmību, daudzas pamazām iet bojā laika zoba skartas, tikai daži īpašnieki cenšas saglabāt ēku pirmatnējo izskatu, to nedaudz uzlabojot un uzspodrinot. Lai godinātu šos ēku saimniekus un mudinātu arī citus pievērst uzmanību seno ēku saglabāšanai, Subatē pirmo reizi šogad tiks pasniegta pilsētas koka arhitektūras balva “Goda zīme”.
Subates kultūras un tūrisma darba organizatore Gunta Okmane atzīst, ka ideja par goda zīmes izveidi nākusi no tūristiem, kuri apbrīno seno koka apbūvi un ierosināja godināt iedzīvotājus, kas cenšas saglabāt kultūrvēstures vērtības, apsaimniekojot savas ēkas. Tā arī radās ideja rīkot konkursu un jau pērn izveidota pati balva.
Pirmajam konkursam ir izraudzītas 28 koka ēkas. Konkursa komisija pašlaik izvērtē visus nominantus un lemj, kuram šoreiz tiks pasniegta balva. Izvērtēšanā tiek ņemti vērā dažādi kritēriji, piemēram, vai ēka ir saglabāta autentiska vai atjaunota. “Skatāmies logu ailes, aizvērtņus, durvis, visu ēku kopumā, jo nevar vienkārši pateikt – tev logi skaisti, tu esi pelnījis, jābūt kopainai labai. Protams, nav saglabājies viss vēsturiskais, bet mēs gribam saglabāt koka arhitektūru tieši tādu, kāda tā ir vēsturiski. Piemēram, logam jābūt četrām vai sešām rūtīm nevis tukšam bez rūtojuma. Durvis var būt ar kādu skaistumiņu vai griezumu. Ja tie ir logi, tad labi, ja būtu aizvērtņi un eņģītes. Tas, protams, prasa naudu, nav viegli un lēti, bet vispirms ir jābūt gribēšanai to visu darīt,” teic Gunta Okmane.
Uz apbalvošanas pasākumu 15. februārī tiks aicināti visi nominanti, jo ir iecere to rīkot kā informatīvu pasākumu, lai ēku īpašniekiem sniegtu plašu informāciju par iespējām saglabāt savu īpašumu, par dažādiem atbalsta veidiem un sadarbību, kā arī sākt diskusiju par šo tēmu. Gunta Okmane cer, ka konkurss liks cilvēkiem aizdomāties par savu mājokļu saglabāšanu vēsturiskā izskatā. Iespējams, šāds konkurss kļūs par tradīciju un tiks rīkots reizi divos gados. “Daudzi māju īpašnieki savas ēkas pārveido, remontē, nesaņemot informāciju, kā to darīt pareizi, varbūt ir informācijas trūkums, nav pietiekama informācijas aprite, kur uzzināt, vai drīkstu šādus logus likt vai šādā krāsā krāsot māju. Domāju, ka mums trūkst šādas informācijas novadā, Subatē noteikti, tāpēc vajadzētu rīkot biežāk šādus seminārus,” saka G. Okmane. Viņa cer, ka goda zīme kaut nedaudz pievērsīs visas sabiedrības uzmanību un mudinās kādu darboties, būt lepnam par savu pilsētu, novērtēt tās skaistumu. “Un mums šis skaistums jāsaglabā kopā ar Augšdaugavas novadu, Subates pārvaldi, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi. Mums ir kaut kas jādara, ja mēs gribam dzīvot savādāk un interesantā pilsētā.”
Daudzas koka ēkas Subatē ir pamatīgi nolaistas, viena no tām ir ēka Domes ielā, kas agrāk bijusi ebreju bodīte. Daļa ēkas ir apdzīvota, otrai ēkas daļai jau sašķiebies jumts. Gunta prāto, ka sadarbībā ar ebreju kopienu varētu šo ēku atjaunot un ar laiku tajā izveidot ebreju muzeju. Kādreiz ēka ir bijusi ļoti skaista. Par to liecina greznās logu ailes. Gan šai, gan citām ēkām logu apmales rotā izgrebtas saulītes, kas kalpoja kā aizsardzības zīmes. Kāda cita ēka ievērojama ar sirsniņu rotājumu logu ailē, tādi esot tikai šai vienīgajai mājai.
Subatē jau iepriekš rīkoti plenēri, kuru laikā mākslinieki ir gleznojuši seno koka apbūvi. Viena no šo plenēru dalībniecēm jelgavniece Inta Paulsone kļuva par goda zīmes autori. Pirmajam konkursam ir izgatavotas desmit goda zīmes, kuras paredzētas piestiprināšanai uz mājas fasādes. Zīme simboliski ataino seno logu ar sešām rūtīm, kurās spoguļojas Sēlijas karoga krāsas.
“Arī pašu zīmi mēs izstrādājām konkursā, kurā piedalījās gan īsti mākslinieki ar pieredzi, gan skolēni no novada mākslas skolām. Žūrija visus izvērtēja un par labāko atzina Intas Paulsones darbu. Domāju, ka šī zīme ļoti labi ataino tās mērķi un mūsu visu kopīgo mērķi - saglabāt koka apbūvi Subatē,” teic G. Okmane.
