Pirms 100 gadiem likti pamati arodizglītībai Višķos

1921. gada 30. augustā Lauksaimniecības biedrība “Darbs” Višķos atvēra lauksaimniecības ziemas skolu. Jau no 1926. gada tā pārtapa par Višķu viengadīgo mājturības skolu, bet 1931. gada 15. novembrī to pārveidoja par divgadīgo “Valsts Višķu dārzkopības un mājturības skolu.” Ielūkosimies iestādes gadsimta garajā vēsturē.

1990. gada 10. marta laikraksts “Avangards” par dārzkopības un mājturības skolu:

”Latvijas Republikas galvenā nozare bija lauksaimniecība. Latvijas valdība, sākot ar 1920. gada septembri, īstenoja agrārreformu. Jaunsaimnieki saskārās ar lielām grūtībām. Zeme kara laikā bija izpostīta, trūka lopu, darbarīku, nebija nedz dzīvojamo un saimniecības ēku, nedz arī liekas naudas. Bija tikai strādīgas rokas un milzīga vēlēšanās celt jaunu dzīvi uz pašu zemes. Visas grūtības jaunsaimnieki pārvarēja ar neticami čaklu un intensīvu darbu, iesaistoties kooperācijā, ieviešot jaunas darba metodes.”

Tolaik skolā apguva arī ticības mācību, audzināšanas mācību, ētiku, higiēnu, sabiedriskās zinātnes, kooperāciju, ķīmiju, barības vielu mācību, ēdienu gatavošanu, lopkopību u.c.

Mācību laikā lielu uzmanību veltīja praktiskajām nodarbībām – virtuves iekārtošanai, ēdienu gatavošanai, produktu uzglabāšanai, konservēšanai, augļu pārstrādei, porciju sadalei, galda klāšanai, uzvedībai sabiedrībā, istabas kopšanai u.c. darbiem.

Skolai piederēja 82 ha liels zemes gabals ar augļu dārzu, kurā bija 1300 augļu koku, neliela siltumnīca un paraugdrava. 1939. gadā ierīkoja arī govju un cūku kūti ar 23 govīm, vienu bulli un sešām cūkām. Saimniecībā bija arī 50 vistas, pīles, tītari, truši.

Skolai piederēja arī ledus pagrabs, tomātu augu māja, vīnogu un augļu pārstrādes mājas. (Latvijas Architektūra, Nr.6, 01.01.1938.)

Skolu varēja atstāt tikai ar skolas pārziņa atļauju. Vasarā audzēkņiem bija vienas nedēļas vasaras atvaļinājums.

Pēckara gados

Pēckara gados dārzkopības skolu pārdēvēja par dārzkopības tehnikumu. 1953. gadā mācību iestādi pārdēvēja par lauksaimniecības tehnikumu un uzsāka agronomu – laukkopju sagatavošanu. 1962. gadā Višķos izveidots republikā pirmais sovhoztehnikums.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 90. gados izglītības iestāde turpināja savu darbību kā Višķu tehnikums. Arī turpmāk skola mainīja nosaukumus, bet kopš 2020. gada tā darbojas kā Daugavpils Būvniecības tehnikuma Izglītības programmu īstenošanas vieta “Višķi”.

Jaundibinātās valsts pirmajos gados Latgalē bija 95 000 saimniecību, un lauksaimniecības izglītības jautājums bija aktuāls.

Višķu lauksaimniecības skola bija divgadīga zemākā tipa arodskola, kura uzņēma audzēknes ar pamatskolas sešu gadu izglītību, bet ne jaunākas par 16 gadiem. Iestājoties bija jākārto eksāmeni latviešu valodā un, kā raksta tā laika laikrakstos, “rēķināšanā”. Mācību maksa bija 10 lati gadā, par internātu, dzīvokli, apkuri, apgaismojumu bija jāmaksā vēl 20 lati gadā. Trūcīgajiem un čaklajiem maksāja arī stipendijas.

20. gadsimta 30. gadu “Valdības Vēstnesī” ir atrodams ieraksts, ka “Valsts Višķu dārzkopības skola tika iekļauta to izglītības iestāžu sarakstā, kuras audzēkņi ar Ministru kabineta atļauju tika atlikti no iesaukšanas obligātajā kara dienestā.” (Latvijas Vēstnesis Nr.1, 02.01.1936.)

1931. gada 16. novembrī Višķos tika atvērta jaunā Dārzkopības kolas ēka. Par tās pārzini kļuva E. Saliņš. “Daugavas Vēstnesis” 1940. gadā ziņo, ka Višķos bija iespējams uzņemt tikai 120 audzēkņus, bet telpu trūkuma dēļ lielāko daļu skolnieku pieteikumu noraidīja. Skolā darbojās seši štata skolotāji un četri stundu pasniedzēji.

“Skolas saimniecība strādā ar prāvu atlikumu. 1937. gadā tas sastādīja 11 000 Ls tīras peļņas, bet 1938. gadā 17 000 Ls. Administrācijas un strādnieku algas, kā arī saimniecības izdevumus sedz pati saimniecība.” (Daugavas Vēstnesis nr. 140. 20.06.1940.).