8. maijā Naujenes kultūras centrā notika pasākums “Demokrātiskā Deputātu Domnīcas Dobe”, ko rīkoja četras Demokrātijas Akadēmijas studentes no Augšdaugavas novada - Inese Zuģicka, Olga Kuzmina, Inta Uškāne un Milāna Loča - sadarbībā ar Augšdaugavas novada pašvaldību, Naujenes pagasta pārvaldi, biedrību RAXTU SĒTA un Europe Direct Dienvidlatgale centru.
Pasākuma viesi bija 14. Saeimas deputāts Juris Viļums, Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts, deputāti Gunta Semjonova, Jānis Belkovskis un Aleksejs Mackevičs, un 12. un 13. Saeimas deputāte Janīna Kursīte, kuri kopā ar vietējiem jauniešiem piedalījās diskusijā “Kur mīt demokrātija?” un atbildēja uz klātesošo jautājumiem. Pirms diskusijas visi pasākuma dalībnieki tika aicināti kopīgi veidot īstas dobes, kur tika iesēti visdažādākie dārzeņi un zaļumi.
No šā gada 30. janvāra Latvijā Darbojas Demokrātijas Akadēmija, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas sabiedrību un tās ilgtspēju, uzlabojot sabiedrības prasmes un zināšanas par pilsoniskās sabiedrības jautājumiem, stiprinot vietējo līderu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un publiskās pārvaldes kapacitāti, pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs iesaistot jaunus dalībniekus un stiprinot viņu kompetences, uzlabojot kvalitatīvas analītiskās informācijas un mācību materiālu pieejamību, kā arī sekmējot sadarbību un uzticību starp dažādiem sektoriem un arī NVO un pilsoniskās sabiedrības vidū. Demokrātijas Akadēmijas veidošanā un īstenošanā apvienojušies gan publiskā sektora pārstāvji, gan virkne nevalstisko organizāciju Latvijā. To īsteno biedrība “Latvijas lauku forums” sadarbībā ar Latvijas Pilsonisko aliansi, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru.
Iedvesmojoties no mācībām, šīs akadēmijas studentes vēlas stiprināt un aktualizēt demokrātijas izpratni Augšdaugavas novadā, tāpēc aicināja iesaistīties pasākumā “Demokrātiskā deputātu domnīcas dobe” un padiskutēt ar aktuālām tēmām, kā arī iesaistīties galda spēļu turnīrā.
Europe Direct Dienvidlatgale centra vadītājs Oskars Zuģickis uzsvēra, ka ik gadu 9. maijā tiek atzīmēta Eiropas diena, kas ir demokrātijas svētki. Viņs pastāstīja, ka Demokrātijas Akadēmiju finansē aktīvo iedzīvotāju fonds, kas ir Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas valdības divpusējs finanšu instruments. Latvija no šī finansējuma saņem 200 mlj. eiro. Tieši demokrātisko un cilvēktiesību procesu stiprināšanai Latvijā nevalstiskajām organizācijām ir sadalīti 8,5 mlj. eiro, no kuriem uz Latgales reģionu ir atnākuši ap 600 000 eiro. Viens no šī instrumenta finansētajiem projektiem ir Demokrātijas Akadēmija, kurā no katra reģiona izglītojas ap 30 cilvēkiem no dažādām pašvaldībām.
Diskusijas moderatore un Demokrātijas Akadēmijas studente Milāna Loča aicināja politiķus runāt par to, kā izpaužas demokrātija kopumā un tieši Augšdaugavas novadā.
Visi politiķi uzsvēra, ka demokrātija nav tikai vārda brīvība, bet galvenokārt tā ir atbildība. Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts piebilda, ka daudzi jauc demokrātiju ar anarhiju. “Demokrātija ir atbildība. Pieņemot lēmumus, ir jāzina, ko domā tavs vēlētājs, iedzīvotāji, kuriem šos lēmumus pieņem. Ja politiķim ir saikne ar cilvēku, uz kuru šie lēmumi atsaucas, tā ir demokrātija. Taču atbildībai jābūt no abām pusēm – gan no lēmumu pieņēmējiem, gan no iedzīvotājiem.”
Pašvaldības deputāts un Biķernieku pamatskolas direktors Aleksejs Mackevičs uzsvēra, ka demokrātija nav tikai tautas vara, bet, pirmām kārtām, zināšanas un pieredze, kas ļauj izprast visas norises sabiedrībā. “Demokrātija ir process, kas attīstās, un mums katram ir jāattīstās.”
Saeimas deputāts Juris Viļums uzsvēra, ka demokrātija nozīmē gari nerunāt, jo cilvēki nogurst no politikas. Viņš jautāja jauniešiem, vai viņi piedalās vēlēšanās un būtu gatavi jau no 15 gadu vecuma tajās piedalīties, jo dalība vēlēšanās ir daļa no demokrātijas procesa un katra līdzdalība. Tāpat viņš mudināja jauniešus aktīvi iesaistīties politiskās norisēs un stāties partijās.
No pasākuma dalībnieku vidus izskanēja jautājumi gan par pašvaldības administrācijas samazināšanu un pagastu pārvalžu darbu, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, gan par iespējām piesaistīt jauniešus dzīvei pagastos. Vitālijs Aizbalts uzsvēra, ka jaunieši vietumis gana aktīvi darbojas, taču viss balstās uz pašu vēlmi kaut ko darīt. “Ja gribam, lai novads attīstās, jādabū, lai jaunieši nebrauc prom un pamazām atgriežas. Mani uztrauc, ka jaunieši neatsaucas uz aicinājumu sociālajos tīklos atnākt uz talku, toties uz aicinājumu piedalīties linča tiesā Rīgā atnāca divi tūkstoši. Mēs pavelkamies uz sensācijām, negatīvo, bet ignorējam labo. Mans aicinājums ir filtrēt informāciju sociālajos tīklos un neuzķerties uz provokācijām.” Arī V. Aizbalts mudināja jauniešus izstudēt partiju programmas un stāties partijās, būt aktīviem un piedalīties valsts pārvaldes procesos.
Oskars Zuģickis atzina, ka mūsu sabiedrība ir diezgan kūtra atšķirībā no Skandināvijas valstīm, kur vairāk kā 60% iedzīvotāju ir iesaistīti dažādās organizācijās, biedrībās un politiskās partijās, atrodas apritē. Tieši nevalstiskās organizācijas ir ļoti nozīmīgs sociālais spēlētājs sabiedrībā, bet Latgales reģionā kopumā ir divreiz mazāk nevalstisko organizāciju nekā Rīgā. “Mēs neesam iemācījušies viens ar otru runāt un iziet no “virtuves politikas”. Ja kļūstam aktīvi un varam pateikt savu viedokli politiķiem, tad neveidosies situācijas, ka būs jāiet ielās ar grābekļiem, jo konfliktsituācijas sadarbībā var atrisināt daudz ātrāk. Tas ir būtisks process, kas mūsu demokrātijai klibo. Jo būsim aktīvāki, jo vairāk iesaistīsim jauniešus un iedzīvotājus dažādās kopās, kas kļūs par nozīmīgu sadarbības partneri pašvaldībai, valsts iestādēm, dažādām organizācijām, kļūsim daudz jaudīgāki un stiprāki sava demokrātijā.”
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
