Sestdien, 4.janvārī, notika grāmatas ”Dieva kalps Jānis Mendriks MIC – patiess cilvēks un priesteris” prezentācija. Tajā ir sniegtas liecības par Mariāņu Kongregācijas tēva Jāņa Mendrika dzīvesgājumu. Grāmatā ir apkopoti pieraksti laika posmā no 1943. līdz 1947. gadam, kā arī divas priestera vēstules un aculiecinieka liecība par viņa pēdējiem dzīves dienām ieslodzījumā Vorkutā. Grāmatas prezentācija norisinājās Vaboles Skrindu muzejā, kas atrodas nelielā attālumā no Jāņa Mendrika dzimtās puses - Kalupes pagasta.
Pasākumā tēvs Rinalds atminējās Mariāņu Kongregācijas priesteru stāstīto par Jāni Mendriku, ka viņš esot bijis īsts Dieva kalps. Piemēram, ir bijis gadījums, ka kāds vīrs, kurš bijis saslimis, grēksūdzē bija spējīgs aiziet vien pie tēva Jāņa, iepriekš noraidot citus priesterus. Parasti pie biktskrēsla, kur atradās tēvs Jānis bija veidojušās rindas, jo kā atzina priesteris Rinalds, Jānis Mendriks bija kalpojis ar mīlošu sirdi.
Priestera Jāņa Mendrika brāļa mazmeita Silvija Sudmale stāsta, ka viņas mamma, kā arī vecmamma saņēma dziedināšanu, lūdzoties Jāņa Mendrika aizbildniecībā. Silvijas māte un vecmāte ir stāstījušas, ka priesteris Jānis ir bijis sirsnīgs un iejūtīgs cilvēks. Priesteris ir pratis spēlēt vijoli, bija nodarbojies ar amatniecību, piemēram, veidojis grābekļu kātus, u.c., tāpat arī rakstījis stāstus, bet tie, diemžēl, nav saglabājušies. ”Ikdienā, viņš bija lūgšanu cilvēks,” stāsta Silvija, ”bija godājis Dievmāti un Jaunava Marija viņu arī sargāja. Vienreiz sarkanarmieši gribēja priesteri apcietināt, bet nebija pamanījuši viņu stāvam aiz atvērtām durvīm. Tanī brīdī tēvs bija lūdzis Dievmātes palīdzību.”
Atrodoties izsūtījumā Vorkutā, tēvs Jānis strādāja ogļu raktuvēs. Neskatoties uz sūriem apstākļiem viņš veica pastorālo darbu (celebrēja sv.mises, dalīja komūniju, pieņēma grēksūdzes). Pēc Staļina nāves parādījās cerība uz izmaiņām režīmā, un ieslodzītie nometnē sāka streiku. Saprotot, ka ieslodzītie negrasās to izbeigt, ieslodzījuma vietas vadība deva pavēli šaut. Tēvam Jānim bija iespēja paslēpties, taču viņš izvēlējās būt starp cilvēkiem, lai dāvāt tiem grēku piedošanu. Hipolīts Razbadausks, kurš bija viens no šo notikumu lieciniekiem, raksta, ka tēvs Jānis Mendriks nomira viens no pirmajiem skaitot grēku piedošanas lūgšanu par visiem, kas mira kopā ar viņu. Visi, kas aizgāja bojā tika apbedīti pie Vorkutas šahtas nr. 29.
1991.gadā Latvijas Republikas Ģenerālā prokuratūra rehabilitēja Jāni Mendriku un atzina, ka viņš tika nelikumīgi notiesāts. 2003.gada 31.maijā oficiāli iesākās Padomju režīma mocekļu beatifikācijas process un tēvs Jānis Mendriks ir viens no viņiem.
Pasākumā Skrindu dzimtas muzejā klātesošais vēsturnieks prof. Henriks Soms ir atzinis, ka tieši Kalupes katoļu draudze ir rekordiste, jo no tās ir nākuši 13 priesteri. Viņš arī piedāvāja Kalupes baznīcā uzstādīt plāksni ar šo priesteru vārdiem.
Pasākuma muzikāli pavadīja Kalupes katoļu draudzes koris un saksofoniste Karolīna Hrapāne, atskaņojot Ziemassvētkiem veltītus skaņdarbus.
Grāmata ”Dieva kalps Jānis Mendriks MIC – īsts cilvēks un priesteris” ir iznākusi Mariāņu tēvu Kongregācijas 350 gadu jubilejas gadā. Izdevējs ir Mariāņu Kongregācijas Latvijas vikariāts sadarbībā ar izdevniecību ”KALA raksti”. Grāmata ceļos uz bibliotēkām un draudzēm.
