Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Daugavpils novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu. Projekts “Parks without borders” Nr. LV-RU-023.
25. augustā norisinājās seminārs dārzu un parku speciālistiem, kā arī citiem interesentiem. Dalībniekiem bija iespēja noklausīties parku ekspertes un brīvdārznieces Aijas Kaškures lekciju par ainavu veidošanu, stādījumiem un parku vidi. Semināra apmeklētāji uzzināja par koku stādījumu vēsturi Latvijā, labturības noteikumiem koku sekmīgai augšanai, koku kopšanu un parku apsaimniekošanu, kā arī par mūsdienīgu pieeju stādījumu ierīkošanā.
Tāpat semināra dalībnieki noklausījās attālināto Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora Andreja Svilāna lekciju par vēsturiskiem dendroloģiskiem stādījumiem, to problēmām un risinājumiem, kā arī parku attīstību aizsargājamās teritorijās.
Sventes pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Vasiļevska iepazīstina dalībniekus ar Sventes muižas parku
2. semināra dienā tika organizēti labās prakses braucieni pa Daugavpils novadu. Semināra dalībnieki vispirms apskatīja Jaunsventes muižas parku. Iepazīšanās ekskursiju novadīja Sventes pagasta pārvaldes vadītāja Brigita Vasiļevska, kura izstāstīja par parka attīstīšanas projekta realizāciju, kā arī tā vēsturi. Pārgājienos devās arī parku projektā pieaicinātā parku un dārzu eksperte, kura dalījās ar saviem iespaidiem par redzēto:
”Parku galvenā sastāvdaļa un ”mugurkauls” ir koki. Ja runājam par Sventes muižas parka projektu, tad jāsaka, ka tas ir pietiekami labs. Jāatzīst, ka par nožēlu parkā ir iestādītie stādi varētu būt izvēlēti arī pieaugušāki. Tas, ko es vēl norādīju, ka jāveic mulčēšana ap stādiem. Tas palīdzēs saglabāt mitrumu, gan arī trūdēšanas procesā mulča nodrošinās augiem tik nepieciešamās barības vielas.”
”Runājot par Jaunbornes parku – cilvēki tur ļoti aktīvi ir uzņēmušies nopietnu lietu. Tur, acīmredzot, Visuvarenais ir palīdzējis, dodot tādu vietu ar tik labu auru. Tur ir tik labas sajūtas staigājot pa pauguriem! Šo parku ir jāattīsta virzienā parks-mežs, līdz ar ko, tur nevajadzētu pārāk daudz iejaukties, turklāt tas jādara ļoti saprātīgi,” teic parku eksperte. Viņa arī piebilst, ka salīdzinājumā ar ārvalstīm, Latgales parkos ir pārāk maz ziemā baudāmo elementu. Eksperte iesaka vairāk domāt par skujkoku plašāku stādīšanu, neskatoties uz to, ka vēsturiski tie nebija īpaši raksturīgi mūsu parkiem. Kopumā, kā atzīst Aija, mūsu parki izskatās ”nenoguruši”, salīdzinājumā ar Vakareiropu, un pie mūsdienīgas pieejas parku kopšanā, augi tajos būs baudāmi vēl ilgus gadus.
Pastaigu taka Sventes muižas parkā
”Daba ir patīkama tādēļ, ka ir pašpietiekama. Tādēļ tiem ir nepieciešama mūsdienīga pieeja, kas nozīmē saprātīgu koku izvēli, atbilstoši klimata izmaiņām. Jāņem vērā, ka klimata sasilšana mums ir atnesusi jaunas slimības. Tāpat cilvēku tuvumā stādīšanai ir jāizvēlas saprātīga augstuma koki, kuri būtu ilgstoši dekoratīvi un brīvi no slimībām. Te var minēt Amūras ceriņus, Zviedrijas pīlādžus, u.c.”
Publisko ārtelpu veido daudzi elementi, kas nav tikai parks. Tas ir arī celiņš, kas ved uz to, tas ir viss ceļš līdz pat privātmājas galvenajām durvīm, tādēļ tas mūs ietekmē arī zemapziņā. ”Jāatceras, ka koks ir dots priekš cilvēka, nevis otrādi, un ar tiem ir saprātīgi jārīkojas,” rezumē Aija.
Sventes muižas parkā
Projekta “Parki bez robežām” īstenošanas laiks ir 24 mēneši, kopējās izmaksas ir 700 000 eiro, no kuriem programmas finansējums – 630 000 eiro. Daugavpils novada domes kā partnera finansējums projektā ir 91 000 eiro, no kuriem pašvaldības līdzfinansējums ir 10% jeb 9100 eiro. Jāpiemin, ka šajā summā ietilpst ne tikai semināru rīkošana, bet arī Juzefovas parka pārbūve, kas jau ir noslēgusies. 13. septembrī tiks rīkots arī Juzefovas parka festivāls.
Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu.
Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmu 2014.-2020. gadam līdzfinansē Eiropas Savienība, Latvijas Republika un Krievijas Federācija.
