Pirms pieciem gadiem Višķu sociālās aprūpes centra paspārnē deinstitucionalizācijas projekta ietvaros tika izveidots Dienas aprūpes centrs, kur novada iedzīvotāji ar garīga rakstura traucējumiem apgūst dažādas zināšanas un prasmes, lai varētu integrēties sabiedrībā un uzsākt patstāvīgu dzīvi. Sākums nebija viegls, centra darbinieces apzināja potenciālos klientus un viņu ģimenes, uzrunāja, skaidroja, aicināja apmeklēt centru.
Ja sākumā bija astoņi klienti, tad tagad viņu skaits pārsniedz 30, tāpēc nākas pat veidot grafiku. Ik dienu centra šoferis nobrauc ap 200 km, vedot klientus no dažādiem pagastiem, bet daudzi brauc uz centru ar sabiedrisko transportu. Klientiem nākas celties ļoti agri, taču motivācija esot pietiekama, jo viņiem ir nepieciešama komunikācija, kas mājās, esot vieniem četrās sienās, nav iespējama.
Dienas aprūpes centra vadītāja Svetlana Miglāne stāsta, ka interese no klientu puses esot liela, daļa šurp brauc no Nīcgales grupu dzīvokļiem, pārējie dzīvo novada dažādos pagastos. “Mēs cenšamies ņemt visus, kas vēlas, jo šie cilvēki visu laiku sēž savās mājās un neko neredz, bet šeit ir visi kopā. Cilvēkam ir nepieciešama sabiedrība. Mūsu centrā ir ģimeniska vide, kopā svinam dzimšanas dienas, vārda dienas un valsts svētkus, visi kopā gatavojamies. Vajag, lai klientam veidojas izpratne par to, kas ir svētki, kultūra, galda kultūra, svētku drēbes. Viņiem jāapgūst šīs patstāvīgās dzīves prasmes”.
Katra diena sākas ar rīta rosmi un jautājumu, kā viņi jūtas. Ja darbinieki pamana kādu problēmu, cenšas uzreiz risināt. Šo gadu laikā izveidojušās savas tradīcijas, piemēram, dzimšanas dienu un citu svētku kopīga svinēšana. Centra darbinieki organizē klientiem daudzveidīgas radošas nodarbības, māca dzīves pamatiemaņas, piemēram, gatavot maltīti. Daudz kas notiek rotaļu veidā, jo uzspiest nedrīkst.
Centra kliente Larisa Iznova 24 gadus nodzīvoja Kalupes pansionātā, bet nu par viņas mājām kļuvuši grupu dzīvokļi Nīcgalē, kur viņa jūtas ļoti labi. Uz dienas centru Larisai patīk braukt, lai lietderīgi pavadītu laiku nodarbībās, satiktu draugus, iemācītos ko jaunu. Sieviete ļoti rūpīgi pārzīmē uz dēlīša rudzupuķi, ko pēc brīža jau skaisti iededzina kokā.
Larisa atzīst, ka viņai centrā patīk dažādas nodarbības – zīmēšana, pīšana, iededzināšana kokā. Centra darbinieki labi izturas un visu iemāca. “Vajag attīstīt sevi, savas smadzenes. Te arī pasākumus mēs svinam, dzimšanas dienas notiek, atvedam kaut ko garšīgu, uzcienājam savus draugus, kopā svinam,” teic Larisa.
Valērijs Filipovs ir dienas centra dvēsele, vienmēr smaidīgs, joko un uzjautrina pārējos. Vīrietis stāsta, ka viņam ļoti patīk virtuves nodarbības, iemācījies gatavot kartupeļu pankūkas. “Es esmu ļoti paklausīgs, aktīvs, lustīgs, man patīk humors. Te ļoti labi darbinieki, labi izturas pret mani, viss man ļoti patīk.”
Ar klientiem centrā ik dienu darbojas sociālā aprūpētāja Kristīne Suhamlinova, rehabilitētāja Terēzija Aleksejeva un sociālais mentors Sabīne Mozule, kuras sadarbojas ar klientu ģimenes locekļiem, ģimenes ārstiem un pagastu sociālajiem darbiniekiem. Dažkārt centra darbiniecēm esot jānolaižas līdz klientu līmenim, lai spētu viņus labāk izprast.
Kristīne pašlaik studē augstskolā sociālajā jomā, bet praktisko pieredzi gūst dienas centrā. Lai arī darbs nav no vieglajiem, jauno sievieti piesaista iespēja palīdzēt cilvēkiem: “Tā ir kā tāda misija, varbūt kaut kur karmā būs kāds plusiņš. Man patīk mācīties. Pirms sāku strādāt, ar sociālo jomu nebija nekādas saistības, domāju, ka būs grūti, bet pamazām ar klientiem atradu kopīgu valodu, viņi mani pieņem, es pieņemu viņus. Un kolektīvs ir ļoti labs, paldies vadītājai, ka ievirzīja mani mācībās.”
Kristīne palīdz novadīt virtuves nodarbības, kas centrā notiek divreiz nedēļā. Klienti mācās gatavot maltīti no produktiem, ko sarūpējuši sponsori.
Rosīties virtuvē ļoti patīk klientei Valijai Pudānei. Viņa ar lielu rūpību mizo kartupeļus salātiem, taču ar prieku iesaistās jebkurās citās nodarbībās. Tieši šeit Valija satikusi savu sirdsdraugu Jāni. Uz centru Valija dodas, lai satiktu draugus un iesaistītos nodarbībās. “Mēs ēst gatavojam, man arī patīk krāsot, zīmēt, adīt. Te ir labi darbinieki, var parunāt, izstāstīt, kas uz sirds. Man ir draugs Jānis. Man viņš ir vismīļākais cilvēks. Es viņu ļoti žēloju.”
Pirms dažiem gadiem Jānim Švalbem bija grūtības runāt, bet nu viņš kļuvis ļoti komunikabls, sabiedrisks, veido skaistus rokdarbus.
Dažu gadu laikā klienti ir ievērojami mainījušies uz labo pusi, apguvuši dažādas iemaņas, mācās komunicēt, atrod draugus, izrāda savas spējas. Jevgēnijs Pušinskis ir vājredzīgs, taču ada ļoti glītas zeķes. Sandra Riekstiņa dienas laikā var uztamborēt vienu lupatu deķīti un priecājas iemācīties kaut ko jaunu. Centra darbinieki regulāri organizē klientiem ekskursijas vai pārgājienus. Šiem cilvēkiem, kas dzīvo nomaļus un atstumti no sabiedrības, tā ir iespēja kaut ko redzēt.
Visus šos gadus ES piešķīra finansējumu, bet līdz ar pērnā gada 31. decembri DI projekts beidzās un turpmāk pakalpojuma nodrošināšana gulstas uz pašvaldības pleciem. Lai arī ne pilnā apmērā, bet pakalpojums tiek sniegts arī šogad, piemēram, pusdienas klientiem vairs netiek nodrošinātas, tās katrs cenšas ņemt līdzi no mājām un kopīgi ieturēt maltīti, bet darbs ar klientu integrēšanu sabiedrībā turpinās.
“Pateicoties Augšdaugavas novada vadībai, Sociālajam dienestam un tiem klientiem, kas apmeklēja šo diena centru, darbs turpinās ar lielāku prieku un arī lielāku spriedzi. Cilvēkiem tas ļoti patīk. Protams, mēs gribētu, lai būtu lielāks finansējums, bet, tā kā pašvaldībai ir grūtības ar finansiālo pusi, mēs pieslēdzam šo klientu tuviniekus, pašus klientus, ziedotājus, nevalstiskās organizācijas, lai šis centrs turpinātu darboties, un tas arī veiksmīgi darbojas,” saka Augšdaugavas novada Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova.
