Raiņa māja Berķenelē aicina iziet mazā Žaniņa bērnības takas

AKTUĀLI

Veselas nedēļas garumā no 31. jūlija līdz 4. augustam Raiņa mājā Berķenelē notika amatu mākslas plenērs “Prieki visās gadskārtās”, kura laikā tapa 11 ārtelpas mākslas objekti, izveidojot Raiņa mājas dārza ainavā vidi bērnu rotaļām. Mākslas objektus un instalācijas radījuši mākslinieki un amatnieki no Augšdaugavas un Jēkabpils novada, Daugavpils, Krāslavas un Lietuvas pilsētas Rokišķiem - Ivo Folkmanis, Valdis Grebežs, Darja Adahovska, Dainis Vecums, Gintaras Varnas, Ilona Abdulajeva, Valdis un Olga Pauliņi, Solvita Rubiķe un Jeļena Ivanova. Jaunizveidotajā rotaļu vidē gan liels, gan mazs sev atradīs nodarbi, jo visiem objektiem piemīt ne tikai estētiska, bet arī radošuma, izziņas un darbības veicinošās funkcijas.

4. augusta pievakarē viesi tika aicināti uz plenēra noslēguma pasākumu, lai kopā ar mazo Žaniņu (Ilmāru Mežaraupu) dotos pastaigā pa Pliekšānu dārzu un aplūkotu muzeja jaunieguvumu. Lirisku muzikālu noskaņu radīja Mēnessmeitiņas Sintija Giptere un Anastasija  Lukashenoka.

Raiņa mājas Berķenelē direktore Inese Baravika atzīst, ka beidzot Raiņa mājas teritorijā ir izveidota vieta bērniem, kur viņi var pavadīt laiku ar vecākiem, iziet sajūtu taku, ielūkoties kurmja alā, ieklausīties gliemezī. Inese pārliecināta, ka šie objekti piesaistīs ģimenes ar bērniem un muzejam būs vēl vairāk apmeklētāju. “Un tas ir tikai sākums, jo objekts jāpaplašina un jādara aktīvāks. Mēs netaisāmies šo vidi “piesārņot” ar objektiem, bet padomāsim arī par vecākas paaudzes cilvēkiem. Bet nākotnē mums noteikti būs vajadzīgi papildus darbinieki. Jo, ja mēs gribam, lai mūsu pašvaldības iestādēs brauc ciemiņi, tad to vajag pušķot uzturēt un lielīties,” teic muzeja direktore.  

Augšdaugavas novada Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne pateicās Raiņa mājas darbiniecēm Inesei Baravikai un Evai Bogdānei, kā arī visiem projektā iesaistītajiem māksliniekiem un ideju autoriem, jo ir ļoti smalki uztverts Berķeneles gars un Raiņa bērnu dzejas saturs: “Šeit ir izdevies apvienot izklaidi, radošumu un zināšanu apguvi, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi.”

Plenērs īstenots pārrobežu sadarbības projekta ietvaros sadarbībā ar  Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrību “Intelekta parks”, kuras dalībniece Solvita Rubiķe ir koncepcijas autore. Solvita nupat absolvējusi Daugavpils Universitāti, kur studēja mākslas menedžmentu. Labprāt piekritusi biedrības “Intelekta parks” aicinājumam iesaistīties projektā. Jauniete atzīst, ka tas viņai bijis gluži kā vēl viens diplomdarbs, plenēra laikā gūta milzu pieredze, esot prieks par iespēju īstenot lielas un skaistas idejas. Savas ieceres jauniete izrunājusi ar Raiņa mājas Berķenelē saimniecēm, līdz nonākušas pie kopsaucēja. “Visas vēlmes, kuras man nāca, lasot Raiņa dzeju, tika īstenotas. Visi bija ļoti apmierināti. Tagad ir interesanta sajūta, nedaudz sirreāla, jo sākumā zīmē skices, nes rādīt, runā par to, lasi dzeju, bet tagad tas viss atrodas tepat dārzā,” saka Solvita un atzīst, ka skolā ar literatūru bijusi uz “jūs”, bet dzīve visu saliek pa plauktiem. “Skolotājai teicu, ka man ar literatūru nebūs nekāda sakara. Bet tā nu gadījās, ka nācās iet cauri Raiņa dzejai. Tagad pavisam citādāk skaties uz to dzeju un tver dzeju.” Solvita ir autore vienam no vides objektiem – spoguļu alejai. Tajos spoguļojoties, var lasīt Raiņa dzejas citātus.

Pliekšānu dārzs nu ir papildināts ar vēl vienu Daugavpils mākslinieka Ivo Folkmaņa darbu “Gandris” – svēteli sarkanos zābakos, kas simbolizē mazā Žaniņa ienākšanu pasaulē. Pirms daudziem gadiem šeit mākslinieks kopā ar dzīvesbiedri Mairitu izveidojuši vides objektu – tiltiņu, te var aplūkot arī Ivo Folkmaņa veidoto vides objektu “Zelta zirgs”.

Visvairāk darbu plenērā ir radījis Špoģu Mūzikas un mākslas skolas pasniedzējs Valdis Grebežs, kurš plenērā iesaistījis arī savu audzēkni Darju Adahovsku. Valdis atzīst, ka Rainis ir Latvijas zīmols, arī pašam patīk Raiņa dzeja. Šis gan viņam bijis pirmais plenērs, līdz ar to arī liels izaicinājums, jo jāpierāda pašam sev un citiem, uz ko esi spējīgs.  Valdis izveidojis sajūtu taku, ko basām kājām var izstaigāt lieli un mazi. Pašam vismīļākais objekts ir vārti ar senām durvīm, kas nāk no pašas Raiņa mājas un ieguvušas jaunu vizuālo tēlu meistara rokās. Pielietojot jaunu tehniku, Valdis radījis gliemeža skulptūru, no kuras skan mūzika. Liels izaicinājums bijis izveidot kurmja alu ar lūku. Bija jāizdomā sīkas nianses, lai objekts dzīvotu visos gadalaikos. Paša kurmja izveidē viņš iesaistīja savu audzēkni Darju un neslēpj sajūsmu, ka beidzot pēc ilgiem gadiem izjūt milzu gandarījumu, redzot savam darbam turpinātāju. “Nekad nedomāju, ka mans pēctecis varētu būt meitene. Viņa ideāli veido, strādā ar gāzbetonu. Apbrīnoju, kā viņa to kurmi dabūja gatavu. Viņai jau tagad ir tēlnieka domāšana, un es paredzu viņai lielu nākotni. Ceru, ka šis starts viņu iedvesmos,” saka Valdis Grebežs.  
Darja Adahovska nupat pabeigusi Špoģu mākslas skolu un domā, ka ar mākslu noteikti būs saistība tālākajā dzīvē, bet pagaidām meitene nezina, vai tā būs profesionāla nodarbošanās vai vaļasprieks, jo pašai ļoti patīk arī matemātika. Darja atzīst, ka guvusi milzīgu pieredzi, strādājot kopā ar spēcīgiem māksliniekiem, turklāt viņai bijusi iespēja izbaudīt plenēra radošo atmosfēru: “Man tās būs šīs vasaras spilgtākās atmiņas.”

Plenērs tika organizēts Pārrobežu sadarbības programmas 2014. -2020. gadam projekta Nr. LVIII- 064 “Latgales tradicionālās amatniecības stiprināšana”/ “Strengthening traditional crafts of Latgale” akronīms: Crafts 2.0 ietvaros.

Projekta mērķi:

- padarīt projekta Crafts rezultātus pieejamākus, pievilcīgākus un redzamākus un papildus vairot projekta sasniegumus;

- attīstīt jaunus produktus un pakalpojumus tradicionālās amatniecības nozarē, kas balstās uz vietējiem resursiem un ko var popularizēt kā kopīgu tūrisma produktu Latgales reģiona apmeklētāju piesaistei.

Īstenojot projektu, tiek turpināta Berķeneles teritorijas attīstīšana, akcentējot amatniekus kā vietējās kultūras un amatu mākslas tradīciju sargātājus un popularizētājus, kā arī izceļot reģiona un vietējās kultūrvietas.

Projekta īstenošanas laiks: 01.05.2023. – 15.11.2023.

Projekta kopējais budžets: 199 946,00 EUR, t.sk. Programmas līdzfinansējums 179 951,40 EUR

Augšdaugavas novada pašvaldības budžets projektā:

Kopējās izmaksas – 25 000,00 EUR

Programmas finansējums – 22 500,00  EUR

Pašvaldības finansējums – 2500,00 EUR

Projekta vadošais partneris: Latgales plānošanas reģions, Atbrīvošanas aleja 95, Rēzekne, LV – 4600, e-pasts pasts@lpr.gov.lv, tālr. +371 65428111, www.lpr.gov.lv

Projekts Crafts 2.0 tiek īstenots Pārrobežu sadarbības programmas 2014. -2020. gadam ietvaros un to līdzfinansē Eiropas Savienība.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Augšdaugavas novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.

Teksts, foto: Inese Minova

Igauņu ģimenes koncerts Ilūkstes estrādē