Realizēts projekts par grāfu Plāteru-Zībergu kultūrvēsturisko mantojumu

Skrindu dzimtas muzejs, ar Latgales Kultūras programmas atbalstu, no 2017. gada maija līdz oktobrim realizēja projektu „Grāfu Plāteru-Zībergu kultūrvēsturiskais mantojums mums līdzās”. Projekta mērķis bija apzināt, pētīt un dokumentēt grāfu Plāteru – Zībergu kultūrvēsturisko mantojumu Latgales kultūrvidē, reprezentējot to Daugavpils novada domes elektroniskās mājas lapas vietnē, kā arī veidojot materiālu bāzi zinātnisku rakstu krājuma izdošanai par grāfu Plāteru – Zībergu atstāto kultūrvēsturisko mantojumu Daugavpils novadā.

Tēma par grāfiem Plāteriem – Zībergiem un viņu atstāto kultūrvēsturisko mantojumu Daugavpils novadā ir pētīta salīdzinoši maz, turklāt informācija, kas ir atrodama arhīvos ir pieejama galvenokārt svešvalodās (krievu un poļu valodās). Tā ir atrodama ļoti dažādās valstīs, kā, piemēram, gan Latvijā, gan Krievijā. Lai par šo dzimtu izveidotu pilnvērtīgu pētījuma bāzi, informācija, kas bijusi zināma līdz šim, ir skopa.

Projektā tika veikta pētniecība Latvijas Valsts Vēstures arhīvā (turpmāk - LVVA), kuru veica pieaicinātas vēsturnieces – pētnieces Dr. hist. Iveta Laurena un Dr. hist. Zigrīda Rusiņa. Izpētīt pieejamos dokumentus par grāfiem Plāteriem – Zībergiem no Vaboles un Līksnas muižas bija zinātnieces I. Laurenas uzdevums. Savukārt, Dr. hist. Z. Rusiņa pētīja arhīvā pieejamos dokumentus par Kalupes muižas grāfiem Plāteriem – Zībergiem. Pētniece I. Laurena atzīst, ka darbu LVVA nekādā gadījumā nevar uzskatīt par noslēgtu. Patiesībā neviens vēsturnieks nevar būt drošs, ka ir izpētījis visus vēstures avotus par interesējošo jautājumu pat viena arhīva ietvaros. Darbs vasarā parādīja to, ka lielākā daļa avotu par Zībergiem - Plāteriem atrodas 19.gs. Krievijas impērijas varas iestāžu fondos. Pēc lietu nosaukumiem konstatēt, vai tie satur dokumentus par Zībergiem - Plāteriem nav iespējams. Tāpēc vēsturniekam nepieciešams skrupulozi, lapu pēc lapas šķirstīt lietas, cerībā atrast jaunu informāciju par Zībergiem - Plāteriem. Šāds darbs attaisnojās, jo tika atrastas vērtīgas ziņas par Zībergu - Plāteru robežstrīdiem ar Daugavpils pilsētu 19.gs., statistikas ziņas (īpašumu lielumu un zemes izmantošanas veidiem) u.tml. Tomēr liela daļa 19.gs. Krievijas impērijas varas iestāžu fondu materiālu vēl nav izpētīti Zībergu - Plāteru dzimtas vēstures kontekstā. Līdz ar to nākotnē var cerēt uz jauniem atklājumiem. Zībergu - Plāteru dzimtas vēstures pētniekiem sevišķi vērtīgi varētu šķist Dinaburgas apriņķa tiesas 712.fondā 2. aprakstā esošā Mihaila Benislavska un Jozefa Zīberga tiesas procesa lieta (18.gs.80-tie gadi). Šajā lietā ir vairāki dokumenti ar augstu ticamības pakāpi, kas dod iespēju hronoloģiskā secībā rekonstruēt Līksnas, Vaboles un Ķirupes muižu īpašniekus no 16. līdz 18.gs.

Pētījuma rezultātā tika atrasti, izlasīti un pārtulkoti dažāda veida nozīmīgi dokumenti, kuri palīdz atklāt vēsturiskas liecības par Līksnas, Vaboles un Kalupes muižām, kas līdz šim brīdim nebija zināmas. Piemēram, viens no interesantiem materiāliem, kurš tika iegūts LVVA, vēsta par grāfa Jana Plātera - Zīberga muižu, fabriku un rūpnīcu pārvaldes galvenā kantora 1895. gada 2. novembra ziņojumu Dvinskas cietokšņa inženierpārvaldei. Dokumentā ir minēts fakts, ka no Līksnas ciema otrās daļas tika iegādāts zemes gabals artilērijas poligona vajadzībām. Tas nebija dalīts kopš ģenerālās zemes mērīšanas izņemot zemes strēli, kas tika nodota Pēterburgas - Varšavas dzelzceļa būvniecības vajadzībām. Tāpat dokumenta saturs pauž, ka daži sīki zemes gabali bija iztirgoti zemniekiem un kādam Bartoseviča kungam. Dokumentu parakstījis grāfa pārstāvis Tepčinskis.

Latvijas Valsts Vēstures arhīvā pieejamie dokumenti palīdz pilnīgāk izprast tēmu par grāfu Plāteru – Zībergu muižām Daugavpils novadā, sniedzot informāciju, kura līdz šī pētījuma veikšanas laikam bija mazāk zināma vai nebija zināma vispār. Izpētītā un atrastā informācija palīdzēs pilnīgāk rekonstruēt dzīvi muižās un to apkārtnēs. Tāpat Skrindu dzimtas muzeja vecākā speciāliste ir veikusi saraksti ar Krievijas arhīvu, kurš piedāvāja dažas arhīvā pieejamas lietas, kas saistītas ar grāfu dzīvi muižās Latgalei esot Vitebskas guberņas sastāvā (1802-1917).

Ar pētījuma laikā iegūto materiālu, kurš ir saglabāts Skrindu dzimtas muzeja krājumā un tiek gatavots zinātniskā rakstu krājuma izdošanai nākotnē, jebkurš vēstures interesents var iepazīties uz vietas Skrindu dzimtas muzejā.

Pateicamies pētījuma autorēm par ieguldīto darbu mūsu kopīgā kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanā!