Biedrība “Līksnas muižas kapela” sadarbībā ar Līksnas pagasta bibliotēku un aktīvo sieviešu apvienību “Saules taka” jau sesto gadu satiekas novembrī, lai pieminētu poļu nacionālo varoni Emīliju Plāteri. Šogad tikšanās reize bija pavisam īpaša, jo tika prezentēti pagājušā gadsimta sākumā radīti unikāli koka svečturi, kuru autors ir Augusts Heiders.
Emīlija Plātere bija poļu nacionālā varone un folkloras vācēja, kas kopš deviņu gadu vecuma dzīvojusi Līksnas muižā. Viņa vadījusi poļu karaspēka vienību Latgalē un Lietuvā, iedvesmojoties no ļoti spēcīgām vēsturiskām personībām – Francijas nacionālās varones Žannas d’Arkas un Grieķijas neatkarības cīnītājas Laskarinas Pintosi. Emīlija bija ļoti drosmīga un varonīga sieviete, vadīja karaspēku cīņā pret Krievijas Impērijas varu Polijā un Lietuvā 1830. gadā. Biedrības “Līksnas muižas kapela” vadītāja Biruta Ondzule stāsta: “Katru gadu mēs sanākam kopā, lai pieminētu Emīliju Plāteri, bet mēs dzīvojam arī šeit un tagad, tāpēc mēģinām pamanīt, kas interesants notiek mums apkārt. Šogad mums ir tāds negaidīts notikums, kas savienoja īstos cilvēkus īstajā laikā. Skaidrīte uz Līksnas muižas kapelu bija atnesusi svečturus, kurus restaurators Aigars Pilenieks ieraudzīja Facebook kādā fotogrāfijā. Viņš mūs pavasarī apciemoja un teica, ka to tā nevar atstāt, svečturi ir jāatjauno.”
Svečturu izpētes rezultātā tika atklāts, ka to autors ir Augusts Heiders jeb Heidertēvs, kas bija pazīstams kokgriezējs 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Līdzīgi svečturi mīt Viesītes muzejā “Sēlija”, kur ir apkopota arī plašāka informācija par mākslinieku. Augusts Heiders ir dzimis Ķegumā 1875. gadā, bet dzīves ceļš kokgriezēju aizvedis līdz Sunākstes pagastam Sēlijā. Kokgriezējs arodu apguvis pašmācības ceļā jau no piecu gadu vecuma. I pasaules kara laikā nonācis Krievijā, kur aizrāvies ar dažādu tautu ornamentu pētīšanu, sevišķu interesi raisījuši tieši latviešu raksti. Heidertēvs izgatavoja koka lādītes, tabakas etvijas, kausus, tintnīcas, dažādas kastītes, kas bija paredzētas rotaslietām, rokdarbiem vai kārtīm. Kokgriezējs savus darbus radīja pārsvarā no viena koka gabala, izgriežot ornamentus un nepieciešamās figūras ar nazi. Augusts Heiders pats izgudroja masu, ar ko aizpildīt radušās plaisas uz koka. Dzīves laikā par saviem darbiem Heidertēvs saņēmis vairākus apbalvojumus.
Līksnas unikālie svečturi nāk no Līksnas muižas kapelas atbalstītājas Skaidrītes Bogdānovas mājām: “Svečturi nāk no Sunākstes, tos pasūtīja mana vīra vectēvs, lai tos lietotu lielos godos, vairāk izmantoja tajās reizēs, kad cilvēks aizgāja mūžībā. Tā tie svečturi nonāca manās mājās, bet tad domāju, ko es ar tiem svečturiem darīšu? Protams, skaisti, bet kāds tiem īsti būtu pielietojums? Tāpēc izlēmu, ka tie vairāk iederēsies Līksnas muižas kapelā”, stāsta Skaidrīte. Tā sagadījies, ka mūsdienīgais teiciens – Facebook ir liels spēks – tiešām strādā: koka lietu restaurators Aigars Pilenieks kādā Līksnas pasākumu fotogrāfijā pamanījis svečturus, pavasarī bija atbraucis ciemos un iedrošināja Birutu Ondzuli rakstīt projektu, lai tiktu restaurēti svečturi. Tā kā restaurācijas process nav lēts, tika piesaistīts finansējums – biedrība “Līksnas muižas kapela” rakstīja projektu Valsts Kultūrkapitāla fondam konkursā “Kultūras mantojuma programma”, iegūstot finansējumu svečturu restaurācijai 1000 eiro apmērā. Atlikušo summu, kas bija nepieciešama pilnīgai svečturu restaurēšanai nodrošināja Augšdaugavas novada pašvaldība ar finansējumu, kas katru gadu tiek piešķirts biedrību iniciatīvu īstenošanai.
Svečturi ir patiesi skaisti un latviski. Katrs svečturis darināts no viena koka gabala, tikai tulpītes, kur ieliek sveci, ir virpotas. Svečturis veidots kā žuburains koks, to rotā Austras koka zīme, Māras līkloča zīme un citi latviešu ornamenti. Svečturi restauratora rokās nonākuši diezgan bēdīgā stāvoklī, laika zobs un sveču liesmas tos nebija saudzējuši, bet meistars brīnišķīgi paveicis savu darbu un atjaunojis šīs relikvijas. B.Ondzule teic: “Vērtīga manta nonāca no vienām rokām otrās, no otrām trešās un redziet, relikvija un vēstures liecība ir saglābta, būs par piemiņu nākamajām paaudzēm.”
Noslēgumā pasākuma apmeklētāji devās pie Emīlijas Plāteres piemiņas akmens Līksnā, lai iedegtu svecītes un pieminētu varonīgās sievietes, kas dzīvojušas senatnē un dzīvo šodien mums blakus.
Teksts, foto: Māra Multiņa Informācija par vēsturiskajām personībām iegūta Vikipēdijā un Viesītes muzeja mājaslapā
