Špoģu vidusskolas bibliotēkā bija skatāma rokdarbu izstāde “No vecmāmiņas pūra lādes”. Rokdarbu izstāde ar pievienotu vēsturisko vērtību – darbi sarūpēti no vecāku un vecvecāku pūra lādēm. Vecākie darbi tapuši pagājušā gadsimta sākumā, bet jaunākie – pavisam nesen. Izstādei savu vecmāmiņu, māmiņu un savus darbus sarūpēja gan Špoģu vidusskolas skolēni, gan skolotāji, gan bijušie skolas absolventi. Izstādē bija arī klūdziņu sloksnīšu pinumi – šķīvji, grozi un citi izstrādājumi.
Visvairāk bija sarūpēti izšuvumi – izšūtās sedziņas rišeljē, krustdūrienā un citās tehnikās, izšūtas spilvendrānas, gleznas, dvieļi. Uzmanību piesaistīja ļoti izsmalcinātas adītas zeķes ar valnītī ieadītām pērlēm, rakstaini zeķu valnīši, adīti cimdi, pirkstaiņi, bērnu apģērbi, austas segas, lakati, mežģīnēm rotāti linu dvieļi, tamborētas sedziņas, galdauti, adītas, austas un tamborētas kleitas.
Visvērtīgākie izstādes eksponāti bija tamborējumi un izšuvumi, kuriem ir gandrīz gadsimtu sena vēsture, darbi darināti līgavas pūram 20. gadsimta 20.- 30. gados. Īsta ģimenes vai dzimtas relikvija ir sieviešu darināti darbi, kuri saudzīgi glabāti, kalpo vairākām paaudzēm. Dažkārt vecmāmiņas pūra lāde tikusi mantojumā no viņas vecmāmiņas, kurā uzglabājās palagi, galdauti, dvieļi, krekli, cimdi, zeķes, prievītes, villaines, saktas. Pūra lādes saturu nemitīgi papildināja, jo senos laikos sievietes bija lielas rokdarbnieces.
Pateicība visiem izstādes dalībniekiem par sagādāto prieku bibliotēkas apmeklētājiem. Skolēni priecājās un apbrīnoja citu cilvēku centību, pacietību, radošumu un darba spējas, par izstādē redzamajiem darbiem bija tikai pozitīvas atsauksmes. Vairākas meitenes apskatot skaistos un smalkos darbus, izrādīja interesi apgūt kādu no rokdarbu prasmēm, jo izstādē redzamie darbi uzrunāja un pozitīvi uzlādēja.
Rodas cerība, ka mūsu tautas daiļamata prasmes neizzudīs un arī nākotnē būs prasmīgas rokdarbnieces, kuras pratīs krāsainus dzīparus ieadīt skaistos rakstos, lai stāstītu savus stāstus, un turpinātu mūsu tautas etnogrāfisko mantojumu.
