Romualds Urbāns modernizē senču alus darīšanas tradīcijas

AKTUĀLI

Brūvēt alu vai kādu stiprāku dzērienu agrāk laukos bijusi katra īsta saimnieka cienīga nodarbe. Slutišķu sādžā dzīvo alus darītāji Urbāni vairākās paaudzēs. Viņu amata prasmes pārņēmis un turpina mazdēls Romualds, kurš šo procesu krietni modernizējis un izveidojis vectēva sētā nelielu alus darītavu. No mazām dienām viņš vērojis, kā vectēvs Staņislavs un vēlāk tēvs Valfrīds brūvējis alu. Vectēvs pats pie mājas Markova takas pakājē audzējis graudus un gatavojis iesalu. Saviem viesiem Romualds vienmēr stāsta jautru leģendu par to, kā pats Markovs savulaik laidies no kalna lejā pie vectēva nobaudīt viņa brūvēto alu. Abi ar vectēvu to malkojusi, sēžot pie akas pagalmā. Alus bijis ļoti stiprs, tāpēc turpat arī saguruši laidušies snaudā, bet vēlāk Markovs devies kalnup uz mājām.

Romualds nolēma turpināt savu senču arodu. Pirmo alu brūvējis spainī savā virtuvē. Ļāvies eksperimentiem, līdz sapratis, ka šī nodarbe viņu patiesi aizrauj. “It kā kaut kas sanāca. Nopirku labāku un dārgāku spaini, izvārīju tajā, vēl labāk sanāca. Tad nopirku mazu alus darītavu uz 50 litriem. Sanāca arvien labāk, manuprāt, un pēc draugu teiktā.”

Romualds smēlies pieredzi pie citiem Latgales alus darītājiem, ar padomiem palīdzējusi alus darītāju Gekišu saime Krāslavas novadā. Pamazām nobrieda doma pašam veidot savu nelielu alus darītavu.

Romualds uzrakstīja projektu partnerībai “Kaimiņi”, izklāstīja ideju, ka vēlas šo alus darītavu veidot tieši Slutišķos, no kurienes nāk viņa senči. Alus darītavas izveidē ieguldīti vismaz 80 000 eiro, saņēmis Lauku atbalsta dienesta finansējumu iekārtu iegādei, ieguldījis arī savus līdzekļus, pats saviem spēkiem izremontējis un iekārtojis telpas vecajā kūtiņā. Ienākot alus darītavā, saimnieks stāsta, ka agrāk te atradušies mājlopi – govs, cūkas, stūrī bija grēda sakrauta malka. To gan grūti iedomāties, jo iekštelpas ir pārvērtušās līdz nepazīšanai, gaišās, tīras un modernas. “Vajadzēja visu uztaisīt tā, lai atbilstu PVD prasībām – gan elektrība, gan atļaujas. Tas bija ļoti garš ceļš,” saka uzņēmējs.  

Savu uzņēmumu “Top Kraft” Romualds izveidoja pirms diviem gadiem, bet šogad saņēmis licenci un sācis ražošanu. Sezonas laikā izbrūvējis četras tonnas alus. Produkciju realizē izbraukuma tirdziņos un dažādās kafejnīcās Daugavpilī, uzsācis sadarbību arī ar kādu bāru Rīgā. Nākamgad uzņēmējs plāno iziet uz lielākiem apjomiem un ražot līdz 10 tonnām.

Slutišķu alus darītavā top vairāku šķirņu alus dažādām gaumēm – gan triju veidu gaišais alus, gan tumšais un kviešu alus. Tas ir dzīvs, nefiltrēts alus, tāpēc glabāšanas laiks nav ļoti ilgs. Iesalu iepērk pie Latvijas ražotājiem, bet raugs un apiņi nāk no kaimiņvalsts Lietuvas. Visai produkcijai pamatā ir klasiskā alus recepte.

“Man ir vesela grāmata ar savām receptēm, ko esmu mēģinājis. Tomēr nonāku pie tā, ka pamata patērētājs izvēlas gaišo, vieglo alu. Sava recepte būs jau nākamajā sezonā, būs Slutišķu īpašais alus, nākamā sezona parādīs,” sola Romualds

Uzņēmējs plāno nelielos apjomos ražot alu arī ziemas mēnešos, bet tuvāk pavasarim sāks jauno sezonu un cer izbrūvēt savu īpašo alu uz Augšdaugavas festivālu.

Paralēli alus darītavai Romualds īsteno arī citu projektu. Šogad ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu piesaistījis sertificētu speciālistu arhitektu un restaurācijas vecmeistaru Pēteri Blūmu, kurš veica visu ēku apsekošanu. Romualds iecerējis sakārtot savu senču mājas, ar kurām saistās skaistākās bērnības atmiņas. Ar laiku viņš sapņo te ierīkot nelielu veikalu, kur tūristi varēs iegādāties un nodegustēt produkciju, ka arī dzirdēt viņa dzimtas vairāk nekā 100 gadus seno vēsturi.  

***

SIA “Top Kraft” šogad izvirzīta konkursa “Saimnieks 2024” nominācijā “Gada jaunais uzņēmums”.

Teksts, foto: Inese Minova

Aizvadīti Demenes pagasta svētki