Subates gadatirgi iezīmē laika ritumā pavasara sākšanos un rudens ražas novākšanu. Tad ir iespēja pārrunāt nākamos darbus un kopā novērtēt rosīgo vasaru un ražas ievākumu.
Šogad tirgus ritēja savā gaitā, bērni baudīja prieku loka šaušanas un cirvja mešanas atrakcijās, mielojās ar cukurvati, jutās kā šoferi pie velokarta stūres. Saulē gozējās košie ķirbji, smaržoja pēc kūpinājumiem, omulīgi katlā kūpēja zupa, kāds kaķis trinās pie tirgotāja, cerot atkrītam sev kādu kumosu, vīri uz soliņa gaidīja sievas no iepirkšanās gaitām, tika piemērīti jauni mēteļi, puķu stādi sev ieguva jaunus saimniekus un turpmāk greznosies Subates namu dārziņos, plenēra mākslinieki tirgus mūzikas skaņu pavadībā steidza pabeigt iesāktos darbiņus, lai tos nodotu aplūkošanai.
Jau par tradīciju ir kļuvis Subatē atzīmēt kādas ielas svētkus. Tūlīt pēc tirgus rosības visi devās uz Skolas ielas sākumu, pie subatietes Veltas Januševskas mājīgā lievenīša, kur tika iesākts svētku gājiens. Skolas iela ir ar vēsturi, tā ved uz Subates vecticībnieku apdzīvojuma vietu, te ir draudzes lūgšanu nams, kam šogad ir 115. jubileja. Kādreiz iela bija pilna smieklu, rosības un kustības, jo te atradās viena no Subates 8 - gadīgās skolas mācību vietām. Mūzika, sākumskola, fizkultūra, darbmācība, pagarinātā grupa- tas viss satilpa nelielā koka ēkā. Tagad pēc gadiem pat jābrīnās, kā visi kopā draudzīgi sadzīvoja un visu spēja paveikt. Paldies jāsaka entuziasma pilnajiem tā laika skolotājiem un tehniskajiem darbiniekiem.
Kopā ar Daugavpils krievu kultūras centra folkloras ansambli “Rusiči”, tās aizrautīgo vadītāju Tatjanu Zubkovu, Subates KN ansambli “Sonāte” un vadītāju Daigu Martinsoni un Subates bibliotēkas bibliotekāri Aiju Lošaku tika izstaigāta , izdziedāta un dzejā ievīta vēsturiskā iela. Šogad 120.jubileju atzīmējam Latvijas pilsētas dzejniekam Aleksandram Čakam. Bibliotekāre Aija Lošaka prasmīgi atlasīja dzeju, kas patiesi ir attiecināma ne vien uz Rīgu, bet atspoguļo arī Subates ielas gaisotni.
Bērzu aleja, senie namiņi ceriņu ieskauti, skaistas puķu dobes, savu ielu un pilsētu mīloši iedzīvotāji, vasarnieki, tepat arī vecticībnieku kapsēta un blakus esošā zilā ezera zilgme, mazās, kautrīgās pirtiņas, suņu reju sveicieni.
Īpaši jautra izvērtās apstāšanās pie kāda nama, kurā mīt īsts jūras kuģu kapteinis vārdā Fjodors. Gan dziedātājas, gan pats kapteinis bija patiesi aizkustināti par kopādziedāšanu. “Rusiču” dziedājumi aizrāva klausītājus un deva iespēju nedaudz piemirst salstošās rokas un stipro vēju.
Ielas noslēgumā visi varēja aplūkot mākslinieku plenēra veikumu, atpazīt gleznā savu ielu, namu, aku. Sildoties pie karstās tējas, ielas iedzīvotāju un kafejnīcas “Mazais namiņš” sarūpētā cienasta , raisījās sarunas . Cik tomēr Subate ir skaista, cik daudz jaunatklājumu deva plenērs un ielas svētki. Izskanēja jautājums: pa kuru ielu iesim nākamgad?
Paldies visiem, kuri piedalījās svētkos, kuri sakopa ielu, piedāvāja cienastu. Paldies ielas iedzīvotājiem par viņu ikdienas darbu, darot savu ielu skaistu.
