Tuvojoties mācību gada beigām, Rūdolfs nolēma dalīties ar saviem iespaidiem par mācībām ārzemēs. Viņš raksta, ka gads bijis interesants:
”Paša Freiburgas pilsēta, gan UWC skolēni un skolotāji ir brīnišķīgi. Pirmās nedēļas bija trakas, es iepazinos ar jauniešiem no visām pasaules malām, kā arī viņi iepazina mani, manu dzimteni Latviju.”
Atvērto durvju dienā jaunietis iepazinās ar Japānas tradicionālo zvejnieku deju, un arī pats visas dienas garumā bija reprezentējis Latviju, valkājot tautas tērpu un nesot mūsu karogu.
Vēlāk sākās mācību dienas, kuras atgādināja mācīšanos Latvijas skolās. 18. novembrī Rūdolfs studējošos iepazīstināja ar Latvijas valsts svētku tradīcijām. Taču netrūka arī fizisko aktivitāšu – pateicoties CAS programmai, kas ietilpst ārpusskolas aktivitātēs, jaunietis ir uzkāpis kādā Šveices kalnā 3 km augstumā, kā arī dejojis Āfrikas dejas un ieguvis zināšanas par darbu ar sākumskolas bērniem.
Covid-19 krīzes skāra arī Vāciju. Pēc jaunieša teiktā, skola pietiekami ātri noreaģēja uz situāciju, un veica visus nepieciešamos pasākumus drošas vides nodrošināšanai. Skolas tuvumā atrodas daudzi dabas un tūrisma objekti, tādēļ skolēni turpina veikt fiziskās aktivitātes. Arī skolas teritorija ir pietiekami liela.
Rūdolfs piebilst, ka skumst pēc dzimtā novada un cer, ka šovasar viņam tomēr izdosies apciemot mājas.
