Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izbraukuma sēde Daugavpils novadā

28.-29.martā Latvijas Republikas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija organizēja izbraukuma sēdi Daugavpils novadā. Tās mērķis bija risināt pierobežas pagastu attīstības problēmas, diskutēt par atbalsta iespējām uzņēmējdarbībai un pievilcīgas dzīves vides  priekšnosacījumiem šajās teritorijās.

Pirmajā vizītes dienā komisijas pārstāvji apmeklēja vairākus valsts kultūras pieminekļus, tostarp Līksnas baznīcu, Raiņa māju Berķenelē un Vecsalienas muižu. Tāpat notika viesošanās Skrudalienas pagasta sabiedriskajā centrā un tikšanās ar Vecsalienas pagasta SIA “Dubiki” īpašniekiem Sergeju un Jevgeņiju Dubovskiem.

Līksnas baznīcas draudzes prāvests Jānis Smirnovs lūdza palīdzēt baznīcas jumta seguma atjaunošanā, jo, kā atzina būvinženieri, jumta nesošās konstrukcijas ir stipri bojātas un situācija tiešām ir kritiska. Līksnas draudzes biedrība ir iesniegusi projektu LEADER programmā, kas ļautu piesaistīt 50 000 eiro. Savukārt baznīcas jumta centrālās daļas nomaiņai ir nepieciešami 160 000 eiro.

Skrudalienas pagasta sabiedriskajā centrā pārvaldes vadītāja Betija Ivanova stāstīja par darba spēka trūkumu pagastā un uzskaitīja vairākas speciālistu piesaistes problēmas. Tāpat tika skarts jautājums par izaicinājumiem un problēmām pārrobežu sadarbības programmu projektu pieteikumos. Ļoti bieži pašvaldība tērē lielu finanšu un cilvēkresursu projektu pieteikumu sagatavošanā, savukārt projektu noraidīšanas iemesli ir visai formāli, nemaz nevērtējot pašu idejas būtību un risināmo kopīgo pārrobežu problēmu. Pašvaldība no savas puses iesaka pārrobežu sadarbības programmas ieviešanas un vērtēšanas kritērijos iekļaut papildus vērtēšanas punktus, ja projektu iesniedz tieši pierobežas pašvaldības, kā arī sākotnēji vērtēt projektu idejas, kuras atbalstīšanas gadījumā virzīt uz projekta sagatavošanu pilnā gatavības stadijā, arī ar gataviem un akceptētiem būvprojektiem un veiktiem iepirkumiem.

Demenes pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Gadzāne minēja veiksmīgi realizētos pārrobežu sadarbības projektus, tādus kā Demenes pagasta feldšeru punkta remontu, Zemgales vidusskolas projektu, kas tika realizēts kopā ar Novkas vidusskolu Baltkrievijā, kā rezultātā iegādāts traktors. Gadzānes kundze izteica rūgtumu par likuma projektu, kas nosaka, ka lauksaimniecības zemi Latvijā turpmāk varēs iegādāties tikai cilvēki ar latviešu valodas zināšanām. Demenes pagastā ir lieli uzņēmēji, kuriem jau ir saimniecības, savukārt trūkst latviešu valodas zināšanu un zemi savas saimniecības paplašināšanai viņi iegādāties nevar. Demenes pagastā, kas atrodas pierobežā, ir daudz pilsoņu, kas nepārvalda latviešu valodu.

Šo un citus jautājumus komentēja Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs: “Tas nav pirmais un pēdējais likums, kas var neizturēt kritiku. Pateicos jums par visu, kas šodien izskanēja. Tā nav pēdējā izbraukuma sēde, un komisijas uzdevums ir nevis diktēt un stāstīt, cik mēs esam labi un pūkaini, bet gan uzklausīt. Viens otrs jautājums ir tieši Saeimas kompetencē un ir svarīgi, ka tas šodien izskanēja. Piemēram, ierosinājums par Ceļu fonda atjaunošanu. Komisijā ir pārstāvētas gandrīz visas frakcijas, un ir svarīgi, ka mēs to visu dzirdam. Jautājums par zemes pārdošanu izsauca garas diskusijas lasījumos. Par pārrobežu sadarbības projektiem runājot, tos menedžē VARAM, un šeit ir svarīgi saprast, par ko atbild Ministrija un par ko - projekta iesniedzēji. Skaidrs, ka visi iesniegtie projekti atbalstīti netiks, jo naudas ir tik, cik tās ir. Līdz ar to jāmeklē kritēriji un jāvērtē projektu rezultativitāte – ko projekts praktiskā veidā dod iedzīvotājiem. Mums ir tāds veidojums kā Latvijas – Baltkrievijas starpvaldību komisija, kuras kārtībā ir vairāki jautājumi par sadarbību, tai skaitā arī pārrobežu sadarbību. Šai komisijai arī pašvaldības var iesniegt savus priekšlikumus. Tas ir ļoti efektīvs instruments, taču dos efektivitāti tikai tajā gadījumā, ja tas ceļš ir ejams no abām pusēm. Ja ir šī kopējā vēlme realizēt kādu projekta ideju, tad ir iespēja arī to īstenot. Runājot par ceļiem, galvenais manā skatījumā ir tas, ka tiek remontēti ceļi, kas pēc pāris gadiem ir atkal un atkal jāatjauno. Ir jābūt tai garantijai, ka šo ceļu par saviem līdzekļiem atjaunos tie būvnieki, kas to remontēja. Panākt, lai tā ceļu lāpīšana nebūtu jāveic gadu no gada. Par tām problēmām, kas šodien izskanēja, konsolidēto projektu apkopojumu iesūtiet, lūdzu, komisijai, mēs mēģināsim tos salikt pa plauktiņiem un pārsūtīt attiecīgajiem speciālistiem, kuru kompetencē atrodas šo jautājumu risināšana.”

Vecsalienas pagastā notika komisijas tikšanās ar SIA “Dubiki” īpašniekiem, kas pastāstīja savu veiksmes stāstu, kā arī stādīja priekšā tās problēmas, ar kurām visbiežāk saskaras lauku uzņēmējs.

Sergejs Dubovskis uzsvēra, ka ikvienam lauku uzņēmējam šodien ir problēmas, kas jārisina, iesaistot augstākstāvošās institūcijas: “Palielinot vidējo algu par 10 eiro, kā tas tika izdarīts, reāli darbinieks uz rokām saņem vien 2 eiro. Tā, protams, ir problēma, jo piesaistīt cilvēkus strādāt par tādu algu, ir grūti. Runājām arī par projektu, ko mēs nekādi nevaram vēl īstenot. Ceļš, kura garums ir 7 kilometri un kuru mēs, piesaistot Eiropas finansējumu, gribējām sakārtot, šobrīd projekts nav tālu aizgājis. Šis ceļš ir nozīmīgs ne tikai mums, kā uzņēmējiem, bet arī pagasta iedzīvotājiem. Mums savukārt šis ceļš ir svarīgs, jo tas savieno abus mūsu uzņēmumus un viss darbs notiek tieši šajā ceļa posmā, ceļš diemžēl pašlaik atrodas kritiskā stāvoklī”.

Saeimas komisijas izbraukuma sēde un diskusija turpinājās arī nākamajā dienā, pulcējoties Daugavpils novada kultūras centrā “Vārpa”. Komisijas sēdē dalību ņēma arī VARAM ministrs Kaspars Gerhards un VARAM valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš.

K.Gerhards sniedza ziņojumu par aktualitātēm reģionālās attīstības jomā, ar kurām šobrīd strādā ministrija. Šobrīd ministrijā top jaunais Reģionālās politikas pamatnostādņu 2020.-2026.gadam projekts. Viens no punktiem, ko šobrīd vēlas iestrādāt VARAM, ir valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām atjaunošana uzņēmējdarbības atbalsta projektiem. Pēc ministra vārdiem, pašvaldības atbalsts uzņēmējiem varētu izpausties kā dažāda veida grantu programmas, palīdzība izglītības jautājumos, nodarbināto dzīvojamās telpas nodrošināšanā un cita veida atbalsta instrumenti.  “Tomēr ir jārēķinās, ka par šo jautājumu vēl būs ļoti plašas diskusijas ar Konkurences padomi un citām institūcijām. Mūsu viedoklis ir, ka ārpus Rīgas un pierīgas reģiona, bez aktīvas pašvaldības līdzdarbības, nav iespējas piesaistīt uzņēmējus. Strādāsim kopā ar Finanšu ministriju, lai izstrādātu vadlīnijas arī par atvieglotu nodokļu politiku,” tā K.Gerhards.

Tāpat VARAM galva klātesošajiem pastāstīja, ka no uzņēmēju puses ir liela interese par Latgales speciālo zonu – interesi izrāda gan vietējie, gan blakus reģiona uzņēmēji. Tāpat darba kārtībā ir jautājums par veidu, kā tiks segti atskurbināšanas pakalpojumi personām alkohola reibumā. Šogad valsts ir piešķīrusi līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem 198 814 eiro apmērā, lai segtu šos pašvaldības izdevumus, tomēr nākotnē mūs jāmeklē jauni risinājumi, kā pārdalīt šo atbildību. Tāpat ministrija lems par pašvaldību kompensējamiem izdevumiem, kas radušies, sniedzot palīdzību bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Šobrīd šī summa ir maza, jo bēgļi nav izrādījuši interesi uzkavēties un integrēties Latvijā.

Ziņojuma noslēgumā, K.Gerhards pieskārās pēdējā laikā plaši diskutētajam jautājumam par administratīvi teritoriālās reformas jauno modeli. Ministrs uzsvēra, ka iepriekšējā administratīvā reforma nav attaisnojusies, jo valstī ir izveidojusies neviendabīga pašvaldību sistēma. Faktiski, līdzšinējo 26 rajonu funkcijas pārņēma 110 novadi, vēl vairāk sadrumstalojot pārvaldi. “Esošais novadu dalījums vairumā gadījumā ir neloģisks, pašvaldību savstarpējā konkurence bieži ir šķērslis racionālai, uz attīstību orientētai lēmumu pieņemšanai, tāpat ir pārāk liels novadu skaits, kur ir nepietiekoši ieņēmumi un spēja patstāvīgi īstenot funkcijas,” uzskaitīja K.Gerhards. Kā risinājumu valdība ir izvirzījusi pašvaldību sadarbības teritoriju izveidošanu. Šis modelis darbotos līdzīgi kā apriņķi vai plānošanas reģioni, kuros vienotā kopsakarībā tiktu lemts par plānotajām reformām izglītības, veselības, ceļu infrastruktūras, nodokļu politikas un citās jomās. Sadarbības teritoriju ietvarā tiktu veicināta arī pašvaldību brīvprātīga apvienošanās.

Sēdes turpinājumā savus ziņojumus par attīstības iespēju ierobežojumiem un iespējamiem risinājumiem pierobežas teritorijā sniedza Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, Attīstības nodaļas vadītāja Vita Rūtiņa, Finanšu pārvaldes vadītāja Irēna Timšāne, Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne un Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta vadītāja Daina Kriviņa.

Noslēdzot diskusiju, komisijas locekļi pateicās par vērtīgo vizīti Daugavpils novadā, izteiktajiem viedokļiem, kritiku un ierosinājumiem, lai efektīvāk risinātu dažāda veida problēmas, vairāk atbalstītu pierobežas pašvaldības un mazāk pieļautu kļūdas, lemjot par valstij un pašvaldībām būtiskiem jautājumiem.

FOTOGALERIJA

Olga Davidova, Elza Timšāne