Salienas skolas celtniecība

Lūk, ko par skolas atvēršanu raksta Izglītības Ministrijas 1938.gada oktobra Mēnešraksts:

"Salienas valsts pamatskola š. g. 9. oktobrī iesvētīja jaunskolas namu un skolas karogu. Divkāršas svinības bija pulcējušas viesus lielā skaitā no tuvienas un tālienas. Svinību sākumā Sīķeles evaņģ.- lutert. draudzes mācītājs Jānis Dzērve noturēja garīgo aktu un iesvētija valsts uzcelto jauno skolas namu un pagasta pašvaldības dāvāto karogu. Tad Salienas pagasta vecākais Ernests Salenieks pasniedza Skolu departamenta direktoram K. Ozoliņam karogu, kas ar attiecīgu uzrunu to nodeva skolai. Pēc karoga nodošanas departamenta direktors sveicināja skolu, vecākus un viesus izglītības ministra prof. Dr. J. Auškāpa uzdevumā un savā uzrunā uzsvēra Tautas Vadoņa Dr. K. Ulmaņa un nacionālās valdības sevišķo gādību iedzīvotāju materiālās un garīgās kultūras celšanā, sevišķi skolu celtniecībā un it īpaši Ilūkstes apriņķī, lai jaunā paaudze varētu mācīties veselīgos apstākļos un izaugtu veselīga miesā un garā būtu stipra tēvuzemes mīlestībā un pienākumu apziņā un uzticīga Tautas Vadonim un Latvijai. Pēc valsts himnas skola un svinību dalībniekiem nesa sveicienus: Ilūkstes apriņķa tautskolu inspektors K. Upītis, Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldību vecākais agronoms Vepers, vietējās aizsargu nodaļas priekšnieks P. Strazdiņš, kas pasniedza skolai sabiedrības dāvanu — gleznu, Grīvas valsts pamatskolas pārzinis J. Stūrītis, laikraksta „Brīvā Zeme" un „Latgales Vēstnesis" pārstāvis E. Smits, Lielbornes pamatskolas pārzinis E. Ozols u. c.
Svinība noslēdzās ar koncertu un svētku mielastu. Skolas pārzinis Pēteris Grāve un skolotāju saime bija sevišķi rūpējušies pa priekšzīmīgu kārtību skolā un svētku norisē.
Salienas valsts pamatskolas priekštece ir Salienas I pakāpes pamatskola un Salienas baznīcas un draudzes skola. Pēdējā sākusi darbību 1911. gadā Salienas pagasta Tartakā kā Krievijas valdības uzturēta skola. 1915. gadā sakarā ar evakuāciju skola pārtraukusi darbību, bet pēc neatkarīgās Latvijas valsts nodibināšanas 1920. gadā skola no jauna uzsākusi darbību kā I pakāpes pamatskola. 1930. gada 1. skolu pārņēma valdība savā uzturēšanā. Tagadējais skolas pārzinis P. Grāve vada skolu no 1925./1926. māc. gada sākuma Vecsalienas pilī un no 1937. gada tagadējās telpās. Jaunā skolas nama pamati likti gan 1929. gadā, bet būvdarbi uzsākti tika labu laiku pēc skolas pārņemšanas valsts uzturēšanā 1935. gadā. Skolas namu cēluši būvuzņēmēji A. Kažoks un Z. Misiņš pēc architekta I. Blankenburga būvprojekta. Celtne izmaksājusi 180 000 latu."

1937. gada 24. decembrī ”Jaunākās Ziņas” raksta:

”Zilo ezeru un rudzu puķu zemes bērnu solījums”

Jau trīs gadus valsts un ministru prezidenta Dr. K. Ulmaņa 1935. g. 28. janvāra draudzīgais aicinājums pulcina sekotājus un mudina ikvienu apdāvināt savu pirmo skolu, savu jaunības biedrību un baznīcu. Šajos trijos gados sekotāju pulks bijis liels, un lielas bijušas arī grāmatu, mācības līdzekļu, gleznu un naudas līdzekļu veltes. Pateicībā par tām, skolēni un skolotāji sūta saviem labvēļiem sirsnīgus vārdus un solās būt šo skaisto balvu cienīgi.
Salienas valsts pamatskolas izdaiļošanai ziedojuši: skolotāji E. Bricmanis — 2 ls, E. Krenklis — 2 ls, M. Daņiševskis — 5 ls, M. Kļaviņš — 3 ls, H. Prūsis — 3 ls, A. Lūsis — 3 ls, skolēnu vecāki: A. Chaimjonoks — 1 ls, D. Rasnačs — 1 ls, G. Nikitins — 1 ls, J. Soldotjonoks — 1 ls, N. Kudlis — 1 ls, V. Jurjevs — 1 ls, A. Zelenko — 1 ls, V. Putāns — 1 ls, E. Auzāns — 1 gleznu, bet Salienas krievu kult. vecticībnieku b-ba — 15 ls.

”Daugavas Vēstnesis” 03.02.1940 "Gaismu krājot gaiši kļūsim":

"Valsts Salienas 6. klašu pamatskola atrodas no dabas diezgan jaukā vietā un ārienes skaistumu pauž baltā skolas māja un jaunie mazie kociņi, kas plānveidīgi ievij to. Atverot skolas durvis, plašā koridorā ciemiņam pretī skan skaļi: «Labrīt! Labrīt!» Pēc dažiem soļiem satieku laipno skolas pārzini P. Grāvi un sarunās ar to uzzinu skolas tapšanas un darba gaitas. Salienas pagasta pašvaldība sākusi celt skolu 1929. gadā. Darbi turpinājušies lēni un līdzekļu trūkuma dēļ beidzot būve pa visam pārtraukta. 1934. gadā skolas tālāko būvi pārņēmusi izglītības ministrija un tā būvdarbus nobeigusi 1938. gada vasarā. 9. oktobrī skolu iesvētija. Pagasta pašvaldība un sabiedriskās organizācijas dāvājušas skolai karogu ar devīzi: «Gaismu krājot, gaiši kļūsim». Skolas būve izmaksājusi 200 000 latu. Skolā iekārtotas 10. klases. Šogad skolā mācas 310 skolnieku, no tiem daudzi sveštautiešu bērni. Strādā 10 štata skolotāji un četri atsevišķu priekšmetu pasniedzēji. Skolas iekšējais telpu sadalijums un iekātrojums atbilst visām prasībām. Klases ērtas, gaišas un siltas. Priekšzīmīgas arī kopmītņu telpas. Vienā istabā guļ 30 zēni, bet otrā — 45 meitenes. Guļamistabās valda spodrība un priekšzīmīga kārtība. Gultām baltlinu palagi un vienādas glītas segas, kopgaldā piedalās 97 proc. skolnieku. Trūcīgie skolnieki pusdienas saņem par brīvu, bet pārējiem tās izmaksā 13 santimu. No koridora pa ērtām kāpnēm nonākam mājas trešā stāvā, kurā plašs koridors pieved lielām durvīm ar uzrakstu «zāle». Tā izbūvēta ar 250 sēdvietām un ir lielākā visā pagastā. Iekārtota arī skatuve. Stundu starpbrīžos skolnieki sapulcējās zālē, kur uzkavējās dežūrējošā skolotāja uzraudzībā. Garākos starpbrīžos skolnieki mācas tautiskas rotaļas. Zāli izmanto arī pagasta sabiedriskas organizācijas kulturālām vajadzībām. Pēdējos gados skolas trūcīgākiem un centīgākiem skolniekiem par izglītības ministrijas līdzekļiem izsniegti apavi. Tos izsniedzot stingri ievērots, lai pabalstāmie bērni būtu bijuši visu vasaru nodarbināti piemērotos darbos uz laukiem. Tekošā gadā apavus saņēma 50 bērni. Skolas pārziņa kabinetā pie sienas redzamas mūsu Tautas Vadoņa un kara ministra glīti ierāmētas ģīmetnes. Klases telpu sienas grezno daudzas mūsu valsts un seno kultūras darbinieku ģīmetnes. Skolas ārienas izdaiļošanā centīgā skolas pārziņa lietpratīgā vadībā veikts dižs darbs. Katru rudeni un pavasari vairākas dienas pēc mācībām skolniekus nodarbina pie skolas apkārtnes un parka izveidošanas. Te lielu palīdzību snieguši arī bērnu vecāki un pagasta pašvaldība, dodot bez maksas šķūtis. Pagājušā gadā skolas apkārtnē norakta un pārvietota zeme vairāk kā 1000 kubikmetru un paveikti lieli izdaiļošanas darbi. Nesen skolai piešķīra 19 ha zemi. To kultivēs un izmantos skolas un skolotāju vajadzībai. Pie skolas nepārtraukti kopš 1930. gada darbojas lauksaimniecības rakstura papildskola. To apmeklē vairums pamatskolas beigušie, lauksaimnieces un lauksaimnieki. Vērojams, ka sabiedrības interese par to vairojas. Tekošā gadā pie skolas noorganizēts arī pieaugušo pilsoņu koris. Tajā piedalās vairāk kā 50 dziedātāju. Kori vada skolotājs P. Lejnieks, un pašlaik dziedātāji gatavojas Latgales dziesmu svētkiem. Atvadoties no laipnā skolas pārziņa P. Grāves tas man piekodināja par viņu nerakstīt. Tomēr nevaru neteikt, ka viņš Salienā nostrādājis jau 15 gadus. Viņš ir Ilūkstes aizsargu pulka rotas komandieris» Salienas mazpulka vadītājs, vietējās patērētāju biedrības valdes loceklis, lauksaimniecības biedrības biedrs un darbojas vēl citās biedrībās. Viņš pazīstams arī kā centīgs lopkopis un labs biškopis. Viņam pieder ražīgākās govis pagastā un 14 stropu liela bišu drava. Ar darbu un sirsnību viņš iemantojis vietējās sabiedrības simpātijas un drošu ticību turpmākam darbam."