Saļmu dziedājumi Vabolē un Līksnā iekļauti Nacionālajā Nemateriālā kultūras sarakstā

2017.gada 12.decembrī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā notika Nemateriālā kultūras mantojuma padomes sēde, kurā tika vērtēti Nacionālajam Nemateriālā kultūras sarakstam pieteiktie Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma elementi. Izvērtējot līdz 2017.gada 30.jūnijam iesūtītos pieteikumus, jau otrajā padomes sēdē 26.jūnijā no 19 pieteikumiem tika atlasīti deviņi.

12.decembra sēdē no deviņiem pieteikumiem Nacionālajam Nemateriālā kultūras sarakstam tika izvirzīti seši elementi: Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē (iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība); Dziedāšana ar pusbalsu (iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība); Latgales mazo bundziņu - bubyna spēles tradīcija (iesniedzējs: biedrība “Skaņumāja”); Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija (iesniedzējs: biedrība “Skaņumāja”); Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos (iesniedzējs: Daugavpils novada Kultūras pārvalde) un Siguldas spieķa darināšanas prasme (iesniedzējs: Siguldas novada pašvaldība).

Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastā

Prakses pastāvēšanas pamatā ir dziļi iesakņotā atziņa, ka mirušo dvēselēm vajadzīga lūgšana, kas atvieglo viņu iekļūšanu debesīs. Mirušo ofīcija mūzika pastāv mutiskā tradīcijā – melodiju klāsts, secība, dziedāšanas iemaņas tiek pārmantotas nepastarpināti, dziedātājām iesaistoties tā izpildījumos un, līdzi dziedot, pamazām uzkrājot pieredzi.

Daugavpils novadā Līksnas un Vaboles pagastos Mirušo ofīcija jeb psalmu (saļmis) dziedāšanas tradīcija ir dzīva un tiek praktizēta mūsdienās. Parasti pagastā ir vairākas neformāli organizētas  dziedātāju grupas, kas tiek aicinātas dziedāt psalmus bērēs. Dziedāšana  notiek  aizgājēja mājās  vai kapličā. Vaboles pagasta etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis” ir izveidojis psalmu programmu, balstītu vietējā tradīcijā.

Eksperte profesore Janīna Kursīte-Pakule: “Pēc bedībām mirušo pieminēja nāves gadadienā. Ofīcijs, šī katoliskā tradīcija, tik ļoti iegājās tādēļ, ka organiski savienojās ar veļu pieminēšanu pirmskristīgajā laikā. Jo svarīgi pieminēt, lai arī tevi pieminētu. Kamēr piemini mirušos, gaidi no viņiem padomu, varbūt sapņos sazinies, atceries, tā ir paaudžu nesaraujamā saite. Visus mirušos pieminēja un piemin vēl divos brīžos – Visu dvēseļu dienā 2. novembrī, kad kopā ar dziedājumiem notur aizlūgumus par mirušajiem, un kapu svētkos”.

Daugavpils novada Kultūras pārvalde  pateicas par sadarbību  projektā  pētījuma autoriem -Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoram  Mārtiņam  Boiko,   akadēmijas studentēm  Ilzei  Cepurniecei un Laurai Arājai, Vaboles pagasta etnogrāfiskā  ansambļa “Vabaļis” dziedātājām, Vaboles pagasta pārvaldes vadītājai Ainai Pabērzai,  Kultūras nama direktorei  Vijai Pabērzei, Līksnas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas prāvestam Jānim Smirnovam, Līksnas  pagasta iedzīvotājām  Marijai Pupiņai, Sofijai Klaucānei un Agnesei Brakovskai.

Ināra Mukāne
Daugavpils novada Kultūras pārvaldes vadītāja