Naujenes pagasta iedzīvotājs Linards Onzuls ir ne vien profesionāls fotogrāfs, bet arī aizrautīgs ceļotājs. Savus ceļojumus vienmēr iemūžina skaistās fotogrāfijās, ko var aplūkot izstādēs. Pēc izglītības Linards ir biologs, daudzus gadus ir darbojies žurnālistikā, vadījis tautas fotostudiju “Ezerzeme -F” un joprojām ir aktīvs tās biedrs, iesaistās dažādos fotoprojektos. Linardam Onzulam ir bijušas 16 personālizstādes.
18. jūnijā Naujenes bibliotēkā atklāta Linarda Onzula personālizstāde “Nepālas ceļojums”.
Viens no Linarda lielākajiem vaļaspriekiem ir kāpšana kalnos. Par savu lielāko un grūtāko kāpienu Linards sauc Monblānu, ir kāpts arī Kaukāza un Tatru kalnos. “Ir jāsapņo un jāpiepilda savi sapņi!” tā teic Linards. “Esmu piepildījis vienu no saviem sapņiem un aizbraucu uz Nepālu pakāpelēt pa Himalaju kalniem.” Šis sapnis tika izlolots gadiem. Linarda mājas bibliotēkā iekrājusies grāmatu kolekcija par Nepālu un Himalajiem, rūpīgi lasījis, gatavojies, krājis naudu, jo brauciens nav no lētajiem. Pirms diviem gadiem sapnis beidzot kļuvis par īstenību.
Linards devās trīs nedēļu ceļojumā uz Nepālu kopā ar Latvijas grupu, kuru iepazinis tikai ceļojuma laikā. Braucienu organizēja kāda firma Nepālā – divi brāļi, kuri paši pavada grupas kalnos. Tas bijis īpašs fototrekings pa Nepālas kalniem. Viss ticis organizēts nevainojami, naktsmītnēs nodrošinātas brokastis un vakariņas, visu ceļojuma laiku baudījuši veģetāru ēdienu, kas Nepālā esot ļoti daudzveidīgs un garšīgs. No gaļas ēšanas esot apzināti izvairījušies, jo kalnainajā apvidū ir problēmas ar elektrību, līdz ar to ir apšaubāma saldētavu darbība.
Kopā ar domubiedriem izieti divi maršruti – viens no tiem sarežģītāks, jo pievarēts Fishtail kalns 4500 m virs jūras līmeņa, otrs bija vieglāks – Pūnhilas trekings 3200 m. Ceļotājs stāsta, ka abi maršruti ir ļoti interesanti, jo daba un apkārtne ļoti atšķiras. “Pirmajā trekingā nebija apdzīvotu vietu, bet otrajā trekingā ceļš veda cauri ciematiem, varēja satikt cilvēkus. Nepālā ir ļoti skaisti. Ja pie mums rododendrs ir neliels krūms, tad Nepālā tas ir koks, kuru var aptvert 2-3 cilvēki. Pirmajā trekingā gājām cauri rododendru mežam.” Gājiena laikā piedzīvota arī necaurredzama migla, kura neļāva saskatīt pat savus blakus ejošos ceļabiedrus.
Katram grupas dalībniekam bija savs pavadošais cilvēks, lai varētu bez steigas izbaudīt vietējo dabu un iemūžināt to ar savām kamerām. Starp pieturas punktiem neesot pārāk lieli attālumi, ir laiks piestāt visur un baudīt šo mežonīgo skaistumu. “Vienu rītu ar dažiem ceļabiedriem nolēmām piecelties agrāk, lai saullēktu sagaidītu ceļā, un tas arī izdevās. Iedeva līdzi pavadoni, lai mēs nepazustu pa ceļam. Šajā ceļojumā viss ir pakārtots ceļotājiem, tas ir ļoti pozitīvi, jo iepriekš citos braucienos piedzīvota atšķirīga pieredze – ja vēlies aizkavēties un kaut ko nofotografēt, tad pēc tam jāskrien, lai panāktu grupu.”
Vietējie iedzīvotāji Nepālā esot atsaucīgi un labprāt pozē kameras priekšā. Diemžēl par dabu un ekoloģiju vietējie ļaudis nedomā, tāpēc esot jāsteidz baudīt šo mežonīgo skaistumu, kamēr cilvēki to nav pagalam izbojājuši.
Linards iedrošina ikvienu krāt naudu, plānot un doties ceļojumos, jo tas ir tā vērts. Pat ja gandrīz mēnesi jāiztiek ar vienu mugursomu un pat ja dažās naktsmītnēs nav iespējams ieiet dušā, tas nav iemesls, lai atteiktos no brauciena. Linards atzīst, ka viena brauciena laikā iepazīt Neplānu var tikai daļēji, tāpēc domā, ka pēc kāda laika atkal tur atgriezīsies, lai iziet citu, daudz sarežģītāku maršrutu.
