Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja Benita Štrausa šī rudens sākumā piedalījās apbalvojumu ceremonijā “Sēlijas Laiks Ziedonim”, kurā tiek izteiktas pateicības aktīviem, darbīgiem un iedvesmojošiem cilvēkiem Sēlijā. Benita saņēma apbalvojumu zinātnē “Sēlijas Taureņu uzbrukums” par aktīvu darbību pētniecībā, zinātnē vai izglītības jomā, par nerimstošo entuziasmu darbā ar dabas parku “Dvietes paliene”. Benita ir cilvēks, kurš mīl vietu, no kurienes nāk, ir Sēlijas patriots, cilvēks, kurš iet roku rokā ar dabu, smeļoties spēku no tās.
Ja esi kaut ko uzņēmies, tad turpini darīt!
Benitas mīļākā vieta Bebrenes pusē ir Dvietes palienes Putnu sala, jo tā ir pašu idejām, domām un darbiem izveidota vieta, kur patīk būt. Pirms 20 gadiem tika izveidots dabas parks “Dvietes paliene”, kuram bija vajadzīgs arī tāds kā sanākšanas centrs, tāpēc tika izveidots Dvietes senlejas informācijas centrs “Gulbji”. Benita stāsta: “Mans uzskats ir, ja mums ir dabas parks, tai nav jābūt tikai aizsargājamai teritorijai, ir jābūt arī dažādām aktivitātēm, tāpēc mēs tur darbojamies. Kā es saku – mamma mani nepareizi audzināja – ja esi kaut ko uzņēmies, tad ir jāturpina strādāt arī tālāk, ir tā pienākuma sajūta pret šo vietu, gribas darīt vēl. Es to darbu darīšu neatkarīgi no tā, vai man dos to balvu vai nedos.”
Visi ceļi ved uz Bebreni
Bebrene ir kļuvusi par skaistu vietu, kuru ir iemīlējuši ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī atbraucēji. Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja teic, ka pats galvenais, lai Bebrene ir un paliek, lai šī vieta neizzūd no kartes. Lai šeit paliek cilvēki, atgriežas jaunieši un atrod savu vietu Bebrenes pusē. Agnese Irbe ar savu serumnīcu “Dzīvie”, zirgkopības speciālistes Laine Orbidāne un Ellada Kazašvili, Inese Krasmane ar saimniecību “Spēkavotu ķiplociņš”, Baložu-Ūdru ģimene no Rīgas puses ir izvēlējusies Bebreni par savu vietu, gribētos, lai arī savējie, kas aizbraukuši uz Rīgu vai citām pilsētām, šeit atgriežas. Cilvēkus uzrunā šīs puses daba: “Mums ir plašums, miers, klusums, putnu dziesmas, vēja šalkas, varbūt kāds pakalns vai cilvēki, kas atstājuši labas sajūtas, tāpēc kāds, kurš kādreiz ir bijis ciemos, pie mums atgriežas un paliek.” Arī savējos Bebrenē neaizmirst – pagastā notiek daudzi pasākumi dažādām gaumēm – pārgājieni, izstādes, mākslas plenēri un koncerti, vietējā kopiena aktīvi iesaistās un darbojas gan dažādās biedrībās, gan interešu kopās. Pagasta pārvaldes vadītāja stāsta: “Mēs vienmēr Bebrenē svinam Latvijas dzimšanas dienu un cenšamies to darīt tieši 18. novembrī. Katru gadu šajā pasākumā godinām ģimenes, kurām tai gadā ir ienākusi jauna atvasīte. Šogad ļoti priecājamies par astoņiem jaundzimušajiem, tas arī kaut ko rāda par Bebreni.”
Vēsture ir visa jaunā atslēga
Benita Štrausa lepojas ne tikai par Bebrenes puses dabu, bet arī par kultūrvēsturisko mantojumu. Šogad kopā ar biedrību “Dvietes senlejas pagastu apvienība” piedalījās Sēlijas kultūras programmas projektu konkursā un ieguva finansējumu arheoloģiskās sēļu godu villaines izgatavošanai un arheoloģiskā sēļu tērpa un rotu atdarinājumu eksponēšanai. Putnu salas apkārtnē ir atrasti fragmenti, no kuriem ir jau apkopots rotu komplekts. Benitai ideju netrūkst, kā saglabāt savas vietas vēsturi, cerams, ka izdosies visu īstenot un arī atrast jauniešus, kuri būtu ieinteresēti turpināt iesākto: “Man ļoti gribas, lai “Gulbjos” turpinātos dzīvība un darbošanās tālāk. Tas viss ir par baltu velti, un es ar to nodarbojos brīvajā laikā, bet ceru, ka atradīsies kādi jauni cilvēki, kam arī būs tuva daba un šī vieta. Dievs jau visu noliek savā vietā, katrai grūtībai agrāk vai vēlāk atrodas risinājums. Laiks rādīs.”
Ar sirdi Bebrenē un Sēlijā
Benita Štrausa no visas sirds ir Bebrenes un Sēlijas patriote, savu brīvo laiku un enerģiju velta Bebrenes dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai: “Es esmu bebreniete, esmu sēliete, esmu savas vietas patriote. Es mīlu to, ko es daru un mēģinu to darīt pēc labākās sirdsapziņas. Man rūp tā vieta, kur mēs dzīvojam, man rūp tas, ko mēs šeit darām. Man gribas, lai pie mums ir skaisti, labi, lai viss notiek, un lai par mums dzird un redz ne tikai Augšdaugavas novadā, bet arī citur Latvijā.”
