Silenes ciemā ekspluatācijā pieņemts atjaunotais 3.1 km garais grants ceļa posms "Adami - Skrīveri", kas ved uz pagasta lielāko tūrisma pakalpojuma objektu – Silene Resort & SPA****, kas iepriekš bija pazīstams ar nosaukumu Atpūtas parks “Silene”. Lai atbalstītu uzņēmējdarbību un tūrisma pakalpojumus padarītu pieejamākus un pievilcīgākus, Daugavpils novada dome nolēma atbalstīt ceļa atjaunošanu un paplašināšanu no Autoceļa fonda līdzekļiem, šim mērķim piešķirot 141 tūkst. eiro.
“Šis ceļš bija ļoti sašaurinājies ceļmalā izaugušo koku dēļ – no paredzētajiem 4.5 – 5 metriem tas bija sarucis līdz 3 metriem, būtiski apgrūtinot transportlīdzekļu pārvietošanos. Lai ceļu paplašinātu, mēs vienojāmies ar četriem privātajiem īpašniekiem par ceļmalas koku izciršanu. Grūtāk bija vienoties ar VAS Latvijas Valsts mežiem, jo šis ceļš ietilpst NATURA 2000 teritorijā, tāpēc būvniecības darbi bija jāsaskaņo ar Daugavpils reģionālās vides pārvaldi. Tomēr arī tas atrisinājās, jo pēc dokumentācijas mēs konstatējām, ka ceļam jābūt 4,5 metri platam, tāpēc tas vairs nebija Vides pārvaldes jurisdikcijā, jo ir pašvaldības ceļš un ceļa aizsargjosla. Mēs steidzīgi atbrīvojām arī šo posmo no kokiem, lai varētu uzsākt būvniecības darbus,” pastāstīja Skrudalienas pagasta pārvaldes vadītāja Betija Ivanova.
Būvnieki saskārās ar sarežģījumiem arī posmā, kur ceļš šķērso upīti. Betija Ivanova: ”Līdz šim tur bija problemātiska braukšana, jo vecā betona caurule bija ieplaisājusi un tajā krita iekšā smiltis, par spīti tam, ka mēs centāmies to regulāri salāpīt ar metāla sietu un skārdu. Papildus kaitējumu nodarīja arī bebri, kuri pilnībā aizdambēja caurules, kā rezultātā pavasarī palu laikā upīte mēdza pārplūst pāri ceļam. Būvniekiem nācās izveidot apvedgrāvi, kas mainīja upītes dabīgo tecējumu, lai varētu ieklāt jaunas polimēra caurules.”
Skrudalienas pagasta pārvaldes vadītāja norāda, ka atjaunotais ceļš ir skaists un lietojams, tomēr ir jāņem vērā, ka tas, kā jebkurš grants ceļš, mēdz ātri izsisties un veidot “trepi”. “Diemžēl greiderēšanas pakalpojumi mums nav pieejami tik bieži, kā vēlētos – vidēji reizi mēnesī, dažreiz vēl retāk. Mēs nevaram izmantot greideri tikai vienam ceļa posmam, tas ir paredzēts visiem pagasta ceļiem. Rēķināmies, ka tas var raisīt neapmierinātību, jo mēs visi vēlētos, lai ceļš ir mūžīgi tikpat skaists un ērts.”
