Simtgades zīmē aizritējuši Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki
13.07.2018
AKTUĀLI
Latvijas valsts simtgades zīmē notiekošajos XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos Daugavpils novadu pārstāvēja 17 amatiermākslas kolektīvi jeb 368 dalībnieki. Tie pārstāvēja visdažādākās tautas mākslas nozares – deja, koris, folklora, lietišķā māksla, pūtēju orķestri, koklētāju ansambļi un mazākumtautību kolektīvi.
Visas svētku nedēļas garumā novada kolektīvi piedalījās koncertos un lieluzvedumos, meistarklasēs un amatu meistaru darinājumu gadatirgū, izstādēs, Tautu dienā, kapelu maratonā, pūtēju orķestru dižkoncertā, folkloras dienās “Novadu sasaukšanās” un “Taisat tautas, augstas durvis!”, kā arī noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” un sadziedāšanās naktī.
Daudzi no kolektīviem var patiesi lepoties ar vairākkārtēju piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos un sava novada pārstāvēšanu. Tā, piemēram, Kultūras centra “Vārpa” jauktais koris “Latgale”, kas dibināts 1964. gadā, ir bijis visu Vispārējo Dziesmu un deju svētku dalībnieks kopš tā pastāvēšanas. Īpaši zīmīgi korim ir bijuši 1977. gada Dziesmu svētki, kad jaukto koru skatē Latvijas Universitātes lielajā aulā tika iegūta 2. vieta un korim piešķirts Tautas kora nosaukums. Vaboles pagasta jauniešu deju kolektīva “Aisma” pašreizējā vadītāja Anita Šalkovska atceras, ka pirmo reizi Vaboles vārds Dziesmu un deju svētku vēsturē ierakstīts pirms 38 gadiem, kad Vaboles jauniešu deju kolektīvs skatē ieguvis visaugstākos rezultātus. Nākamgad kolektīvs svinēs savas pastāvēšanas 60 gadadienu. Kolektīvs savu nosaukumu – “Aisma”, kas nozīmē mirkli starp ausmu un gaismu, ieguvis īsi pirms Dziesmu svētkiem 1998. gadā.
Lai arī Līksnas vidējās paaudzes deju kolektīvs “Daugaveņa”, kas dibināts pirms 10 gadiem, piedzīvojis vien savus otros Dziesmu svētkus, šo gadu laikā tas guvis augstus rezultātus, startējot skatēs un ieguvis skatītāju mīlestību. Kolektīvs vienīgais šajos svētkos pārstāvēja novadu deju koncertā “Vēl simts gadu dejai”. Arī koklētāju ansamblim “Dzirksteļeite” šie ir bijuši otrie Dziesmu un deju svētki. Savus otros svētkus šogad piedzīvojuši vēl trīs novada kolektīvi – Dubnas pagasta folkloras kopa “Atzola”, Ambeļu pagasta folkloras kopai “Speiga” un Skrudalienas pagasta sieviešu vokālais ansamblis “Līgaviņas”. Etnogrāfiskais ansamblis “Vabaļis” piedalījās folkloras dienā Vērmanes dārzā, kā arī, neskatoties uz dalībnieču kuplo gadu skaitu, svētku gājienā, nesot augsti paceltu sava kolektīva karogu. Savukārt Naujenes instrumentālais ansamblis piedalījās kapelu maratonā.
Maļinovas pagasta saieta nama jauniešu deju kolektīvs “Druvāni” izveidojās un nosaukumu ieguva, pateicoties Dziesmu un deju svētku tradīcijai. Kolektīvs apvieno jauniešus, kuriem patīk dejot, piedzīvot kopīgas emocijas un izkopt savu jūtu pasauli mūsdienu racionālajā laikā. Nīcgales pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam “Lakši” ir dots izturīgo un stipro meža sīpolu – lakšu – vārds. Tādi ir arī paši dejotāji, kas ikdienā ir ļoti dažādu profesiju pārstāvji, kurus apvieno mīlestība pret deju. Tautas deju ansamblis “Līksme” dibināts 1969. gadā, kopš 1980. gada ir visu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieks. Savukārt vidējās paaudzes deju kolektīvs “Līksme” izveidots 2011. gadā. Lielākā dejotāju daļa raitos deju soļus apguvuši un iemīlējuši jau jauniešu tautas deju ansamblī, paturpinot paaudžu pēctecību.
Novadā vienīgais – Naujenes pūtēju orķestis, ir diriģenta Jāņa Grinberta lolojums. Zīmīgi kolektīvam ir bijuši 2013. gada Dziesmu svētki, kur Pūtēju orķestra finālskatē – konkursā, iegūts diploms par 3. vietu.
Kultūras centra “Vārpa” folkloras kopai “Dyrbyni” dalība svētkos piedzīvota trešo reizi. Šī gada svētkos kopas dalībnieki izdziedāja Ontona Skrindas teiktās dziesmas un melodijas, kuras 1990. gadā Pēterpilī (tagadējā Sanktpēterburgā) pierakstījis Emils Melngailis. Atzīmējot Latvijas valsts simto gadadienu, folkloras kopai šie Dziesmu svētki ir patiesi nozīmīgs punkts viņu labo darbu sarakstā.
Tautas lietišķās mākslas studija “Pūpoli”, kuras darbība aizsākās pirms 18 gadiem, prezentēja savus darbus Tautas lietišķās mākslas izstādē “Radītprieks”, kas tika organizēta Rīgas izstāžu zālē “Rīgas Mākslas telpa”.
Visi mēs esam tik dažādi un tajā pat laikā – vienoti. Kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne bilst, ka Dziesmu svētki veido ikviena novada un pagasta sabiedriskās dzīves ritmu. Tie atgādina, ka esam piederīgi latviešu kultūrai un uzturam dzīvu šo milzīgo bagātību. Tik apbrīnojama ir kolektīvu spēja pulcēties kopā, tik nenogurdināmi ir to vadītāji. “Esmu pateicīga visiem novada dziedātājiem, dejotājiem, mūzikas izpildītājiem, folkloras kopu dalībniekiem, kolektīvu vadītājiem, kultūras namu darbiniekiem, pagastu pārvaldniekiem un mūsu pašvaldības vadītājiem par atbalstu Dziesmu svētku tradīcijai, par sadarbībā un izpratnē balstītu uzticību Daugavpils novada kultūras dzīvei”, tā I. Mukāne.
Daugavpils novada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska teic lielu paldies visiem svētku dalībniekiem, kas svētkos daudzināja Daugavpils novada vārdu un turpina bagātināt mūsu kultūras telpu.
Arī Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis pateicās svētku rīkotājiem, ikvienam kolektīvam un to vadītājiem, visiem tiem, kas šuva skaistos tērpus koristiem un dejotājiem, tiem, kas vadāja viņus uz mēģinājumiem un koncertiem, visiem, kas gādāja par dalībnieku un līdzjutēju labsajūtu, lai mēs piedzīvotu īstu svētku sajūtu gan Mežaparka estrādē un Daugavas stadionā, gan mājās pie televizora ekrāna. Vislielākais paldies visām pašvaldībām – bez jūsu atbalsta svētki nav iedomājami!
Par fotogrāfijām milzīgs paldies Olgai Kuzminai, Anitai Zarānei, Marijai Umbraško un Vilmai Tāraudei!
