Šī publikācija ir sagatavota ar Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Daugavpils novada pašvaldība un tā var neatspoguļot Programmas, Programmas dalībvalstu Latvijas un Krievijas, kā arī Eiropas Savienības viedokli. Programmas mājas lapa ir www.latruscbc.eu
Šo svētdien Naujenes pagastā norisinājies Juzefovas parka festivāls. Dienas garumā viesiem tika piedāvāta vesela virkne kultūras, sporta un izklaides pasākumu. No tuvākām un tālākām vietām ieradušos folkloras kopu skanīgās balsis ieskandināja parka alejas, liekot koku zariem trīcēt nedaudz vairāk.
Podniecības tradīcijas Daugavpils novadā
Festivāls iesākās ar izstādes ”Podniecības tradīcijas Daugavpils novadā” atklāšanu Naujenes Novadpētniecības muzejā, kurā tika izstādīti unikāli mūsu novadam raksturīgie podniecības darbi no pašiem pirmsākumiem līdz pat mūsdienām.
Kā atzīmē muzeja direktore Evita Kusiņa - Koļesņika projekta ietvaros ir paredzēts iepirkt muzeja eksponātus, kopumā 95 priekšmetus. Keramikas kolekcija bija pirmā, kas tika iepirkta. ”Izstādītā kolekcija ir ļoti daudzveidīga. Te var atzīmēt arī Valentīnas Zeiles dāvinājumu, jo tieši viņai piederēja diezgan plaša Latgales keramikas kolekcija. Tāpat var atzīmēt traukus, kurus dāvinājuši arī vietējie iedzīvotāji, taču kolekciju veido arī 20 jaunizgatavotie saimniecības trauki, kuri iepirkti projekta ietvaros. To autors ir Valdis Pauliņš.”
Ievadlekciju par podniecības tradīcijām mūsu novadā nolasīja Naujenes novadpētniecības muzeja vecākā speciāliste Māra Kampāne. Viņa skaidro, ka ar podniecību nodarbojās apvidos, kur bija pieejams par Latgales zeltu dēvētais māls un malka. Tā rezultātā podniecības tradīcijas tika izkoptas 2 novados – Latgalē un Kurzemē. Pēc māla saimniecības traukiem bija liels pieprasījums, tieši tādēļ šī amatniecības nozare zemniekiem kļuva par ienesīgu ienākumu avotu, lai uzturētu kuplo saimi. Sākotnēji ar podniecību nodarbojās sievietes apdedzinot tos saimniecības pavardos vai krāsnīs. Naujenes pagastā, zem Livonijas ordeņa Dinaburgas mūra pils pamatiem, pirmsvācu laika kultūrslānī vairumā ir atrastas māla trauku lauskas ar švīkātu, gludo un apmesto virsmu.
Māla trauku tirgus Daugavpils Apriņķa Višķu pagasta Višķos, 1927. gads
ХIII-XVI gadsimtā saimniecības trauki tika izgatavoti Dinaburgas pils tuvumā esošajās apmetnēs un senpilsētiņā. Vēlāk ar podniecību nodarbojās Juzefovas muižai piederošajos ciemos. 1883. gadā Daugavpils apriņķī darbojās 13 podnieki un divi podnieku mācekļi. Ar katru gadu podnieku skaits apriņķī pakāpeniski pieauga. Latvijas brīvvalsts laikā to sekmēja Latvijas amatniecības kameras rīkotie podnieku kursi. Pēc Otrā pasaules kara padomju vara centās likvidēt individuālo ražošanu arī amatniecībā. Podnieka darbs tika aplikts ar lielu nodokli un uzskatīts par parazītisku. Tāpēc drīzumā podnieku darbnīcas un cepļi tika apzīmogoti, manta un lopi aprakstīti.
Ekspozīcija, kas ir skatāma Naujenes Novadpētniecības muzejā ir ļoti daudzveidīga. Te ir skatāmi XIX gadsimta beigu – ХХ gadsimta 1. puses Latgales podnieku veidotie saimniecības trauki, kurus Naujenes pagasta iedzīvotāji iegādājušies gadatirgos Juzefovā, Višķos, Izvaltā vai no ceļojošiem tirgotājiem.
Keramikas kolekcijas eksponāti
Ir skatāmi padomju laikos tapušie vecmeistara Andreja Paulāna un Latgalē mūsdienās pazīstamu keramiķu Valda Pauliņa, Lilijas Zeiļas, Jura Krompāna un Voldemāra Vogula darbi.
Kā skaidro Māra Kampāne - Latgales podniecībai raksturīgas divas attīstības līnijas – praktiskā un dekoratīvā. Praktiskā podniecība tika izkopta vairāku tūkstošu gadu garumā, izgatavojot saimniecībai nepieciešamos traukus.
Etnogrāfijas ekspozīcijā ir arī apskatāma ”Turīga zemnieka izstāde”
Podniecības izstāde būs skatāma šogad un nākamgad, muzeja darba laikā, taču ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus vēlams veikt iepriekšējo pieteikšanos. Etnogrāfijas ekspozīcijā ir arī apskatāma – ”Turīga zemnieka izstāde”. Savukārt muzeja galvenajā ēkā ir apskatāma arī Valentīnai Zeilei veltītā mākslas galerija, atklātais mākslas priekšmetu krājums, dabas ekspozīcija, Daugavpils novada poļu kultūras mantojuma ekspozīcija, ka arī Naujenes pagasta vēstures izstāde.
Podniecības izstāde tapusi pateicoties Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības projektam ENI LPLB-1-216 ”Seno amatu jaunā dzīve”, kuru finansē Eiropas Savienība.
Pasākumu netrūka arī Juzefovas parka teritorijā
Paša Juzefovas parka teritorijā atlikušo dienu norisinājās vesela virkne pasākumu. Juzefovas muižas pamatos notika trombonista Vaira Nartiša instrumentālā stāvizrāde ”Pūt un palaid”, kā arī Daugavpils Latviešu kultūras centra folkloras kopas ”Svātra” uzstāšanās.
Kā atzīmē projekta vadītāja Juta Valaine, festivāls ir lieliska iespēja lielākai auditorijai prezentēt un atklāt jau paveikto Juzefovas parka pārbūves 1. kārtā. Plašākai publikai ir arī iespēja apskatīt ”Zaļo klasi”, kas ir izstādīta atjaunotajā parka daļā. Tajā var sastapt un sīkāk uzzināt par parka iemītniekiem - praulgrauzi, sikspārni un dzeni, kas ir atveidoti lielākos izmēros. Parka iemītnieku lielizmēra figūru autors - amatnieks Valdis Grebežs. Tāpat parka teritorijā koku zaros tika izkārtas dažādu autoru (Aleksandra Maiera, Ilonas Šaušas un Vara Vilcāna) instalācijas - "Vēja zvani".
Juzefovas parkā ir reģistrētas 2 sikspārņus sugas – ziemeļu sikspārnis un Natūza sikspārnis
Pie dīķa norisinājās folkloras kopu sadziedāšanās ”Vysi vēji mani pyute”, kurā piedalījās kolektīvi no Ambeļiem (”Speiga”), Naujenes (”Rūžeņa”), Madonas (”Vērtumnieki”), Dubnas (”Atzola”), Bebrenes (”Ritam”), Kalupes (”Kolupkas”), Izvaltas (”Izvoltīši”), etnogrāfiskais ansamblis no Vaboles (”Vabaļis”) un postfolkloras grupa ”Dadzes” no Jaungulbenes. Sadziedāšanos novadīja Pērkontēvs (Māris Susējs) un Vējamāte (Anita Lipska).
Kolektīvu sadziedāšanās ”Vysi vēji mani pyute” laikā
Kolektīvus un visus klātesošos sveica Daugavpils novada domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Aivars Rasčevskis. Viņš atzīmēja, ka iedzīvotāji ir izslāpuši pēc kultūras pasākumiem un kopā būšanas, un Daugavpils novada domes vārdā pateicās pasākuma organizatoriem, kā arī izteica cerību, ka kultūra mūsu novadā arvien attīstīsies. Naujenes pagasta pārvaldes priekšsēdētāja Ināra Miglāne atzīmēja, ka viss novads var lepoties ar atjaunoto Juzefovas parku, kurš ir kļuvis pievilcīgs iedzīvotājiem un tūristiem: ”Praktiskikatru sestdienu parkā var sastapt jaunlaulātos, kuri labprāt dodas šajā vietā pēc reģistrācijas, kas liecina, ka projekts ir izdevies. Ļoti ceram, ka drīzumā varēsim īstenot arī parka pārbūves 2. daļu.”
Festivāla apmeklētājiem bija pieejamas arī nodarbības Veselības teltī. Efektīvā svara samazināšanas nodarbību vadīja uztura speciāliste un fitnesa trenere Anda Radziņa, Ci Gun atveseļošanās praksi demonstrēja instruktore Lidija Ribkina, savukārt ar jogu klātesošos iepazīstināja jogas skolotāja Jekaterina Kreipāne. Katrs interesents varēja izvēlēties arī sev piemērotākās fiziskās aktivitātes brīvā dabā, kuras, tāpat kā Veselības telts, tika nodrošinātas projekta "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei Daugavpils novadā" ietvaros.
Radošākiem festivāla apmeklētājiem tika organizētas dažāda veida meistarklases. Viesiem bija iespējams pašrocīgi no dabiskiem materiāliem izgatavot mūzikas instrumentus, piedalīties keramikas un filcēšanas darbnīcās. Pirts mīlētājus sagaidīja sausais pēriens zaļā pļavā, kā arī skrubīšu un zāļu tēju veidošanas meistarklases. Daugavpils universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta biodaudzveidības laboratorija piedāvāja aplūkot dažādu sugu kukaiņus, kas mīt ne tikai Latvijā, bet arī tālajās ārzemēs. Dabas aizsardzības pārvalde, sadarbībā ar dabas izglītības centru ”Rāzna” izveidoja izzinošo darbnīcu par dabu, savukārt biedrība ”Sikspārņi” iepazīstināja interesentus ar sikspārņiem un to ēdienkarti. Apmeklētāji arī varēja iepazīties ar Latgales zemnieku sētas tradicionālām amatu prasmēm.
Festivāla dienas nobeigumā skatītāju priekšā uzstājās folkgrupa ”Māsas Dimantas” ar koncertu ”Jo dziedāju, jo skanēja”, kā arī apvienība ”Latgalīšu reps”.
Festivāls tika organizēts Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.- 2020. gadam Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta projekta nr. LV-RU-023 ”Parki bez robežām” ietvaros.
Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020. gadam finansiāli atbalsta vienotas pārrobežu attīstības aktivitātes ar mērķi uzlabot reģionu konkurētspēju, izmantojot to potenciālu un atrašanās priekšrocības krustcelēs starp Eiropas Savienību un Krievijas Federāciju.
