“Skarbais stāsts par 1949. gada 25. martā izvestajiem nīcgaliešiem”

Latvijā 25. marts ir sēru diena, kad tiek pieminētas 1949. gada deportācijas un komunistiskā genocīda upuri. Šajā dienā notika visplašākā Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem. Uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku – ģimenes ar bērniem un sirmgalvjiem.

Atceres pasākumā pie Nīcgales dzelzceļa stacijas pulcējās nīcgalieši un kalupieši.

No Nīcgales pagasta tika izvesti 50 cilvēki, tai skaitā mazgadīgi  8 bērni, Valentīna Vanaga jau 17 dienas veca un Lidijai Lazdānei tikai pāris mēneši.

Piemiņas brīdis iesākās ar kopīgu lūgšanu, klātesošos uzrunāja un īpaši sirsnīgus vārdus veltīja Nīcgales jaunākajai paaudzei kalupietis Henrihs Kivlenieks, Nīcgales pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Stikāns un noslēgumā izskanēja dziesma.

Bibliotēkā pasākuma dalībnieki iepazinās ar vēstures dokumentiem, represēto sarakstiem, fotogrāfijām un atmiņām par baisajiem notikumiem pirms 70 gadiem.

Represētā nīcgaliete Zenta Teivāne, kas tika izvesta kā mazgadīgs bērns no Kalupes, izstāstīja savas bērnības skarbo stāstu. Pagasta pārvaldes priekšnieks Pēteris Stikāns nolasīja represētā nīcgalieša Jura Vanaga (miris) uzrunu – vēstījumu, ko Juris Vanags teica 1999. gadā, iesvētot un atklājot piemiņas plāksni pie Nīcgales stacijas sienas. Līde Vanaga izstāstīja, ka viņas tētis, kurš tajā laikā strādāja uz dzelzceļa, vāca represēto izmestās vēstulītes ar lūgumu nosūtīt tuviniekiem, kā tika atrasts izmestais bērna līķis, ko slepeni apglabāja, bet Līdes mamma to pušķoja ar ziediem, asarām acīs teikdama saviem bērniem, ka tur guļ sunītis. Tajā laikā dzelzceļa strādniekiem bija likts visu savākt, aprakt, sadedzināt un klusēt.

Grāmatā “No NKVD līdz KGB prāvas Latvijā 1940 -1986 Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs” Latvijas vēstures institūts nodod atklātībai “noziegumos pret padomju valsti” apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītāju. Tajā atrodamas īsas zinās par tām personām, kuru lietu izmeklēšana  un tiesāšana notika VDK režijā un kas atradās VDK arhīvā, bet tagad ir nodotas Latvijas valsts arhīva pārziņā. Tajā lasāmi par kādiem noziegumiem apsūdzēti  nīcgalieši. Par Birznieku Antonu dz. 1921.g. – ņirgājies par Staļina portretu (radinieki zina teikt, ka viņš noplēsis pie sienas pielīmēto varmākas bildi, Burmeistars Veronika dz. 1930.g. gatavojās izdarīt dzimtenes nodevību, bēgot uz ārzemēm.

Henrihs Kivlenieks uzdāvināja grāmatas par Kalupes vēsturi bērnudārza un bibliotēkas vadītājām.

Nīcgalieši atminas baisos padomju laiku notikumus, ciena cietušo sāpes un vēlas, lai bērni un mazbērni būtu pasargāti no līdzīga likteņa.

Informāciju sagatavojusi:
Ruta Bogdanova, Nīcgales pagasta tautas bibliotēkas vadītāja